2022. gada 27. maijā Latvijas Muzeju dienas ietvaros Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” tiks pasniegta Latvijas Muzeju biedrības (LMB) Gada balva 2022. LMB Gada balva ir ikgadējs muzeju nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos Latvijas muzeju sasniegumus, kā arī veicināt labo praksi un nozares ilgtspējīgu attīstību.

LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde: “2022. gadā nozares profesionāļi ir radījuši daudzveidīgus, inovatīvus un sociāli atbildīgus projektus, kas apliecina Latvijas muzeju nozīmīgo ieguldījumu gan mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā, gan vēstures pētīšanā un interpretēšanā. Īpaši būtiska ir muzeju loma, rūpējoties par dažādu sabiedrības grupu izglītošanu un kalpošanu ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai.”

LMB Gada balvas 2022 pretendenti tika vērtēti, ņemot vērā atbilstību balvas kritērijiem: oriģinalitāte, aktualitāte, vienotība un kvalitāte, ilgtspēja un lietojamība, kā arī sociālā joma. Žūrijas darba rezultāts – izvirzīti 12 nominanti no visas Latvijas, pārstāvot valsts, pašvaldības, privātos un autonomos muzejus. LMB Gada balvas ceremoniju šogad vadīs Maija Meiere, Žaņa Lipkes memoriāla muzejpedagoģe. 

Balvas pretendentus vērtēja žūrijas komisija, kurā ietilpst viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, pārstāvot dažādas ar muzeju darbību saistītas nozares:

• Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja, LMB Gada balvas darba grupas vadītāja, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja, vēsturniece. 
• Jānis Šiliņš, vēstures doktors, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis.
• Ingūna Elere, H2E biroja mākslinieciskā vadītāja un vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore. SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja. Izglītībā un pieredzē pamatīgi rūdīta dizainere. 
• Inga Surgunte, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības ilgtspējīgas attīstības projektu vadītāja,  E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” projekta “Vairāk gaismas!” vadītāja.
• Rasma Pīpiķe, RA.DU zināšanu pārneses kustība, pilsoniskās sabiedrības procesu, dažādības vadības un organizāciju attīstības eksperte, aktīviste. 

 

Šī gada svinīgā notikuma jaunums – apbalvošanas ceremonijas programmā paredzēta diskusija, kurā piedalīsies visi žūrijas komisijas pārstāvji, lai pārrunātu šī gada balvas izaicinājumus un iesniegto projektu daudzveidību. Diskusijas moderatore – LMB valdes locekle un Latvijas Kultūras akadēmijas programmas “Kultūras teorija” doktorante un LKA maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldības un komunikācijas” vadītāja Elīna Vikmane.

Līdzās galvenajai balvai tiks izcelts arī viens projekts nominācijā PAMANĪTS, kā arī pirmo reizi balvas pastāvēšanas vēsturē tiks pasniegta balva par Mūža ieguldījumu muzeju nozarē. Savu speciālo balvu piešķirs igauņu izstāžu dizaina un ražošanas uzņēmums “MOTOR” un žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture”.

 

Iepazīstinām, LMB Gada balva 2022 nominanti:

Imanta Ziedoņa muzejs. Daudzsēriju dokumentālā filma “Ceļā ar Baronu”

Projekta vadītāja Kristiāna Salnāja

Daudzsēriju dokumentālajā filmā “Ceļā ar Baronu” var sekot līdzi 65 mūsdienu personībām, kuras iejūtas Dainu tēva ādā un 31 dienas laikā veic 800 km garu ceļu no Tartu līdz Dundagai. Iemūžinātais ceļš ir kultūras fenomens un kultūras pieredzes piemērs, kad 31 dienas laikā dažādu nozaru pārstāvji dodas ceļā un piedzīvo mūsdienu Latviju un Igauniju. Filma piesaistīja muzejam plašu auditoriju, kas iepriekš, iespējams, par Ziedoņa muzeju neko daudz nebija dzirdējuši. Projekts veicināja muzeju sadarbību un vairāku Latvijas muzeju krājuma mūsdienīgu komunikāciju, kas mūsdienās ir izaicinājums. Projekts iesaistīja dažādu paaudžu sabiedrības locekļus – dokumentālās filmas tapšanā, gājienā piedalījās gan skolēni, gan vairāk nekā 100 gadus jauna kundze – aktrise Elvīra Baldiņa.

