Новости отрасли

Mencendorfa nams un Nīderlandes Fēndamas Fēnkoloniālais muzejs svin sadarbības desmit gadu jubileju.

Gadsimtiem sena ir mūsu zemes iedzīvotāju saikne ar Ziemeļnīderlandi, ko veicināja intensīvi tirdznieciskie sakari. Lai aktualizētu vēsturiskos kontaktus un veicinātu valstu kultūras sakarus mūsdienās, Fēndamas Fēnkoloniālais muzejs ( pilsētas vēstures muzejs), 2006. gadā visiem Latvijas lielajiem muzejiem piedāvāja pirmo sadarbības projektu-eksponēt viņu sagatavotu izstādi “Sveicieni no Rīgas”, kurā parādīt, ko nīderlandiešu jūrnieki gadsimtu gaitā veduši no Rīgas kā suvenīrus mājiniekiem - Fēndamas muzeja krājuma kapteiņu sudraba karotes, balzama pudeles, pastkartes, traukus… Toreiz no visiem muzejiem sadarbībai atsaucās tikai viens muzejs – Mencendorfa nams. Šogad, atzīmējot sadarbības desmito jubileju, tika organizēta jau piektā kopīgā izstāde un konference “Darba apģērbs Nīderlandē un Latvijā”- eksponāti no Fēndamas un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejiem, kā arī, no privātkolekcijām. Izmantojot iespēju, ka pie mums atkal viesojās Fēnkoloniālā muzeja speciālisti un direktors, izstāžu kurators un desmit grāmatu autors par muzeja tēmam - Hendriks Hahmērs, kurš muzejā strādā jau kopš 1989. gada, uzdevu viņam dažus jautājumus, kuri varētu interesēt arī citiem Latvijas muzejniekiem.

Mencendorfa nams

Hendriks Hahmērs jaunatvērtajā izstādē Mencendorfa namā. Foto no muzeja arhīva

I.A.: Cik iniciatīvas pilnam un ekonomiski stipram ir jābūt muzejam, lai īstenotu lielus starptautiskus projektus?

H.H: Vienmēr primārā ir ideja, interese un patiesa vēlme piepildīt savu ieceri. Mūsu muzejs dibināts 1939. gadā kā biedrība, kura pirmo finansiālo atbalstu no pilsētas saņēma tikai 1949. gadā – tā bija nauda muzeja komunikācijām, ne personāla algām. Vienmēr svarīgas bijušas atbalstītāju organizācijas, no kurām atkarīgas mūsu ideju īstenošanas iespējas. Mūsu darbs – atrast un ieinteresēt sponsorus.

I.A.: Zinot Jūsu muzeja vērienīgo ekspozīciju, izstāžu, izdevējdarbības, izglītojošo darbu, jābūt nozīmīgam darbinieku skaitam?

H.H.: Šodien muzejā strādā desmit algoti darbinieki un trīs brīvprātīgie. Ir tendence samazināties brīvprātīgo skaitam, jo cilvēkiem trūkst laika un jāiztur darba kvalitātes konkurence ar algotajiem.

I.A.: Savādi, ka Latvijā tagad tā īsti tikai ir sācies aktīvāks brīvprātīgo darbs. Cik nozīmīgi Jums ir brīvprātīgie?

H.H.: Muzeja finanšu plāns tiek apstiprināts četriem gadiem. Ja naudas pietrūkst, tālāk muzeju var aizvērt, kā tas ir noticis ar daudziem muzejiem. Tā Groningenas pilsētā slēdza divus muzejus. Ja ir pietiekošs skaits brīvprātīgo, muzejs var turpināt darboties, pateicoties tikai šiem entuziastiem.

(I.A.: Viesojoties Fēnkoloniālajā muzejā, redzēju, ka tur esošajiem brīvprātīgajiem ir uzticēta muzeja kolekciju aprūpe, ko viņi veic perfekti, jo ir īpaši apmācīti un ieinteresēti, atbildīgi, lepni par uzticēto – pensionēti vēstures skolotāji, arheologi un citi radniecīgu profesiju pārstāvji, brīvprātīgie tirgo biļetes un veic citus aktuālus darbus.)

