2021.gada pavasarī pirmo reizi Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” kategorijas “Kultūrvieta” apbalvojums ceļoja uz Latgali, jo uzvarētāja laurus plūca Rēzeknes novada Lūznavas muiža. Un tieši publikas balsojums bija noteicošais, lai draudzīgā konkurencē pārspētu gan Liepājas teātri, gan Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šis rezultāts sākumā šķiet pārsteidzošs, kaut vai salīdzinot lielo pilsētu un minēto iestāžu auditoriju daudzumu. Tomēr mēs ļaujamies ticēt, ka nominācija “Kultūrvieta” Lūznavas muižai ir kas vairāk, un tā balstās mūsu vērtībās – kultūrvēsturē, kvalitātē, kopradē, sadarbībā. Savā piecu gadu atjaunotās pastāvēšanas laikā muiža ir sekmīgi atradusi savu vietu gan plašajā Latgales reģiona kultūras piedāvājumā kā kamerkoncertu un vasaras festivālu kultūrvieta, gan arī sociāli atbildīgā attīstībā kā kopradei, iekļaujošai sabiedrībai, sociālajai uzņēmējdarbībai un tūrismam draudzīgas vides veidotāja Rēzeknes novadā.
Muižas vēsturiskās saknes, kuru pamatā ir lietuviešu izcelsmes poļu muižkungu Kerbedzu dzimtas veiksmīgā saimniekošana, inovatīvas inženierzinātnes un mākslai atvērtas telpas veidošana 20. gs. sākumā, ilgtermiņā ir kalpojušas, lai mūsdienās šeit varētu turpināt radoši strādāt un vairot sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma un tā potenciāla izmatošanas sociālo un ekonomisko nozīmīgumu lauku reģionā. Runājot kultūras pieminekļu pētnieka un fotogrāfa Vitolda Mašnovska vārdiem, “..mūsdienu cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritoriju strukturālo pamatu – muižām. Tās bija ne tikai pārvaldes un saimnieciskās darbības institūcijas, muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu. Muižu ēku, īpaši kungu māju, celtniecībā iespējams izsekot arhitektūras vēsturei. Tās veido veselu kultūras slāni, turklāt kungu mājās izveidojās kolekcijas ar mākslas darbiem, mēbelēm, grāmatām un dokumentiem” (1). Kādreizējās ilgtspējīgas saimniekošanas rezultātus mēs redzam ik uz soļa Latvijas laukos, kur ir saglabājušies muižu parki ar retām koku un augu sugām un būvētā kultūrvide – muižu ansambļi ar staļļiem, klētīm, graudu noliktavām utt., kas diemžēl daudzos gadījumos, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiskajām un citām iespējām, papildina Zudušās Latvijas sarakstus.
Taču šķiet, ka 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās rezolūcijas “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” izvirzītie mērķi parāda, ka globāli esam nonākuši pie atziņas par katra indivīda atbildību mūsu pasaules ilgtspējas procesos. Kopsolī iet arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 vadmotīvs "Paradumu maiņa –ceļš uz attīstību".
Veidojot Lūznavas muižas attīstības stratēģiju 2018.–2028. gadam, mums šķita svarīgi realitātē īstenot un atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam prioritātei “Kultūras telpas saglabāšana, mijiedarbība un bagātināšana”, kuras mērķis ir saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu, veicināt piederības izjūtu kultūras telpai un veidot kvalitatīvu kultūrvidi.
Agrāk cilvēka dzīves kvalitāti raksturoja galvenokārt ar materiālās labklājības līmeni, savukārt mūsdienās kvalitātes mērīšanā būtisks faktors ir kultūrai un ar to saistītajai ietekmei uz cilvēka identitāti, labsajūtu, pašrealizāciju, kopības izjūtu, jēgpilnu eksistenci utt.
Lai atjaunoto muižas mantojumu gan vietējie iedzīvotāji, gan ieinteresētās puses apjaustu kā resursu, aicinājām uz tikšanos vietējās kopienas iedzīvotājus, uzņēmējus, biznesa ideju autorus un jaunos komersantus, studentus un pētniekus, māksliniekus, radošo industriju, nevalstisko sektoru un pašvaldības pārstāvjus, citus interesentus. Koprades un izglītojošos semināros, dizaina domāšanas darbnīcās, mērķauditoriju aptaujās nonācām pie galvenajiem muižas stratēģijas atslēgvārdiem, jaunu pakalpojumu idejām un risinājumiem.
Tādējādi muižas attīstības koncepcijas pamatā ir muižas unikālo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, apzināšana un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana, kur prioritāšu sarakstā ir gan daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras izpausmes, gan koprades telpa sabiedrībai un uzņēmēju atbalsta platforma inovatīvai un sociāli atbildīgai ekonomiskajai attīstībai.
