Pagājusī nedēļa ir nesusi skumju ziņu. Mūžībā devusies mūsu ilggadējā kolēģe, grafikas restauratore-meistare Aija Brīvniece. Restaurācijai viņa veltījusi vairāk kā 45 gadus, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā un restaurācijas nozares attīstībā.
Aija Brīvniece dzimusi Valmierā, veterinārārstu ģimenē. Darba gaitas viņa uzsāka 1967. gadā Ārzemju mākslas muzejā (toreiz Aizrobežu mākslas muzejs) kā laborante. Kopš 1975. gada Aija sāka strādāt par grafikas restauratori, un šis darbs kļuva par viņas sirdslietu. Pastāvīgi papildinot profesionālās zināšanas, Aija stažējās Grabara Viskrievijas Mākslas zinātniskās restaurācijas centrā (1981), Lietuvas Prana Gudinas restaurācijas centrā (1995). Būdama jau pieredzējusi meistare Rietumeiropas grafikas restaurācijā, Aija paplašināja savu profesionālo redzesloku, izzinot Āzijas reģiona mākslas darbu restaurācijas specifiku. Pekinas Guguna muzejā un Šanhajas muzejā Ķīnā (2003) viņa apguva ķīniešu tīstokļu restaurāciju un konservāciju.
No 1994. līdz 2009. gadam Aija vadīja Ārzemju mākslas muzeja Restaurācijas nodaļu. Savas prasmes un zināšanas viņa ir nodevusi tālāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajiem grafikas restauratoriem. Aija Brīvniece bija talantīga pedagoģe, kas ar savu aizrautību un degsmi spēja motivēt un ieinteresēt jaunos speciālistus. Aija vienmēr tiecās apgūt jaunas zināšanas un nekad neapstājās pie sasniegtā.
Līdztekus darbam Ārzemju mākslas muzejā Aija Brīvniece aktīvi iesaistījās Latvijas Restauratoru biedrības darbā – kopš 1987. gada viņa darbojās LRB avīzes redkolēģijā un vairākus gadus arī LRB valdē. Kopā ar domubiedriem ir strādājusi pie vairāku restaurācijas izstāžu katalogu sastādīšanas, kā arī līdzdarbojusies Baltijas valstu restauratoru triennāles konferenču sagatavošanā.
Aijai vienmēr tuva bija latviešu valoda un literatūra. No 1968. līdz 1975. gadam viņa studēja latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē. Mīlestība uz valodām viņu pavadīja visu mūžu, un papildus skolā apgūtajai vācu valodai viņa mācījās angļu un franču valodas, un bija ieinteresēta arī ķīniešu valodas apguvē.
Pateicoties savai labestībai un optimismam, Aija ap sevi pulcēja dažādu paaudžu kolēģus. Viņas atsaucība un gatavība ik brīdi dalīties ar profesionālajām zināšanām un pieredzi bija īpašības, ko kolēģi vērtēja ļoti augstu. Aijas Brīvnieces aiziešana ir liels zaudējums restauratoru un muzeju saimei.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka visdziļāko līdzjūtību Aijas Brīvnieces tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