I.A.: Vai Jūsu muzejā ir kāds īpašs apmeklētāju piesaistes mehānisms?

H.H.: Mūsu muzejam ir sava biedrība ar 1000 interesentiem, kuri katrs maksā biedra naudu – 30 eiro gadā. Šiem cilvēkiem visi mūsu muzeja pasākumi ir bez maksas. Visiem nīderlandiešiem ir iespējams iegādāties gada muzeja karti - visi gada pasākumi Fēnkoloniālajā muzejā par 25 eiro. Cilvēki pērk, jo izrēķinājuši, ka viņiem tas ir izdevīgi. Gadā vidēji muzeju apmeklē ap 25000 apmeklētāju.

( I.A.: Ātri sarēķināju, ka, lai atmaksātos šāda karte pieaugušajam Mencendorfa namā, kur biļete uz pasākumu vai izstādi maksā 1.42 eiro, muzejā jāpaviesojas vismaz 18 reizes.)

I.A.: Cik izstādes gadā iekārtojat savā muzejā?

H.H.: Mūsu skaitlis ir četri. Katru izstādi cenšamies parādīt arī kaut kur ārpus mūsu muzeja. Mums ir svarīgi, lai izstādei būtu izveidots “atmiņas” pielikums – katalogs vai grāmata, organizēts kāds pasākums izstādes ietvaros. Piecas mūsu izstādes atceļoja uz Mencendorfa namu.

I.A. Svarīgi atzīmēt, ka visas Mencendorfa namā organizētās Fēnkoloniālā muzeja izstādes saturiski saistītas ar Latviju. Kāpēc Jums tik svarīgi ir aktualizēt mūsu abu valstu kontaktus?

H.H.: Mūsu muzejā ir tik daudz liecību par Nīderlandes – Latvijas saiknēm, par kurām cilvēki neko nezina vai zina maz. Īpaši maz apzināta ir kuģniecības sfēra. Gribējām  vairāk izzināt mūsu tautiešu gaitas Latvijā. Tā, piemēram, reti kurš Nīderlandē zina, ka mūsu slavenais gleznotājs Hendriks Falks ( 1897- 1986) lielu daļu savas dzīves pavadījis savas sievas dzimtenē –Latvijā, kur tapušas daudzas viņa gleznas. Šai tēmai izveidojām izstādi, kura tika eksponēta Mencendorfa namā 2012. gadā. Tas bija ļoti liels projekts, kura ietvaros atvērām arī Hendrika Falka darbu izstādi Rīgas Biržā un mūsdienu nīderlandiešu mākslinieku izstādi Jūrmalas Pilsētas muzejā. Lai popularizētu savas zemes “vērtības”, uz Rīgu 2010. gadā atvedām mūsu komponistam Korneliusam Doperam ( 1870-1939) veltītu ekspozīciju. Mencendorfa namu un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāli vairākkārt ar saviem koncertiem pieskandinājuši mūsdienu nīderlandiešu dziesminieki, operas solisti un mūziķi.

I.A.: Un izrādījās, ka Dopera sacerētā valša melodiju pazīst daudzi Latvijā, vien nezināja autoru! Ja iepriekš minētie projekti bija Jūsu muzeja ierosināti, tad 2014. gadā notikusī konference un izstāde “Nīderlandiešu flīzes Latvijā un pasaulē” bija mūsu projekts, kurā Fēndamas muzeja ieguldījums bija ļoti svarīgs. Vai ir kas pasaulei svarīgs sakāms par populārajām nīderlandiešu flīzēm?

