IzvēlneAizvērt

10.05

Gada publikācija

Šī nominācija ir kā tilts starp muzeju un šodienas, arī nākotnes sabiedrību. Tas ir veids, kādā muzejs ar publikācijas, filmas vai kādu citu radošu risinājumu var komunicēt ar savu apmeklētāju. Nominācijā gada publikācija tiek izcelts muzeju darbinieku ieguldījums pētnieciskajā darbā un tā paliekošā vērtība, nozīme un aktualitāte šodienas un nākotnes sabiedrībai.

Palūkosimies, ko sagatavojuši šī gada balvas pretendenti nominācijā Gada publikācija:

Dobeles Novadpētniecības muzejs pieteicis rakstu krājumu “Dobeles muzeja raksti I” un ar to saistītās aktivitātes. Rakstu krājums ir pirmā zinātniskā publikācija, kas veltīta Dobeles pilsētas, pils un apkārtnes vēsturei. Tas iekļauj gan muzeja pētnieku, gan citu muzeju (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Žaņa Lipkes memoriāls, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja) darbinieku un citu arheoloģijas un novadpētniecības speciālistu publikācijas. Rakstu krājuma elektroniskā versija publicēta Dobeles Novadpētniecības muzeja mājaslapā. Tādējādi izdevums ir brīvi pieejams jebkuram interesentam un plašai mērķauditorijai – studentiem, pētniekiem, cilvēkiem, kas nevar muzeju vai bibliotēku apmeklēt klātienē. No 2020. gada krājums pieejams arī drukātā formātā.

Imanta Ziedoņa muzejs pieteicis projektu “lācis Andrejs Upīts blogo”, kas ir eksperimentāla, radošu ēmuāru sērija “Andrejs Upīts blogo”.  Tas ir jauns, netradicionāls muzeja krājuma un pētniecības komunikācijas veids, kurā pētnieku nopietnais devums tiek vēstīts no Imanta Ziedoņa muzeja lāču kolekcijas lielākā un slavenākā lāča Andreja Upīša perspektīvas. Lācim ir izveidots savs raksturs un īpašais izteiksmes veids, kādā viņš uzrunā savus lasītājus, veicinot viņos interesi lasīt un atgriezties muzeja mājaslapā pēc nākamā stāsta. Lācis Andrejs Upīts vēsta gan par muzeja  krājumu, gan aktuāliem notikumiem — pagājušajā gadā vien sarakstīti 13 bloga ieraksti, kas ļauj lasītājam aktīvi dzīvot līdzi muzeja gaitām, līdztekus iepazīstoties ar daudzveidīgu tematisko loku.

Jūrmalas pilsētas muzejs ir pieteicis rakstu sēriju “Jūrmalas pilsētai – 60”, kurā visa pagājušā gada garumā katru piektdienas rītu Jūrmalas pilsētas muzeja Facebook lapā tika publicēts muzeja pētnieku komandas veidots raksts par kādu no svarīgākajiem notikumiem Jūrmalas pilsētas dzīvē, sākot no pilsētas dibināšanas (1959.gads) un tā līdz pat šodienai. Viens pilsētas dzīves gads – viens notikums tajā. Kopā tika publicēti 50 raksti, kas pierāda to, ka pilsēta jau nav tikai nami un ielas. Visvairāk tā ir cilvēki, kas piepilda to ar saviem darbiem, domām un iecerēm. Tas viss tika atspoguļots šajā publikāciju sērijā, kas bija veltīta Jūrmalas pilsētas sešdesmitgadei.  