Veidojot Lūznavas muižas attīstības projektus, mēģinām atbildēt uz jautājumiem, vai tie uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti, vai veicinās līdzdalību, iekļaušanu. Turklāt, pieņemot ikvienu lēmumu, mēs ņemam vērā, ka muižas atrašanās vieta ir ārpus “maģiskā “Rīga +100 km” rādiusa” un katrs mūsu viesis ir patiesi īpaši gaidīts un atbrauks tad, ja saredzēs kādu pievienoto vērtību savai izaugsmei un pieredzējuma ceļojumam pa Latgali.
Koprades procesos ir radusies virkne aktivitāšu un pakalpojumu, piemēram, vides izziņas spēle “Muižas sikspārņa Mūža misija”, “100 ozolu meža” stādīšana un ikgadējā talkošana muižas parkā, uzņēmēju “tapešsuvenīri”, viesu nama “Svilpaunieki” idejas dzimšana, degradēto ēku vīziju veidošana (no malkas šķūņa par “Kulturys škiuni”, vīzija par sociālo uzņēmēju mājvietu), kopienas mākslas projekti un radošuma kvartāls Mākslas pikniku laikā, mākslas plenēri, vides objekts “Mūza”, vides deju festivāli, ekspedīcijas, kurās apkopoti nostāsti par Lūznavas un Zosnas muižām, izzinātas vietējās tradīcijas un kolorītie cilvēki u.c. iekļaujoši notikumi. Saskatot sociālās uzņēmējdarbības pievienoto vērtību lauku reģionos, Lūznavas muiža ir uzņēmusies arī sociālās uzņēmējdarbības vēstnieka lomu, aicinot uz iedvesmas un izglītojošiem semināriem cilvēkus ar kustību traucējumiem, uzņēmējus, biedrības, kuras jau šobrīd ilgtspējīgi dara lietas, kas varētu tikt pārvērstas uzņēmējdarbībā ar sociālu mērķi (piemēram, iesaistot darbiniekus no sociāli mazaizsargāto personu grupām vai veicinot atbildīga un videi draudzīga patēriņa paradumus). Sadarbībā ar muižas brīvprātīgajiem jauniešiem 2021.gadā tiek īstenots sociāli iekļaujošs projekts – sadraudzības pasākumu cikls “Mūzu meklējot”, kurā piedalās Rēzeknes novada speciālās pamatskolas bērni un pusaudži.
Balstoties uz muižas rīkotajiem kultūras un citiem notikumiem 5 gadu laikā (980 notikumi), uz Rēzeknes novadu atbrauca vairāk nekā 82 000 tūristu no 42 valstīm, kuri izmantoja arī citus tūrisma pakalpojumus, tostarp naktsmītnes, ēdināšanu, dabas objektu apskati, viesošanos pie amata meistariem utt. Lūznavas muižas sadarbības partneru vidū ir 63 mazi un lieli uzņēmēji.
Veicot vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas (2019. g., 344 respondenti), 92% no aptaujātajiem atzina, ka atjaunotā Lūznavas muiža ir uzlabojusi viņu darba iespējas un dzīves kvalitāti, stiprinājusi piederības un lepnuma izjūtu. Un šeit gribas apgalvot, ka kultūras mantojuma saglabāšana un tā efektīva pārvaldība tiešām var veicināt kultūras, sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju lauku apvidos.
Lūznavas muižai kļūstot par “Ilgtspējīgāko ēku Latvijā 2016”, par labāko jauno “Tūrisma objektu Latgalē 2016”, par “Latvijas ainavu dārgumu 2017”, par Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ieguvēju un vairāku gadu nominantu, un visbeidzot par “Latvijas kultūrvietu 2020”, šķiet tās atbildības jomas aizvien palielinās, taču vienlaikus skaidri redzam jomas, kuras mēs kā viena kultūrvieta nespēsim atrisināt, jo, lai sasniegtu daudzus no ilgtspējīgas attīstības mērķiem attālās lauku teritorijās, ir nepieciešami ilgtermiņa lēmumi valstiskā līmenī.
Piemēram, iespēju nevienlīdzības mazināšana starp Rīgu un attālākiem reģioniem, iedzīvotāju piesaiste mazpilsētās un laukos, nabadzības risku mazināšana lauku teritorijās (tostarp cilvēka cienīgs atalgojums), sabiedriskā transporta un veloceliņu pieejamība u.c.
Cerot uz Latvijas virzību ilgtspējīgu attīstības mērķu virzienā, mēs tikmēr veidosim nākamo kopienas sadarbības projektu – Prasmju dārzu.
_______
(1) Mašnovskis. V. Enciklopēdija “Muižas Latvijā”, 1.sējums, 2018.g.