H.H.: Svarīgākais, ka tās ir nīderlandiešu flīzes, nevis holandiešu! Slavenās flīzes izgatavoja ne tikai vienā Nīderlandes apgabalā! Pēc citiem projektiem varējām izstādīt arī flīzes, jo mūs skumdina, ka Nīderlande asociējas tikai ar tradicionālajām flīzēm un vecmeistaru glezniecību. Mums ir daudz citu interesantu lietu! Bet flīzes mums ir daudz! Ar lielu prieku tās rādījām Mencendorfa namā. Izstādei piesaistījām arī citus Nīderlandes un Vācijas muzejus. Prieks, ka mūsu kolekcijas bija izvietotas kopā ar Latvijas muzeju eksponātiem!

I.A.: Vai kopprojekti ar citu valstu muzejiem Jums ir jau tradīcija?

H.H.: Sākumā sadarbojāmies ar kaimiņiem – Vāciju. Mums ir ļoti daudz kopprojektu ar Lēras pilsētas muzeju, jo tā atrodas pusstundas brauciena attālumā. Tagad par svarīgu zemi uzskatām Latviju. Mūsu muzeja mājaslapā ievietojam svarīgāko par Latviju, arī par mūsu sadarbību. Esam Fēndamā organizējuši Latvijas dienas. Nīderlandes tūrisma birojiem popularizējam Latvijas kultūrobjektus. Bet Mencendorfa nama un Fēnkoloniālā muzeja speciālisti bijuši viens pie otra pieredzes apmaiņas braucienos.

I.A. Fēndamas muzejs šogad piedalījās arī mūsu tulpju tēmai veltītajā izstādē – ar vienu eksponātu. Kāpēc tulpju motīvs Ziemeļnīderlandes muzeja priekšmetos tik maz sastopams?

H.H.: Tulpes ir vēl viens pārspīlēts mīts. Latvijā ir vairāk seno “tulpju ”lietu! Bet atradām vienu 19.gs. koka kārbiņu ar tulpes gleznojumu…

I.A.: 15. jūlijā, piedaloties Nīderlandes vēstniekam Latvijā Janam van Langenbergam ar kundzi, svinīgi atklājām sadarbības jubilejas izstādi “Darba apģērbi. 19.gs. – 20.gs. 80-tie gadi”. Kāpēc jubilejā tieši darba apģērbi?

H.H.: Daudzi muzeji un privātkolekcionāri atsakās no it kā “nesvarīga, prasta” darba apģērba kolekcionēšanas. Mēs ar prieku veidojam šādu kolekciju – un izrādās, ka tā ir neparasti atraktīva, informācijas bagāta par konkrētā darba specifiku un laikmetu. Nāciet uz izstādi un pārliecinieties paši! Arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā ir interesanti darba apģērbi, daļa no tiem apskatāma izstādē.

I.A.: Jā, un ir tik daudz lietu, ar kurām Latvija varētu lepoties, ja vien gribētu par to zināt. Kaut vai fakts, ka pasaulē pirmā džinsu patenta autors ir no Latvijas! Šie jautājumi tika tirzāti izstādes ietvaros notikušajā konferencē.

Mencendorfa nams

10 gadu sadarbības izstādes organizatori un Nīderlandes vēstnieks Pīters Jans van Langenbergs ar kundzi darba apģērbu izstādes atklāšanā Mencendorfa namā 2016.gada 15.jūlijā. Foto no muzeja arhīva

Kādi ir sadarbības nākotnes plāni?

H.H.: Esam plānojuši nākošgad kūrorta vēstures izstādi, deponējot eksponātus arī no Jūrmalas Pilsētas muzeja. No Latvijas pie mums ceļos Andra Kozlovska foto izstāde par burāšanu Baltijas jūrā. Noteikti būs izstādes un pasākumi Latvijas jubilejas gadā. Cerams, ar Mencendorfa nama piedalīšanos!

I.A.: Cerēsim, ka mums kopā iecerētais izdosies! Priecē, ka idejas vienmēr atbalsta abu valstu vēstniecības. Un mūsu pieredze rāda - varbūt tomēr ir vērts atsaukties sadarbības aicinājumam! Sākums ir tikai vēstule, uz kuru gaidīja atbildi.

Foto no Mencendorfa nama arhīva.

Ilona Audere,

Mencendorfa nama vadītāja