Viens no muzeja galvenajiem komunikācijas veidiem ar sabiedrību ir dažādas tematiskās izstādes, kas prasmīgu kuratoru un mākslinieku rokās atrod radošus un netradicionālus paņēmienus, kā vēstīt par krājuma vērtībām un pētniecisko darbu, piesaistot arvien jaunus apmeklētājus. Šajā nominācijā balvu saņem par izcili izveidotu muzeja izstādi, ņemot vērā muzeja resursus un kapacitāti. Šogad sīvā konkurencē par balvu sacentīsies 13 izstādes.
Memoriālo muzeju apvienība, Andreja Upīša memoriālais muzejs pieteicis izstādi “Pie bagātās kundzes – 50”, kas veidota par godu filmas apaļajai jubilejai un piedāvāja iespēju atskatīties gan uz oriģināldarba “Smaidoša lapa” (1937) tapšanas niansēm, gan uz tā interpretāciju latviešu kino. Izstādes ekspozīcijā atklātas arī vairākas ar kinofilmas tapšanu saistītas nianses, tostarp iepriekš nepublicēti vai maz zināmi materiāli – romāna dramatizējums un kino scenārijs, slēdziens par filmas uzņemšanu, A. Upīša un L. Leimaņa vēstules, rokraksti u.c. materiāli, tostarp fotogrāfijas, kurās iemūžinātas ne tikai atpazīstamās “Pie bagātās kundzes” epizodes, bet arī pats filmēšanas process jeb tā aizkulises.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs pieteicis Kārļa Mudeļa glezniecības izstādi “Latgales ainavists”, kurā par godu mākslinieka 115. jubilejai reprezentētas viņa labākās ainavas. Izstādē veiksmīgi kombinētas uz audekla gleznotas ainavas līdzās uz kartona gleznotajām, kuras tapušas periodā pēc Otrā pasaules kara, kas māksliniekam bijis visgrūtākais un vienlaikus pats ražīgākais viņa darbības periods un aizritējis Daugavpilī, kur viņš strādāja Daiļamatniecības skolā. Tieši šajā laikā viņš pievērsās Latgales ainavu glezniecībai, kas nebija pieprasīta skaļu komunistisko lozungu laikmetā. Izstāde popularizēja nepelnīti aizmirstu pašmāju gleznotāju, izceļot Latvijas mākslas tradīcijas un cildinot Latgales dabas skaistumu. Pēc izstādes noslēguma tā kļuva par ceļojošo izstādi, un tiek piedāvāta citiem muzejiem.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs pieteicis izstādi „Jūlijs Straume un Gruzijas kultūras mantojums”, kas tika atklāta festivāla “Divi Jūliji. Straume” ietvaros. Atzīmējot Jūlija Straumes 145. un Eiropas Austrumu partnerības 10. gadadienu, izstādes kuratore, Tbilisi Gruzijas tautas mākslas muzeja vadošā pētniece Irma Gegidze veikusi pamatīgu pētījumu, atlasot 30 līdz šim Latvijā neizstādītus artefaktus no Gruzijas tautas mākslas muzeja kolekcijas, kurā ir aptuveni 500 Jūlija Straumes priekšmeti. Turklāt izstādē bija iespēja “šķirstīt” virtuālu albumu ar īpaši smalkām mežģīnēm, kas tapušas pēc Jūlija Straumes zīmētajiem metiem. Šāda veida sadarbības modelis starp abiem muzejiem notika pirmo reizi. Tā bija unikāla iespēja atklāt Jūlija Straumes un Gruzijas kultūras mantojuma sintēzi.
Imanta Ziedoņa muzejs pieteicis ceļojošo kinoizstādi “Izgaismot Latviju”. Tas ir projekts, ko iedvesmojis Imanta Ziedoņa rakstītais grāmatā “Leišmalīte”, ka apkārt Latvijai reiz ies tūrisma ceļš. Kinoizstāde vēsta par piedzīvoto trīs gadu garumā ekspedīciju gājienos apkārt Latvijai. Tā atspoguļo gājēju stāstus, vietu vērtības un komunicē par Imanta Ziedoņa vērtībām. Kinoizstāde ceļu pa Latvijas pierobežas pašvaldībām uzsāka 2019. gada sākumā, apceļojot 14 Leišmalītes pašvaldības ar vismaz nedēļu garu kinoizstādes viesošanos un kultūras notikumiem gan skolēniem, gan citiem interesentiem. Šobrīd kinoizstāde ir digitalizēta un pieejama ikvienam interesentam muzeja mājaslapā.
