Iepazīstinām ar Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2022 žūrijas komisijas sastāvu, ko veido viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, kuri izvēlēti atbilstoši konkrētām profesionālajām jomām.
Zane Grīnvalde, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja, LMB Gada balvas darba grupas vadītāja, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja, vēsturniece.
LMB vada kopš 2017 .gada, bet kopš 2014. gada aktīvi darbojas Madonas muzejā, vadot ekspozīciju un dažādu pasākumu projektus, strādājot ar apmeklētājiem un pētot studiju laikā aizsākto pilsētbūvniecības tēmu, pievēršot uzmanību Madonas apbūves vēsturei. Zane ir muzejnieks otrajā paaudzē, kopš bērnības iepazīta īpašā mantojuma vide, ko ikdienā apmeklētājs neredz un tas radījis vēlmi strādāt un darboties muzeju nozarē ar lielu aizrautību. Lielākais gandarījums ikdienā ir redzēt, kā muzeja apmeklējuma un programmu laikā mainās priekštats par muzeju, kultūras mantojuma vērtībām un rodas vēlme nākt uz muzeju vēl un vēl. Muzejs ir lieliska vieta, kur glabāt kultūras mantojumu, pētīt to un izglītot sabiedrību, runāt par aktuālām tēmām vēsturē, šodien un ar vēstures izpratni ielūkoties rītdienā. Tieši kultūras mantojuma daudzveidības, interpretācijas un arī dažādās pārvaldības dēļ Zane uzsāka mācības vēl viena maģistra programmā – Latvijas Kultūras akadēmijā, studējot Kultūras mantojuma pārvaldību un komunikāciju.
Jānis Šiliņš, vēstures doktors, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis.
Vēstures doktors, kura profesionālā darbība saistīta ar atmiņu institūcijām – darbs Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļā, Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu pieejamības un publikāciju nodaļā. Piedalījies izstāžu un ekspozīciju veidošanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgas Motormuzejā, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī, Lūznavas muižā, kā arī Lugano, Šveicē. Pētniecības intereses saistītas ar Latvijas Neatkarības karu un latviešu strēlnieku vēsturi. Ir vairāku zinātnisku un arī populārzinātnisko publikāciju autors par militārās un politiskās vēstures tēmām, par ko arī novērtēts ar valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.
Ingūna Elere, H2E biroja mākslinieciskā vadītāja un vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore. SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja. Izglītībā un pieredzē pamatīgi rūdīta dizainere.
H2E biroja darbība ir visai plaša – izstāžu un muzeju ekspozīciju mūsdienīga, atraktīva iekārtošana, katalogu, arhitektūras un mākslas grāmatu dizaina izveide un izdošana utt. Tie ir nemitīgi izaicinājumi un radošs process bez gala. Elere vada darbus, bet ļoti daudz dara arī pati, un viņas veikums ir neatsverams – ar svaigo, negaidīti atjautīgo izdomu un smalko, pat īpaši estetizēto dzīves izjūtu, kas tā vai citādāk īstenojas ikvienā viņas pašas un visa biroja darbā.
Inga Surgunte, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības ilgtspējīgas attīstības projektu vadītāja, E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” projekta “Vairāk gaismas!” vadītāja.
Kopš 2008. gada strādā Latvijas muzejos kā izstāžu kuratore, pasākumu režisore, mākslas un izglītības projektu vadītāja. 2015. gadā pievienojusies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai kā pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” izveides projekta vadītāja, bijusi ekspozīcijas komandas vadītāja no 2015. līdz 2019. gadam. 2018. gadā iniciējusi starptautiska grāmatu muzeju un izstāžu sadarbības tīkla izveidi un ir tā vadītāja. 2019. gadā bijusi kuratore un projekta vadītāja LNB simtgades izstādei “Neredzamā bibliotēka”. Kopš 2020. gada Inga Surgunte ir Latvijas Muzeju biedrības ilgtspējīgās attīstības projektu vadītāja, īstenojot un organizējot pasākumus, kas palīdz lokalizēt Ilgtspējīgās attīstības mērķus Latvijas Muzeju darba ikdienā. Kopš 2022. gada vada Eduarda Veidenbauma muzeja “Kalāči” projektu “Vairāk gaismas!”, kas pievēršas jauniešu mentālās veselības jautājumiem, tādējādi pārdefinējot muzeja darbības un krājuma interpretācijas virzienus. Domā, lasa, skatās, klausās un dažreiz raksta par muzeju pasaules lielajiem jautājumiem.
Rasma Pīpiķe, RA.DU zināšanu pārneses kustība, pilsoniskās sabiedrības procesu, dažādības vadības un organizāciju attīstības eksperte, aktīviste. Pilsoniski aktīvs cilvēks, kurš ilgstoši darbojies demokrātijas veicināšanas, pilsoniskās aktīvisma un sabiedrības līdzdalības jomās.
Pašlaik Rasma pievērsusies zinātnei un studē Rīgas Tehniskajā Universitātē, doktorantūrā. Viņas pētījuma tēma ir dažādības vadība un tās izmantošana organizāciju ilgtspējas nodrošināšanai. Ilgtspēja ir par vidi, cilvēkiem un ekonomiku. Tā arī jāskatās uz muzejiem – vai tie ir ilgtspējīgi savā darbībā. Nozīmīgi temati, kas Rasmai ir aktuāli ir pilsoniskā izglītība un cilvēku iekļaušana ikvienas organizācijas attīstības procesos dažādās formās. Muzeji ir un var būt nozīmīgi pilsoniskās izglītības attīstībā, kā arī cilvēkus vienojoši, izceļoši un stiprinoši “aģenti”. Vērtējot Latvijas muzeju pieteiktos projektus “Latvijas Muzeju biedrības” gada balvai, Rasma īpašu uzmanību pievērš tieši šiem aspektiem – cilvēku iesaiste un dažādības vadība katrā projektā.
