18. maijā, Starptautiskajā Muzeju dienā, aicinām piedalīties vebinārā “Vienlīdzība, dažādība un iekļaušana muzejos ilgtspējības attīstības paradigmā un ārpus tās”. Tā ietvaros muzeju profesionāļi Dr. Višnjas Kisičas (Serbija) vadībā aicināti pārlūkot muzejos dominējošās prakses un eksperimentēt ar muzeoloģiskiem rīkiem, lai pievērstos plašākiem sociāliem, ekoloģiskiem, ekonomiskiem un kultūras jautājumiem.
Vebinārā tiks apskatīti ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi un to alternatīvas saistībā ar šī gada Starptautiskās Muzeju dienas tēmu “Muzeji vienlīdzībai: dažādība un iekļaušana”.
Pasākums ievadīs plašāku Latvijas Muzeju biedrības, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un sadarbības partneru veidotu aktivitāšu kopumu, kas 2020.–2021. gadā pievērsīsies ilgtspējīgas attīstības aspektiem dažādās muzeju darbības jomās Latvijā un Baltijas valstīs.
Vebināra pirmā daļa, priekšlasījumi, noritēs plkst. 10.00–13.00 platformā ZOOM.
Višnjas Kisičas izvērstu priekšlasījumu “Pārdomājot vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu muzejos ilgtspējīgas attīstības paradigmā un ārpus tās” ievadīs Inese Vaivare (biedrība “LAPAS”), iepazīstinot auditoriju ar Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to saistību ar mūsu ikdienu un darbu, un Elīna Vikmane (Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Muzeju biedrība), kura sniegs ieskatu Ilgtspējīgas attīstības mērķu iedzīvināšanas specifikā Latvijā, aplūkojot muzeju izaicinājumus un iespējas esošo pētījumu rezultātu, kā arī teorētisku konceptu kontekstā.
Vebināra pirmā daļa tiks pilnībā tulkota latviešu un angļu valodā.
Dalība: bez maksas.
Vietu skaits: ierobežots, nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās līdz 16.maija plkst. 23:00: ŠEIT
Vebināra otrā daļā, meistarklase, noritēs plkst. 14.00–16.30 platformā ZOOM.
Meistarklase Višnjas Kisičas vadībā notiks darbs grupās, izstrādājot muzeju projektu idejas, kas pievērsīsies aktuālām nevienlīdzības un sabiedrības noslāņošanās problēmām, sperot soļus pretī iekļaujošai, vienlīdzīgai, plurālai un taisnīgai sabiedrībai. Projektu idejas tiks balstītas dalībnieku pieredzes kritiskā izvērtējumā un profesionālajās interesēs, kā arī priekšlasījumu laikā gūtajās atziņās.
Meistarklases laikā tulkošana netiks nodrošināta, tajā aicināti piedalīties dalībnieki, kas pārvalda angļu valodu un ir motivēti interaktīvam darbam.
Dalība: bez maksas.
Vietu skaits: 20. Iespēju piedalīties iegūs tie, kas pirmie reģistrēsies līdz 16. maija plkst. 23:00: ŠEIT
Detalizēta vebināra programma atrodama: ŠEIT
Pasākums ir daļa no ICOM (Starptautiskās muzeju padomes) rīkotās Starptautiskās muzeju dienas programmas. To organizē Latvijas Muzeju biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Izglītības iniciatīvu centru (www.iic.lv) projekta Bridge 47 ietvaros.
Par lektori
Dr. Višnja Kisiča (Višnja Kisić) ir serbu pētniece, pedagoģe, kultūras mantojuma un muzeju jomas profesionāle. Viņas darbības centrā ir attiecības starp mantojumu, mūsdienu politiku, sociāliem un identitātes jautājumiem. Viņas pētījums “Kultūras disonanču vadība: kultūrpolitiku solījumi un realitāte” 2013. gadā saņēmis Eiropas kultūrpolitikas pētniecības balvu. Višnja Kisiča veic izglītojošo darbību kā pasniedzēja un konsultante Novisadas universitātē, Belgradas Mākslas universitātes UNESCO katedrā, Lionas 2. universitātē, Hasana II universitātē Kasablankā, Starptautisko attiecību universitātē Pekinā. Kopš 2011. gada viņa ir “Europa Nostra” ģenerālsekretāre Serbijā un vada projektus, apmācības, lekcijas, kā arī īsteno pētniecību vairāk nekā 20 valstīs Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. Strādājusi arī kā kuratore un pedagoģe ASV Kolumbijas Mākslas un Arheoloģijas muzejā, Pegijas Gugenheimas muzejā Venēcijā, Venēcijas Biennālē un Belgradas Nacionālajā muzejā.
“Ilgtspējīga attīstība ir bijusi dominējošā globālās pārvaldības paradigma kopš 1990. gadiem. Pēdējos trīsdesmit gados tā veidojusi vīzijas un valstu attiecības, novedot līdz rezolūcijai Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtībai 2030 un ambiciozajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem visu globālo problēmu risināšanai. Kā paradigmai, kas globālā kapitālisma paplašināšanos un ekonomiskās izaugsmes nepieciešamību mēģina līdzsvarot ar svarīgām vides un sociālajām problēmām, tai ir gan daudz aizstāvju, gan arī kritizētāju. Lai arī aizstāvji apgalvo, ka tā ir labākā iespēja apvienot cilvēkus visā pasaulē, kritizētāji norāda uz programmas nespēju novērst strukturālo nevienlīdzību, pastāvīgo globālo vardarbību, ekosistēmu iznīcināšanu, sabiedrību re-patriarhalizāciju, neokoloniālismu un ekonomisko netaisnību, kas sakņojas kapitālistiskajā sistēmā. Pašreizējā globālā krīze prasa muzejiem uzņemties to sabiedrisko lomu, ne tikai lai sekmētu Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, bet arī lai kļūtu par telpu, kurā notiek jēgpilni dialogi par aktuālām vietējām un globālām problēmām un kurā varam iztēloties taisnīgu, plurāru un ilgtspējīgu pasauli.” (Višnja Kisiča, 2020)
Kontaktinformācija:
Inga Surgunte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Ekspozīcija “Grāmata Latvijā”
T: +371 29953235