 

Imanta Ziedoņa muzejs. Grāmata angļu valodā “A Description of Our Homeland” 

Projekta vadītāja Ance Anna Caune

Godinot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā iekļautā “Dainu skapja” autoru Krišjāni Baronu, pārizdotā un papildinātā Krišjāņa Barona un citu latviešu sarakstītā ģeogrāfijas grāmata “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” izdota angļu valodā. Ziedoņa muzejs, kā atmiņu institūcija, izdevums angļu valodā veidoja, lai starptautiskajai sabiedrībai vēstītu par Latvijas ceļu uz valstisko neatkarību 19.gadsimtā.Izdevums angļu valodā nodrošina ne tikai latviešu nacionālās pašapziņas veidošanās stāsta pieejamību angliski runājošai auditorijai, bet arī šī stāsta saglabāšanu atmiņu institūcijās pētniekiem un interesentiem nākotnē.

 

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Labsajūtas maršruts

Projekta vadītāja Elīna Bērziņa

21. gadsimta dzīve lielai daļai sabiedrības saistās ar norisēm un satura patēriņu digitālajā vidē, kā arī ar regulāru satraukumu, pārslodzi, vienveidīgu sensoro pieredzi vai rutīnu. “Labsajūtas maršruts” ir aicinājums personīgākā veidā iepazīt mākslas muzeju, izbaudīt laiku vienatnē un mākslas mierpilnajā vidē, gūt alternatīvu sajūtu piedzīvojumu, veicinot savu apzinātību un mentālo labizjūtu. Tas ir bez maksas pieejams Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mobilajā lietotnē un platformā Soundcloud latviešu, krievu un angļu valodā. Audio stāsti muzeja apmeklētāju ved cauri 12 pieturpunktiem pastāvīgajā ekspozīcijā, apskatot tādus jautājumus kā draudzība, uzdrīkstēšanās, ikdiena, zaudējums un nezināmais, katrā no vietām piedāvājot mākslas zinātnieku sagatavotu stāstījumu par tēmu, kā arī mākslas terapeita īpaši izstrādātus uzdevumus sevis izzināšanai mijiedarbībā ar mākslas muzeju un darbiem. Projekts “Labsajūtas maršruts” aktualizē muzeju lomu sabiedrības labsajūtas veicināšanā un muzejus kā nozīmīgu resursu intelektuālai, nomierinošai, multisensorai un digitālai videi alternatīvai pieredzei ikvienam jaunietim, pieaugušajam vai senioram. 

 

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tiešsaistes izglītības programma skolēniem “No-zīmes”

Projekta vadītāja Elīna Bērziņa

Projektā “No-zīmes” ir sagatavotas 12 jaunas tiešsaistes nodarbības četros mākslas muzejos – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Katrs muzejs piedāvās trīs attālinātās nodarbības – pa vienai sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu grupām. “No-zīmes” nodrošina digitālajai videi īpaši piemērotu muzeju piedāvājumu skolēniem, kas veidots veicot padziļinātu auditorijas izpēti, kā arī integrējot mūsdienīgus digitālos risinājumus. Projekts risina muzejiem aktuālu problēmu – kā kultūras iestādēm efektīvi piesaistīt Z paaudzes (Gen Z) bērnu un jauniešu uzmanību digitālajā vidē, ņemot vērā konkurējošā satura kvalitāti. Programma sniedz arī ieskatu kultūras nozares profesiju dažādībā, palīdzot skolēniem apzināties arī savas nākotnes profesionālās iespējas. 32 nodarbībās sastopamie eksperti izvēlēti tā, lai reprezentētu nozares pārstāvju daudzveidību gan vecuma, gan dzimuma, gan citu iezīmju ziņā. 

