IzvēlneAizvērt

24.04

Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā

Iepazīšanos ar balvas pretendentiem sāksim ar pamatīgāko no nominācijām “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā”, kas izceļ muzeja priekšmetu vai objektu (tostarp telpu, ēku) restaurācijas un saglabāšanas darba kvalitāti.

Šajā nominācijā esam saņēmuši trīs pieteikumus:

Mārča Stumbra gleznu restaurācija, ko pieteicis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.

Mārcis Stumbris (1942-2014) bijusi īpaša persona Daugavpilij un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam. 1970. gadā Daugavpilī Kārļa Dobrāja vadībā tika izveidota jauna mākslinieku grupa, kuras dalībnieku vidū bijis arī M. Stumbris, viens no Latvijas Mākslinieku savienības Daugavpils organizācijas dibinātājiem. Mākslinieks cieši sadarbojies ar Daugavpils muzeju, papildinot tā krājumu ar gleznām laika posmā no 1976. un 1980. gadam. 2019. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tika veikta restaurācija 3 autora gleznām — “Klusā daba ar niedrēm” (1980) , “Baltā vāze” (1976),  “Rudzi briest” (1975). Restaurācijas darbus  no marta no septembrim veica sertificēta restauratore-meistare Irbe Grīnberga, vienlaikus aprakstot, novērtējot gleznas. Rezultātā M. Stumbra gleznas tika saglabātas nākamajām paaudzēm, kā arī eksponētas izstādē “Dzīvot mākslā”, kuru muzejs izveidoja sadarbībā ar Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Latvijas Mākslinieku savienību un atklāja 2019.g. 12. septembrī. Projekta vadītāja Larisa Kaimiņa.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs ir pieteicis projektu atklātais krājums “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums”.

Īstenotajā projektā tēlnieces darbi, kuri agrāk glabājās slēgtajā krātuvē, tagad ir pieejami apskatei tam paredzētajos vaļējos plauktos un lielformāta atvilktnēs, kopā — 816 Vandas Zēvaldes kolekcijas priekšmeti (208 zīmējumi, skices un sarži, 22 lielizmēra tēlniecības darbi un 45 sīkplastikas vienības, kā arī daudzi dokumenti, izstāžu afišas, katalogi, albumi, fotogrāfijas, kurās iemūžinātas mākslinieces dzīves un darba gaitas (337 vienības)). Atklātais krājums “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” ir mūsdienīgs krājuma iekārtošanas un uzglabāšanas risinājums. Ierīkojot atklāto krājumu, tika apzināts priekšmetu saglabātības stāvoklis un veikti restaurācijas darbi, lai palēninātu priekšmetu vecošanu un maksimāli atjaunotu to oriģinālo stāvokli, tāpat tika izgatavoti atbilstoši plaukti, kuri nodrošina mākslas darbu uzglabāšanas un eksponēšanas apstākļus, kā arī nenoliedzami uzlabo krājuma publisku pieejamību, atklājot muzeja apmeklētājiem jaunu skatījumu uz novadnieces, tēlnieces Vandas Zēvaldes daiļradi. Projekta vadītājs Valdemārs Gekišs. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda  atbalstu un  ERAF projekta „Rīteiropas vērtības” ietvaros.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis projektu “Mārtena de Fosa skolas (Marteen de Vos,1532-1603) gleznas “Žēlsirdības alegorija” izpēte un restaurācija”, kas ir iespaidīgs starptautisku pētnieku un dažādu nozaru speciālistu sadarbības projekts.

Glezna LNMM, toreiz Valsts mākslas muzeja, kolekcijā ir kopš 1920. gada. Sākotnēji tā tika uzskatīta par Fransa Florisa skolas darbu. 2017.gadā, pēc konsultācijām ar Nīderlandes mākslas vēstures institūta kolēģiem, mainīta gleznas atribūcija. RKD datu bāzē atrasta Hieronymus Wierix gravīra (datēta ap 1580), kas veidota pēc M.de Fosa kompozīcijas. Gravīras kompozīcija ir gleznas Žēlsirdības alegorija spoguļattēls. Izpildīšanas maniere, sižeta izvēle un gleznas ikonogrāfija norāda uz mākslinieku, kurš apguvis savu meistarību pie Flandrijas gleznotājiem. LNMM flāmu gleznu kolekcijā tā ir vienīgā alegorijas žanra glezna ar kristīgo tikumu tēmu.

400 gadus vecā mākslas darba sarežģītā vairāku posmu izpēte un restaurācija tikai īstenota divu gadu laikā no 2017. gada oktobra līdz 2019. gada septembrim, ko veikusi vesela  speciālistu darba grupa (gleznas restauratore-vecmeistare Natalja Kurganova, gleznas koka pamatnes restaurētājs Kaspars Burvis, atbribūcijas izpēte — “Rīgas Birža” vadītāja un projekta “Baltijas ozoli” vadītāja Daiga Upeniece un LNMM ārzemju kolekcijas glabātāja Ksenija Rudzīte, pieaicinātie pētnieki:  Dr.biol.LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Māris Zunda un Mg.sc.chem. restaurācijas ķīmiķe Indra Tuņa). Šī ļoti sarežģīta restaurācija ir pierādījusi savas jomas speciālistu augsto profesionalitāti un lielo meistarību. Darbs eksponēts arī izstādē “Baltijas ozoli” Mākslas muzejā Rīgas Birža (25.08.– 02.12.2018.).