Блоги

 
Ieva Priede

Muzeji ir pārmaiņu veicinātāji

Atziņas no starptautiskās konferences “We Are Museums” 12. un 13. jūnijā Rīgā

Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 12. un 13. jūnijā notika starptautiska konference “We Are Museums” (Mēs esam muzeji). Mākslas akadēmijas telpas bija gaumīgi iekārtotas ar vietu sarunām, darbam, kafijai un atpūtai, kā arī diskusiju veicinošiem uzrakstiem angļu valodā:“Muzeji nav neitrāli” (Museums are not neutral), "Muzeji ir miera veidotāji" (Museums are peace-builders), "Kur ir muzeji? Visur"(Where are museums? Everywhere) un "Muzeji ir pārmaiņu veicinātāji" (Museums are change makers).  

Konferencē bija iespēja dzirdēt lieliskus pieredzes stāstus un iedvesmojošas idejas, kuru apkopošanai, šķiet, vajadzētu vismaz grāmatu. Tāpēc šoreiz piedāvāju ieskatu dažās, manuprāt, būtiskās atziņās no konferences.

“Izmanto interneta resurus”, tā konferencē ieteica pirmā runātāja Leila Tehira (Leyla Tahir) no Teita Modernās mākslas muzeja Lielbritānijā un demonstrēja GIF animāciju no projekta “1840 GIF party”, kas 2015. gada kļuvusi par vienu no populārākajām interneta vietnes Tumblr animācijām. Niko Melisano prezentēja Luvras muzeja sadarbību ar slaveniem mūziķiem un blogeriem, veidojot video un publicējot tos Youtube. Rakstot šo rakstu, vairākas reizes ar sajūsmu klausījos kā mūziķis Will.i.am dzied par "savu draudzeni Monu Lizu”. Interneta resursu izmantošanas nozīmi konferences laikā vēl pieminēja daudzi runātāji, stāstot par pieredzi lietojot Instagram, Snapchat un citas aplikācijas un aicinot izmēģināt jauno un izmantot interneta resursus.

“Cilvēki nenāk uz muzeju, lai redzētu tehnoloģijas”- šo atziņu pirmoreiz pierakstīju Seba Čena (Seb Chan) no Austrālijas Kustīgā attēla centra prezentācijas laikā. Muzejam nav jāiepērk dārgas tehnoloģijas, jo apmeklētājs, nākot uz muzeju, ir paņēmis līdzi savas viedierīces (mobilos tālruņus, planšetes). Arī citi konferences runātāji turpināja ideju, par to, ka digitālajām tehnoloģijām muzejos jābūt pārdomātam un mērķpilnam lietojumam.

"Tās nav mūsu kolekcijas, mēs rūpējamies par tām sabiedrības labā." Merete Sanderhofa (Merete Sanderhoff) no Nacionālā mākslas muzeja aicināja veicināt krājuma pieejamību un atpazīstamību to digitalizējot un ievietojot to Vikipedijā (jo tieši tur cilvēki vispirms meklē informāciju). Digitālās kolekcijas veicina muzeja atpazīstamību un kolekciju apskatīšanu arī klātienē.  “Dalieties”, aicināja Merete, stāstot par brīvi pieejamas mākslas nozīmi vides veidošanā, biznesa attīstīšanā, sociālās nevienlīdzības mazināšanā un zināšanu pieejamībā.

Muzejs kā telpa, kur satikties. "Ir labi dažreiz būt tikai satikšanās vietai, telpai",  Ulla Teras (Ulla Teras) no Helsinku pilsētas muzeja stāstīja par muzeju kā atvērtu publisko telpu, kas kļuvusi par cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu. Muzejs ir platforma, kur satiekas dažādas paaudzes un veido sev saistošas aktivitātes. Savukārt Sieviešu muzeja Dānijā kuratore Jūlija Rokjāere Birča (Julia Rokkjaer Birch) stāstīja par muzeja stratēģijas maiņu, pievēršoties dzimumu līdztiesības tēmai un, piemēram, organizējot vakariņas tikai vīriešiem, kurās tiek kopīgi gatavots un runāts par vienlīdzību. 

Galvenais ir cilvēks. Mirjama Venzela (Mirjam Wenzel) no Frankfurtes Ebreju muzeja aicināja domāt, kā piesaistīt muzeju apmeklētājus, izmantojot dizaina domāšanu. Desi Gonzalesa (Desi Gonzales) stāstīja par apmeklētāju līdzdalību, veidojot audiogidu apmeklētājiem ar īpašam vajadzībām Endija Varhola mākslas muzejā.  Rozija Stanburija (Rosie Stanbury) stāstīja, kā tiek rīkotas tikšanās ar svešiniekiem, kuru uzskati atšķiras. Kristaps Siliņš prezentēja pētījumu rezultātus par jauniešiem, kuri vērtību ziņā nav nemaz tik atšķirīgi no pieaugušajiem. Atcerēties par cilvēkiem, neizlemt viņa vietā, iesaistīt auditoriju.

 Pārbaudiet faktus, esiet politiski un empātīski - tās bija trīs būtiskākās atziņas, ko piefiksēju Berlīnes Ebreju muzeja darbinieces Barbaras Tīles (Barbara Thiele) sacītajā. Konferences noslēdzošajā panelī izskanēja aicinājums muzejos pieņemt darbā cilvēkus ar zināšanām dažādās jomās, aicinājums darbiniekiem apgūt jaunas lietas un atcerēties, ka muzejam pieder "zelts", ko visi vēlas. Pārvērtēsim, kas un kāpēc mēs esam.

Konferencē bija iespēja piedalīties divās pieredzes apmaiņas darbnīcās par dažādām tēmām. Ikdienā muzejā darbojos izglītības jomā, tāpēc izvēlējos iepazīties ar Polijas muzeju speciālistu pieredzi auditorijas iesaistē izstāžu veidošanā. Varšavas Nacionālais etnogrāfijas muzejs trīs mēnešu laikā kopā ar skolu un ieslodzījumu vietās esošiem jauniešiem veidojis izstādi par pieaugšanu, izmantojot krājumā esošās pūra lādes stāstu un veicinot diskusiju par to, ko mūsdienās jauniešiem nozīmē pieaugt. Savukārt Varšavas Nacionālais muzejs deviņu mēnešu laikā iesaistīja 70 bērnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem, lai izveidotu sešas izstādes par bērnu pašu izvēlētajām tēmām. Atziņas no abām darbnīcām:

  • svarīgi ir dalīties ar zināšanām, uzticēties un ļaut auditorijai veidot pašai,
  • ir jāiegulda daudz darba un ļoti jāplāno šādu izstāžu veidošana,
  • ieguvēji ir gan muzeja darbinieki, kas var darboties citādāk, gan auditorija, kam ir iespēja iepazīt un stāstīt par muzeju ikdienu.
Paldies visiem konferences organizatoriem par lielisko konferenci!
26.06.2017
 
blog comments powered by Disqus