 

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Izstāde un pasākumu programma “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”

Projekta vadītājs Jānis Šabanovs

Konceptuālā izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” un tās pasākumu programma (turpmāk – projekts) daudzpusīgi un laikmetīgi īsteno LNVM misiju – Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Saturiski izstāde akcentē dažādo vēsturisko pieredzi cilvēka un koka attiecību vēsturē, izmantojot LNVM unikālo krājumu un vēsturnieku, arheologu, etnogrāfu un citu speciālistu zināšanas šīs tēmas skaidrošanā mūsdienu saasinātajā un pretrunīgajā kontekstā. Tādēļ izstādes kodolu veido izcilas muzeja priekšmetu kolekcijas, piemēram, vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates neolīta apmetnes; kultūrvēsturiski nozīmīgā baznīcu kokskulptūru kolekcija. Projekta piedāvājumu veido jaunradīta izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” LNVM izstāžu zālē, jaunveidoti komunikācijas rīki – mobilā aplikācija (airismozusunradio.app) un mājaslapa (airismozusunradio.lv) –, kā arī norišu un pasākumu programma: tiešsaistes lekciju cikls, ārtelpas orientēšanās spēle “Kokam pa pēdām”, ekskursijas pilsētvidē dažādu jomu speciālistu vadībā

 

RSU Anatomijas muzejs. RSU Anatomijas muzeja ekspozīcija

Projekta vadītāja  Ieva Lībiete

RSU Anatomijas muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gs. 20.-30. gados. Tematiski tā aptver cilvēka normālo un patoloģisko anatomiju, embrioloģiju un teratoloģiju, kā arī salīdzinošo anatomiju un antropoloģiju. Kolekcija ir bijusi neatņemama Latvijas ārstu izglītības daļa 100 gadu garumā. Tā ir zināma un pat leģendāra gan to vidū, kuri to kādreiz ir apskatījuši, gan arī starp tiem, kuri par to tikai dzirdējuši. Līdz ar jaunās ekspozīcijas izveidošanu un atklāšanu 2021. gadā, kolekcija ir pieejama plašākai sabiedrībai. Balstoties muzeja pamatvērtībās – izzināšana, cieņa, dažādība un sadarbība -, jaunā ekspozīcija ir vide, kur ikviens jūtas ērti runāt par anatomisko, ir ieinteresēts izzināt ķermeni, orgānus, to funkcijas un variācijas. Ekspozīciju papildina bezmaksas mobilā lietotne “RSU Museum”. Tajā interaktīvā veidā akcentēti 20 interesanti muzeja eksponāti. Lietotni iespējams lejupielādēt no Google Play veikala personiskajā ierīcē vai izīrētā ierīcē muzeja apmeklējuma laikā.

 

Talsu novada muzejs. Izstāde “Nenotveramais”

Projekta vadītājs Uldis Jaunzems-Pētersons

Izstāde ir par Jāni Žākli, kurš savu vārdu pasaules kriminālistikas vēsturē viltojis vairākkārt, tā padarot sevi  par visgrūtāk notveramo noziedznieku pat pēc vairākām nāvēm un visbeidzot galīgās pazušanas bez pēdām līdz ar Pirmo Pasaules karu. Nenotveramais latviešu anarhists 20 gadsimta sākuma politiskajā juceklī atrada veidu, kā noturēt revolūcijas ideju verdošu un bīstamu visiem, kas stājās tās ceļā. Izstāde ir kā spēle vai prāta mežģis, kas liek citkārt pasīvajam apmeklētājam aktīvi līdzdarboties. Tā ir veidota, lai apmeklētāji varētu risināt trillera cienīgu noziegumu. Šādā izstādē skatītājs vistiešāk kļūst par liecinieku simts gadus seniem notikumiem. 

