Блоги

 
Alise Pabērza

Muzeju simpozijs - platforma izaugsmei

Atzīmējot dzejnieka Imanta Ziedoņa vārda dienu, Ziedoņa muzejs pie sevis Murjāņos pulcēja teju sešdesmit muzejniekus, aptverot visai plašu Latvijas muzeju spektru.

 

Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa par muzeju simpozija norises laika izvēli teic šādi: “Laikā, kad Imants dzīvoja Murjāņos, viņa vārda dienā ciemos brauca savējie – ģimene, radi, draugi, domubiedri, dzejnieki. Domājot par to, kāds norises laiks būtu piemērotākais Ziedoņa muzeja rīkotajam simpozijam, izlēmām par labu laika posmam ap Imantdienām, lai simboliski turpinātu dzejnieka iesākto tradīciju – Imantdienās pie sevis aicināt savējos un muzejam savējie neapšaubāmi ir kolēģi no citiem muzejiem.”

 

Muzeju simpozijs norisinājās 3. jūlijā un salīdzinājumā ar pirmo gadu, pulcēja teju uz pusi vairāk apmeklētāju. Sešdesmit muzeju un kultūras nozares darbinieki no Ainažu, Alūksnes, Apriķu, Bejas, Berķeneles, Daugavpils, Engures, Jaunlaicenes, Jaunpils, Jūrmalas, Kalncempju, Kazdangas, Ķekavas, Lapmežciema, Liepājas, Naujenes, Pededzes, Preiļu, Riebiņu, Rīgas, Rojas, Saldus, Skrindu, Tadenavas, Ventspils, Viļānu un Zeltiņu puses bija mērojuši ceļu, lai visas dienas garumā klausītos lekcijas un iesaistītos grupu darbā. Šī gada muzeju simpozijā uzsvars tika likts uz muzeja krājumu - tā veidošanas un uzturēšanas principiem, tā pētniecības iespējām un komunikācijas dažādajām formām par krājumu.

 

“Šobrīd muzeji atrodas pārmaiņu procesā. Lai to veiksmīgi īstenotu, attīstībai jānotiek visu mērogu muzejos, muzeju telpā kopumā. Tāpēc mēs aicinājām vienkopus pulcēties Latvijas muzejus no reģioniem, lai apzinātos gan šī brīža aktualitātes, gan to, kā pieredzē daloties un jaunās idejās klausoties ir iespējams uzlabot muzeju darbu un līdz ar to arī priekšstatu par muzeja insitūciju kā tādu sabiedrības acīs.” par muzeja simpozija rīkošanas mērķi stāsta Ziedoņa muzeja pētniece, simpozija organizatore Rūta Šmite.

 

Muzeju simpoziju ar lekciju par latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu www.garamantas.lv un iespējām sadarboties arhīva izpētēm, kā arī veidošanā atklāja Sanita Reinsone, Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja. Šobrīd digitālajā krātuvē materiāli ir pieejami vismaz astoņās valodās, tai skaitā ir atšifrēti pilnīgi visi folkloras materiāli jidišā un vācu valodā. Digitalizācijas process neiet secen arī muzeju nozarei un garamantas.lv piedāvā izvērst sadarbību, lai savstarpēji papildinātu saturu, sākot jau ar savu novadu materiālu apzināšanu, informācijas glabāšanu un tālāk nodošanu plašākām cilvēku masām, tādejādi padarot muzejus un to komunikāciju pieejamāku.

 

Sekmīga muzeja darba pamatā ir muzeja krājums un tieši tāpēc par muzeja krājuma politiku savā lekcijā runāja Una Sedleniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā un Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja. Papildinot lekciju ar vairākiem veiksmīgiem piemēriem no ārzemju, īpaši Skandināvijas, muzeju aprindām, Una galvenokārt uzsvēra, ka muzeju vidē rodas jauna tendence – krājuma priekšmetu kooperēšanās. Piemēram, tā vietā, lai kāda reģiona muzeji katrs glabātu reģionam raksturīgos priekšmetus, tie tiek sadalīti – vienā muzejā pieejami viena veida priekšmeti, otrā – cita. Savstarpēji mainoties ar šiem priekšmetiem var veidot dažādas ekspozīcijas un piesaistīt arvien jaunus apmeklētājus.