Latvijas Kara muzejs pieteicis Jura Ciganova monogrāfiju “Latvijas armija” (latviešu un angļu valodā), kas mūsdienu Latvijas historiogrāfijā ir līdz šim pirmā populārzinātniskā monogrāfija par Latvijas armijas vēsturi. Šajā bagātīgi ilustrētajā izdevumā (240 fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja krājuma) autors ir apkopojis informāciju par Latvijas armijas izveidošanu, attīstību, organizāciju, spēku veidiem un atsevišķām vienībās starpkaru posmā (1918.- 1940.), Latvijas armijas iznīcināšanu padomju okupācijas rezultātā 1940. gada vasarā-rudenī, kā arī par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidošanu un organizāciju pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā un līdz mūsdienām. Īpaši jāizceļ tas, ka pirmo reizi angļu valodā vienuviet apkopota tik plaša informācija par Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs pieteicis grāmatu “Nu sakneitis lozda zīd: Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē”, kas ir nozīmīgs zinātnisks avots valodas, folkloras un etnogrāfijas pētniekiem. Tā tapšanā bez muzeja darbiniekiem tika iesaistīti kā vietējie latgaliešu valodas pētnieki,  tā arī filologi no Pēterburgas un Krakovas. Gatavojot Annas Vagales materiālu vākumu publicēšanai, tika aptaujāti vietējie Krāslavas apkaimē latgaliešu valodā runājošie iedzīvotāji, tika papildināts un precizēts grāmatas saturs, noskaidrota latgaliešu senvārdu nozīme. Liels ir profesores Lidijas Leikumas ieguldījums grāmatas tapšanas procesā, veicot tekstu koriģēšanu atbilstoši mūsdienu latgaliešu valodas rakstības normām.

Latgales Kultūrvēstures muzejs ir pieteicis fotoalbumu ““Ņem, Tēvzeme, tavs esmu viss!” 9. Rēzeknes kājnieku pulkam – 100”, kas sagaidot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Neatkarības kara simtgadi veltīts šim pulkam, kurš ietilpa 1919. gada vasarā dibinātās Latvijas armijas sastāvā. Tajā publicēti vizuālie materiāli no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma, aptverot laika posmu no pulka izveidošanas – 1919. gada 9. augustā līdz tā izformēšanai 1940. gada vasarā. Apkopotajos fotomateriālos atspoguļojas ne tikai karavīru oficiālās dienesta gaitas, bet arī dažādas ikdienas dzīves norises (svētki, neformāli pasākumi u.c.), tādējādi veidojot padziļinātu priekšstatu par militārpersonu profesionālo un daudzpusīgo sadzīvi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis rakstu krājumu “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā”  kas ir apjomīgs, 500 mākslas darbu reprodukcijām ilustrēts bilingvāls (latviešu / angļu) izdevums. Tas pievēršas mākslai, kas radās Latvijā pēc Otrā pasaules kara, un parāda tās stilistisko daudzveidību, kas apliecina, ka par spīti padomju režīmam, Latvijā radītie mākslas darbi nav tapuši tikai kā hermētiski, no pasaules tendencēm nošķirti Austrumu bloka ideoloģijas produkti, krājums izceļ sociālistiskā reālisma stigmatizētā laikmeta mākslas daudzveidību un skata arī Rietumu mākslas kontekstu. Krājums dod iespēju iepazīt Latvijas mākslas mantojuma spožākās lapaspuses sešdesmit gadu periodā, kas ir liels ieguldījums mūsu mākslas pētīšanā un publicēšanā, tādejādi padarot to pieejamu plašai auditorijai.

Latvijas nacionālais vēstures muzejs pieteicis Baibas Vaskas monogrāfiju “Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr. 27”, kas ir pirmais apkopojoša rakstura darbs par vienu no muzejiski visatpazīstamākajām arheoloģijas tēmām – rotām un ornamentu. Monogrāfija balstīta muzejos un citās atmiņas institūcijās saglabātajā arheoloģiskajā materiālā un sniedz jaunu tematiski un interpretatīvi plašāku skatījumu uz rotu un ornamenta attīstību Latvijas teritorijā. Izdevuma pētniecisko vērtību papildina bagātīgs vizuālais materiāls – zīmējumi un attēli, arī oriģinālas kartes. Vizuālais materiāls kalpo kā rokasgrāmata pētniekiem, muzeju krājuma speciālistiem, kuratoriem, kas strādā pie jaunu senvēstures ekspozīciju izstrādes un meklē kvalitatīvu kontekstuālu informāciju par senlietām.