 

Ventspils muzejs. Rakstu krājums “Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē”

Projekta vadītājs Armands Vijups

Maincas Universitātes (Vācija) emeritētā profesora Ervina Oberlendera rakstu krājums “Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē”. Krājumā ietverti 10 raksti, kas veltīti Kurzemes un Zemgales vēsturei, tās politiskajiem un sociālajiem aspektiem, hercogistes vietai kopējā Eiropas 16.-18.gs. vēsturē. Rakstu pirmpublicējumi vācu un latviešu valodās ir “izkaisīti” dažādos izdevumos un krājumos, šajā izdevumā tie latviski lasāmi vienkopus, sniedzot ieinteresētam lasītājam spilgtu, daudzšķautņainu  Kurzemes vēstures ainu vienā no interesantākajiem tās pagātnes periodiem. Rakstu krājums sagatavots 2019.-2021.g., tulkojot rakstus no vācu valodas, tos redakcionāli apstrādājot un sagatavojot publicēšanai. Realizētais produkts ir oriģināls, jo pirmo reizi apkopo tēmai nozīmīgus viena no Eiropas prominentākā hercogistes vēstures pētnieka atziņām latviski, tā izveidošana saistīta ar šobrīd Latvijas sabiedrībā pastāvošu aktuālu interesi par hercogistes vēsturi, krājuma kvalitāti apliecina kvalificētu tulkotāju un redaktoru iesaistīšana tajā.

Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs. Dokumentālā filma “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”

Producente un scenārija autore Marianna Auliciema

Dokumentālā filma “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” un tās izplatīšana ir ļoti piemērota muzeja izaicinājumam Covid-19 laikmetā, viennozīmīgi daudzveidojot un uzlabojot muzeja saturisko piedāvājumu šajos sarežģītajos apstākļos. Pirms globālās pandēmijas, 2020.gada pavasarī Rīgā, muzejs bija plānojis atvērt izstādi “Nyet Nyet Soviet!” par politiskām demonstrācijām trimdā, ar izstādes centrālo objektu - automašīnu “Valiant”.  Izstāde tika atlikta vairākkārt, bet muzeja veidotā filma par šo tēmu, kā arī par pašu auto, ir ļāvusi mums kā muzejam un pētniecības centram komunicēt ar sabiedrību par šiem nozīmīgajiem jautājumiem, neskatoties uz ierobežotu muzeja darbību. Filma ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem 24/7 režīmā bezmaksas portālā filmas.lv, ar iespēju noskatīties to no mājām. Šis aspekts ļauj mums “ienest muzeju mājās” un iepazīt tā krājumu, iedziļinoties attiecīgajā tematikā. Filma, kurā ir aplūkojami simtiem muzeja krājumā esoši priekšmeti (fotogrāfijas, intervijas, pats auto u.c.), nodrošina muzeja krājuma daļas pieejamību un iespēju komunicēt ar potenciālo apmeklētāju jebkurā epidemioloģiskā situācijā.”

 

Rakstniecības un mūzikas muzejs. Izstāde “Es, rakstāmmašīna”

Projekta vadītāja Katrīna Kūkoja

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Es, rakstāmmašīna” tiecas aktualizēt šī rakstāmrīka nozīmi plašākos kultūrvēsturiskos kontekstos, izceļot Rietumu trimdas rakstnieku likteņus, kā arī padomju okupācijas realitāti ar cenzūru, izsūtījumiem, samizdatu u.tml. Izstāde iekļaujas turpmākajā RMM Pulka ielas izstāžu zāles koncepcijā, kurā plānots parādīt muzeja priekšmetu un kolekciju daudzveidību. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šī darbarīka nozīmīgumu dažādu personību radošajā darbā, īpaši šai izstādei uzrakstīti septiņi stāsti, kas atklāja šo darba rīku dzīvi līdzās to īpašniekiem (stāstu autore rakstniece Laura Vinogradova). Izstāde vēstīja par salīdzinoši pavisam nesenu pagātnes liecinieku. Jaunākā paaudze guva ieskatu savu vecāku un vecvecāku dzīves realitātē, kurā kļūdas labojums nebija viena taustiņa attālumā. Skolu jaunieši apgūst prasmi rakstīt ar rakstāmmašīnu, trenēja pacietību, pētīja dažādus rakstāmmašīnu šriftus un ar to tapušos tekstus, bet galvenais - mācījās novērtēt teksta radīšanas procesu, kāds tas bijis pagātnē, tādējādi veicinot un stiprinot dialogu starp dažādām paaudzēm. 