Latvijas Okupācijas muzeja izstāde „Čekas vēsture Latvijā” pieteikusi virtuālo izstādi „Atņemtās vēstules”, kurā aplūkojamas unikālas vēstures liecības — septiņu cilvēku personīgas vēstules, kuras atrastas politiski apsūdzēto personu krimināllietās. Vēsturniece Inese Dreimane savā ilggadējā pētījumā tās ir atradusi, pārskatot ap 800 krimināllietu. Atrastās vēstules cilvēkiem nozīmēja ļoti daudz, tāpēc čekisti tās izmantoja gan kā lietiskos pierādījumus, kas pastiprināja apsūdzības, gan kā šantāžas instrumentu. To lielā vērtība vēl vairāk mudināja vēstules parādīt plašākai sabiedrībai, izveidojot atsevišķu, tikai tām veltītu izstādi.
Liepājas muzejs pieteicis izstādi – stāstu “Otrā pasaules kara laika mode 1938 –1945” no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kurā tika iekļauti 60 tērpi un to aksesuāri, tomēr izstāde bija ne tikai par modi, bet, pateicoties Liepājas muzeja un Latvijas Kara muzeja krājuma priekšmetiem, vēstures liecībām no vairākām privātkolekcijām, ļāva izjust ļaužu dzīvi, noskaņojumu un centienus kara apstākļos, ko paspilgtināja skaņas, gaismas un smaržas instalācijas. Izstādē bija apskatāma un lielu apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī oriģinālā nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera dzīvesbiedres Evas Braunas kleita, kuru pēc nacistiskās Vācijas sagrāves no Hitlera bunkura kā trofeju iznesa kāds Padomju armijas gruzīnu izcelsmes virsnieks.
Limbažu muzejs pieteicis izstādi "Zīļu vainagi", kurā aplūkojami zīļu vainagi no Limbažu muzeja krājuma un meistares Margaritas Muntagas un viņas audzēkņu darinātie etnogrāfisko vainagu precīzie atdarinājumi un atdarinājumi ar jaunrades elementiem neparastā scenogrāfijā, ko veidojusi muzeja māksliniece Aija Brikmane. Vienlaikus eksponētie – senais, tradicionālais un jaunrade, vairāku autoru dalība ar vienu vai vairākiem unikāliem darinājumiem, kas jāveido vairāku mēnešu garumā, ieguldot gan līdzekļus, gan savu brīvo laiku, kopumā veidoja daudzbalsīgu, bet vienotu ansambli, kas spēja uzrunāt ļoti plašu izstādes apmeklētāju skaitu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis izstādi “Aleksandra Beļcova (1892-1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas lielajā zālē, kas bija lielākā mākslinieces Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija no vairākiem Latvijas muzejiem un privātkolekcijām, ko papildināja arī memoriālie priekšmeti kurpes, cimdi u. c. māksliniecei piederējuši priekšmeti. Vizuālo materiālu papildināja citāti ar fragmentiem no A. Beļcovas sarakstes un dienasgrāmatām. Izstādei tika radīts Kārļa Auzāna sakomponēts oriģināls skaņdarbs, kas atskaņots izstādē kā muzikālais pavadījums, un videoanimācijas darbs. Rezultātā izstāde kļuva par emocionālu un uzrunājošu mākslinieces dzīvesstāstu.
Ludzas Novadpētniecības muzejs pieteicis izstādi “Par brīvu tēvzemi”, tās mērķis bija ne tikai atainot Latvijas brīvības cīņu un Latgales atbrīvošanas vēsturisko notikumu gaitu, bet palīdzēt jaunajai paaudzei izprast sarežģītās Latvijas vēstures lappuses. Projekta realizācijas gaitā tika apsekotas Brīvības cīņu piemiņas vietas bijušajā Ludzas rajona teritorijā, apkopoti muzeja krājumā esošie materiāli par Latgales atbrīvošanu un vēsturiskajiem notikumiem, kā arī vāktas iedzīvotāju atmiņas. Izstādes informatīvais un vizuālais materiāls ir izvietots uz roll-up baneriem, ko papildina 20. gs. sākuma Latvijas armijas karavīra formas tērps un 20. gs. sākuma sievietes tērps.
Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas muzejs ir pieteicis izstādi “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, kurā apmeklētāji var iepazīties ar interesantākajiem priekšmetiem, kas atrasti Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas grāmatās, tīši vai netieši ievietoti, visbiežāk pavisam nesaistīti ar to saturu. Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi, kas vienlaikus ir eksponēto grāmatu un abu dzejnieku portreti, kā arī detalizētā foto un rakstisko avotu izpētē balstīts simbolisks vēstījums kopā ar mākslinieces pašas sagatavotām anotācijām.
Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas vasarnīca ir pieteikusi izstādi “Aspazija. Vētra”, kurā, izmantojot vētras motīvu, aktualizēja Aspazijas literārā mantojuma, personības un sabiedriskās darbības vētraino iedabu un iezīmēja dzejnieces ienestās vēsmas un pārmaiņas literatūrā un sabiedrībā viņas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās, izceļot trīs tēmas: 1) Aspazijas vētraino personību un vētras motīvu dzejā 2) Aspazijas sabiedrisko darbību un sieviešu tiesībām 3) Aspazijas un Raiņa attiecībām. Izstādi papildināja stundu garš videointerviju materiāls ar režisori Māru Ķimeli, Aspazijas pētnieci, Kopoto rakstu sastādītāju Ausmu Cimdiņu un literāti, režisori un feministi Ingu Gaili par Aspazijas mantojuma recepciju un ideju pārmantojamību mūsdienās.
Ventspils muzejs ir pieteicis izstādi “Navigācijas vienpadsmit sezonas”, kurā bija apskatāmi mūsdienu keramikas darbi no Ventspils muzeja mākslas krātuves un vienpadsmit starptautisko mazo formu keramikas simpoziju “Navigācija” (2009-2019) autoru jaundarbi. Kopā tika izstādīti piecdesmit trīs autoru vairāk nekā 100 darbi. Līdz šim apjomīgākajā mūsdienu keramikas izstādē Kurzemē varēja iepazīt Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Francijas, Polijas un, protams, Latvijas mūsdienu mākslinieku veikumu. Izstādes unikalitāte ir fakts, ka pirmoreiz visi vienpadsmit gados tapušie keramikas simpozija darbi, kas nonākuši Ventspils muzeja krājumā, tika eksponēti vienkopus.
Ventspils muzejs pieteicis izstādi “Ceļā. On the Road. V doroge”, kas veltīta 115.gadadienai kopš Maskavas - Ventspils - Ribinskas dzelzceļa līnijas atklāšanas 1904.gadā. Izstādē eksponēti vairāk nekā 50 ceļojuma tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, Ventspils muzeja krājuma priekšmeti – ceļojuma somas un sakvojaži, kā arī vizuāli informatīvais materiāls – Ventspils dzelzceļa stacijas attēli un ceļojuma dokumenti, ko papildina arī virtuāli materiāli no Ribinskas muzeja (Krievija). Izstādes ievadu veido virtuāla mūsdienu ceļotāja dienasgrāmata, kas tapusi 2018.gada augustā, pārvarot attālumu no Ventspils līdz Ribinskai. Dinamiskā karte, kas redzama izstādes telpā, ir nosacīts 1909.gada dzelzceļa līnijas Maskava – Ventspils - Ribinska kartes attēlojums. Izstāde “Ceļā” ir sava veida simbolisks apzīmējums cilvēka dzīves gājumam, ceļošanas kultūrai un visam kopīgajam, kas vieno visus ceļotājus – zinātkārei, dzīvespriekam un tolerancei.
Latvijas Kara muzejs pieteicis izstādi “No zobena saule lēca”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Spānijas Karalistē. Izstāde veltīta Latvijas valsts un armijas simtgadei un tās mērķis bija iepazīstināt Toledo Armijas muzeja apmeklētājus ar nozīmīgiem Latvijas valsts vēstures posmiem, izmantojot valsts un bruņoto spēku simbolikas elementus, akcentējot vienojošo pirms 100. gadiem un mūsdienās. Kopā tika eksponēti vairāk nekā 300 oriģināli priekšmeti no Latvijas Kara muzeja krājuma — starpkaru vēstures perioda un mūsdienu Latvijas valsts apbalvojumus, Latvijas Armijas pulku un Nacionālo bruņoto spēku vienību krūšu nozīmes un apbalvojumus, formas tērpus un to elementus —, ko papildināja fotoattēli, kas koncentrētā veidā atklāja priekšmetu vēsturisko fonu, kā arī Latvijas Armijas un Nacionālo bruņoto spēku vēsturi. Izstādē būtiska loma tika atvēlēta arī mūsdienu aktualitātēm, kas vēstīja par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā un Spānijas karavīru kontingentu tajā, kā arī mūsdienu drošības izaicinājumiem kopumā.