VAS CSDD Rīgas Motormuzejs pieteicis grāmatu “Rīgas Motormuzejs”, kas sniedz pilnīgu ieskatu Rīgas Motormuzeja šā brīža ekspozīcijā un muzeja vēsturē. Izdevums ilustrēts ar fotogrāfa Ilmāra Znotiņa fotogrāfijām, kas papildinātas ar īsiem stāstiem trīs valodās (latviešu, angļu un krievu) par muzejā izvietotajiem spēkratiem, tā laika ievērojamām personām, kā arī autobūves nozīmīgākajiem vēstures pagrieziena punktiem. 176 lappusēs iekļauti un aprakstīti praktiski visi muzeja ekspozīcijā redzamie eksponāti. Tas izdots 1000 eksemplāros un ir līdz šim visapjomīgākais izdevums par Rīgas Motormuzeju tā 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Talsu novada muzejs pieteicis rakstu krājumu “Talsu novada muzeja raksti III”, kas jau  ir kļuvusi par Talsu novada muzeja tradīciju — ik pēc trīs gadiem ar izdevumu vēstīt par Talsiem un kaimiņu novadiem, svarīgiem notikumiem un cilvēkiem. Raksti pamatojas uz nopietnu, padziļinātu, pacietīgu un rūpīgu vēstures pētniecību. Šoreiz rakstu krājumā publicēti 9 autoru sagatavoti raksti, kuru vidū ir ne vien muzeja darbinieki, bet arī vairāki atzīti vēstures speciālisti – novadpētnieki. Muzeja speciālistu un pieaicināto autoru pētījumi apskata daudzpusīgu tēmu loku, atspoguļojot norises no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām, īpaši akcentējot Talsu novada vēsturi un kultūras mantojumu.

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts pieteicis publikāciju,  “Vidzemes 1624./ 1625. gada arklu revīzija. Turaidas, Krimuldas un  Siguldas pilsnovadi”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Tā ir Latvijas mēroga vēstures avota un starpdisciplināra pētījuma publikācija, ko sekmējusi, muzejrezervāta ilgstošā sadarbība ar izciliem pētniekiem dokumentārā mantojuma izpētē. “1624. / 1625. gada Vidzemes arklu revīziju” publikācijai sagatavojis, transkribējis, tulkojis no vācu valodas, zinātniski komentējis LU profesors, Dr.hist. Gvido Straube. To papildina apjomīgs pētījums par Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vēsturisko ģeogrāfiju 13.–18. gadsimtā, ko vairāku gadu garumā veicis Dr. hist. Muntis Auns.  Publikācija bagātina zināšanas par mikrovēstures aspektiem un parāda no tiem izrietošās vēstures likumsakarības. Tā atklāj muzeja pētniecības darba virzienus starpdisciplinārā un starpinstitucionālā līmenī, dodot pienesumu gan muzeja vēstījumā un novadpētniecībā, gan Latvijas vēsturei kā zinātnes nozarei.

Ventspils muzejs pieteicis izdevumu “BLIŅĶS VENTIŅMĒL. Īs ventiņ garamtik un tāmnik vārdnic”, ko sastādījis Uldis Gīnbergs. Tā ir saistošā formā rakstīta, bet tādēļ ne mazāk zinātniski pamatota “ventiņu valodas” rokasgrāmata jebkuram interesentam, ļaujot iepazīties ar šī latviešu valodas dzirkstošā dialekta daudzveidīgajām izpausmēm. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma fotoattēliem (46 attēlu pirmpublicējumi) un mācību grāmatu ilustrācijām no Ventspils muzeja krājuma. Izdevums izceļ vietējās izloksnes vērtību un  akcentē nemateriālo kultūras mantojumu.