Laikā, kad valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis, un kultūras baudīšana klātienē ir jāatliek uz mierīgākiem laikiem, muzejos komunikācija ar sabiedrību tiek nodrošināta virtuāli.
Apkopjot Kurzemes muzeju piedāvājumu, jāsecina, ka vairākiem muzejiem ir saistošs virtuāls piedāvājums, ar kura palīdzību ikviens apmeklētājs no mājām var virtuālas tūres veidā “izstaigāt muzeju” vai iegūt jaunas zināšanas. Tāpat muzeji aktīvi komunicē savos Facebook kontos, gan stāstot par muzeja krājuma priekšmetiem, gan iesaistot sabiedrību savas apkārtnes izpētē.
- Ventspils muzejs saviem apmeklētājiem muzeja mājaslapā ierasto otrdienas izzinošo lekciju vietā piedāvā pētnieciskus rakstus, nesen, piemēram, tapuši raksti saistībā ar aktuālo situāciju pasaulē: “Latviskā dzīvesziņa par cīņu pret drudzi” vai “1710-1711. g. mēra epidēmija un Ventspils mēra kapi”. Tas viss pieejams muzeja mājaslapā.
- Liepājas muzeju var iepazīt ar virtuālo tūri, kurā iespējams apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un interjeru. Muzejs piedāvā arī interaktīvu ieskatu muzeja priekšmetu kolekcijās.
- Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju iespējams apmeklēt interaktīvas virtuālās tūres veidā, vienlaikus iepazīstot gan pastāvīgo vēstures ekspozīciju “Saldus 1253 – 1940”, gan nu jau notikušo izstādi “100 labas lietas”, kas veltīta 100 gadiem Saldus vēsturē. Savukārt savā Facebook lapā muzejs aicina cilvēkus iesaistīties fotografēšanās spēlē IZSTAIGĀ SALDU – pastaigas laikā jānofotografējas pilsētas vietās no arhīvu attēliem.
- Kuldīgas novada muzeja mājaslapā interesentiem pieejamas vairākas virtuālās izstādes: “Kuldīgas novads 100 gados”, “Kuldīga senāk un tagad”, “Tautas frontes nodaļa Kuldīgā”, kā arī ”Livonijas ordeņa pils un tās teritorijas Kuldīgas vēsturē 1242.-2005”. Izstādes var aplūkot šeit. Muzejs apkopojis arī ievērojamo novadnieku dzīvesstāstus.
- Talsu novada muzeja virtuālajā piedāvājumā atrodamas vairākas tematiskās virtuālās izstādes: “Mazais bānītis” muzeja krājuma fotogrāfijās”, “Ziemassvētku un Jaungada atklātnes muzeja krājumā”, “Labības novākšana muzeja krājuma fotogrāfijās”, “Darba procesu attēlojums fotogrāfijās”, “Spēlmaņi un muzikanti muzeja krājuma fotogrāfijās”.
- Aizputes novadpētniecības muzejs nesen izstrādājis virtuālu “Pastaigu pa Aizputi pirms 100 gadiem un šodien”, kas ir iecerēta kā ceļvedis, kurā rodamas gan vizuālas, gan informatīvas ziņas par Aizputes vēsturiskā centra sendienām un mūsdienām.
- Jāpiemin arī Jaunmoku pils virtuālā tūre, kurā var gan ielūkoties pils interjerā, gan iepazīties ar “Meža ekspozīciju”, gan izstaigāt pils parku pašā vasaras plaukumā.
- Tukuma muzejs īpaši parūpējies par vēstures skolotājiem un piedāvā tiem mācību palīgmateriālus par 1905. gada notikumiem, kā arī aicina iesūtīt tēmas, kuru mācīšanā muzejs var iesaistīties ar saviem materiāliem.
Muzeju darbs ārkārtas stāvoklī, liek mainīt ierastos paradumus un veidus, kā komunicēt ar sabiedrību, meklējot dažādus radošus risinājumus. Ja daudziem muzejiem to sociālo tīklu konti līdz šim bijuši vairāk saistīti ar dažādu muzeja norišu atspoguļošanu, tad tagad lielāka uzmanība vērsta uz muzeju krājuma komunikāciju.
Sekojot līdzi muzeju sociālo mediju aktivitātēm, var redzēt virkni oriģinālu iniciatīvu, kā vēstīt par muzeja krājumu, piemēram, jau pieminētā Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja spēle, Kuldīgas novada muzeja rakstu sērija “Izstaigā seno Kuldīgu”, kā arī Jūrmalas pilsētas muzeja stāstu sērijas par Rīgas Jūrmalas simtgadi “Svinēšana. Rīgas Jūrmalai simts” un par Jūrmalas māksliniekiem jubilāriem. Diemžēl jāsecina, ka daudziem mazākiem muzejiem, kuriem iztrūkst mājaslapas vai sociālo tīklu konta, komunikācija ar sabiedrību šobrīd ir ierobežota, kas, cerams, šādos apstākļos liks aizdomāties par digitālas komunikācijas nepieciešamību un nozīmi muzeja darbā.