 

Durbes pils. Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšana. 2. kārta

Projekta vadītājs Dainis Bruģis 

Durbes pils lielās zāles vēsturiskā interjera atjaunošana ir nozīmīgs sasniegums Latvijas muzeju dzīvē, kas apliecina Tukuma muzeja kā reģionāla muzeja specializācijas ilgtspējību un skaidri iezīmē Latvijas muzejos kopumā vērojamās pozitīvās izmaiņas attieksmē pret vācbaltu kultūras mantojumu. Durbes pils atjaunošana un vēsturisko interjeru iekārtošana notikusi soli pa solim 30 gadu garumā. Tā realizēta ciešā  sadarbībā ar citiem Latvijas un ārvalstu muzejiem, Vācbaltu apvienoto fondu, konkrētām vācbaltu dzimtām, pētnieciskām organizācijām un interesentu grupām, turklāt bijusi iespējama tikai pateicoties pastāvīgam pašvaldību un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. Realizētais projekts būtiski stiprinājis muzeja sadarbību ar nozares profesionāļiem, padziļinājis izpratni par vācbaltiešu kopienas lomu Latvijas vēstures norisēs, kā arī atklājis jaunas metodes gan krājuma priekšmetu izpētē, gan eksponātu interpretācijā un muzeja komunikācijā ar sabiedrību. Projekta ietvaros radīta ilgtermiņa ekspozīcija, kura jau tagad iekļauta gan muzejpedagoģijas, gan formālās un mūžizglītības aktivitāšu piedāvājumā. Ekspozīcija strauji piesaistījusi Durbes pilij jaunas apmeklētāju mērķgrupas un raisījusi interesi arī profesionālu vēsturnieku, mākslinieku, restauratoru un arhitektu vidū. 

 

Alūksnes Tūrisma informācijas centrs. Marienburgas astotais brālis

Projekta vadītāja Sanita Adlere

MARIENBURGAS astotais brālis ir muzikāla gaismas ekspozīcija par varenāko Livonijas ordeņa valsts austrumu daļas cietoksni -  Alūksnes viduslaiku pili jeb Marienburgas pili. Par ekspozīcijas pamatu izvēlēta audiovizuāla kompozīcija, lai pēc iespējas labāk eksponētu pils atjaunotā Dienvidu torņa arhitektūru, kas ir vienīgais no 1342.gadā uzceltās pils astoņiem torņiem, kas līdz mūsdienām saglabājies būtiskā vēsturiskā apjomā. Ekspozīcijas muzikālā teiksma, kuru sarakstījis dramaturgs Lauris Gundars, stāsta par ilgām, kaislību un apskaidrību, bet kuras pamats ir pils vēsture. Savukārt orģinālmūziku ekspozīcijai radījuši komponisti un mūzikas producenti Sigvards Kļava, Mārtiņš Brauns un Arturs Maskats. Realizējot šo projektu ir izcelts būtisks stāsts reģionam papildinot Livonijas vēstures lapaspuses. Pils vēsture un tās atjaunošana veicinājusi dažādu nozaru speciālistu (dizaineru, arhitektu, būvnieku, komponistu, gaismotāju, muzejnieku, tūrisma u.c.) sadarbību, radot jaunu, nozarē nebijušu kultūras produktu – muzikālu ekspozīciju, kura veicina interesi par viduslaiku cietokšņu vēsturi un rada sociālekonomisku pienesumu reģionā. 

 

 

 

LMB Gada balvas 2022 atbalstītāji un sadarbības partneri: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Žurnāls “Ilustrētā Pasaules vēsture”, Igaunijas uzņēmums “MOTOR”.