 

Jānis Mitrēvics, Dd studio vadītājs un ilggadējs muzeju mākslinieks dalījās pārdomās par savu pieredzi ekspozīciju veidošanā. Pārstāvot uzskatu, ka muzeja ekspozīcijai (vai pašam muzejam) jāmainās sākot no mākslinieka idejas, nevis remontdarbu uzsākšanas, mākslinieks dalījās ar vairākiem veiksmīgiem “Dd studio” realizētajiem muzeju piemēriem gan no Latvijas, gan ārzemēm. Lai veiksmīgi izveidotu muzeja ekspozīciju, pati svarīgākā daļa ir izpēte par to, ko tieši muzejs vēlas redzēt, savukārt, pie mūsdienu straujā dzīves ritma, arī muzejam būtu jābūt spējīgam raiti virzīties uz priekšu, kas nereti nozīmē, ka pamatekspozīcijai nevajadzētu būt ilgākai par sešiem gadiem un tās izveidei būtu jānorit jau paralēli ar plānošanu, finansējuma piesaisti un pirmajiem izstrādes darbiem. Tāpat Jānis arī uzsvēra, ka laba ekspozīcija nav atkarīga no budžeta, bet gan jau no iepriekš pieminētās pamatīgās izpētes, izpratnes par muzeja vēlmēm un radošas pieejas.

 

Lekciju ciklu noslēdza Žanete Grende, Imanta Ziedoņa muzeja dibinātāja, ar pārdomām par gūtajiem iespaidiem “We are museums” konferencē un iedvesmas stāstu par muzejbusa iespējamību Latvijā. Galvenās atziņas no Rīgā notikušās starptrautiskās “We are museums” konferences bija par to, ka šobrīd ir aktuāla jauna tipa komunikācija, kas ir vērsta uz dizaina domāšanu. Muzejiem sev apkārt būtu jāspēj veidot komūnas – iesaistot brīvprātīgos, veidojot domubiedru grupas, jauniešu pulciņus, rīkojot pasākumus, sarunu vakarus, lai muzejs kļūtu par vietu, kur var pulcēties, jo muzeji mūsdienās kļūst par vietu, kur cilvēki nāk iegūt jaunu pieredzi, attīstīties, mainīties. Iedvesmas stāstu par “We are museums” un bibliobusu noslēdzot, Žanete ieteica muzeju pārstāvjiem censties apgūt un izmantot visus iespējamos resursus, ne tikai finanses, pat, ja tas nozīmē sava veida domāšanas izkāpšanu no rāmjiem.

 

Grupu darbos, par muzeju iespēju mainīties un sekot līdzi aktuālajām norisēm mūsdienu sabiedrībā, lielākoties izskanēja šādas atziņas - muzeju darbinieku algu paaugstināšana, kā arī profesionālās izaugsmes palielināšana, līdz ar to nozares prestiža uzlabošana un iespēja piesaistīt jaunos profesionāļus gan muzeja krājuma, gan komunikācijas lauciņos. Tāpat arī tika izteikta vēlme pēc ciešākas sadarbības un sadraudzības iespējas starp muzejiem, lai varētu dalīties pieredzē, padomos, kā arī kooperēties kopīgu izstāžu vai cita veida notikumu rīkošanā. Tika akcentēta arī aktīvāka sabiedrības iesaiste tieši muzeja veidošanā, ne tikai apmeklēšanā un bieži tika izteikta vēlme veidot plašāku un kvalitatīvāku komunikāciju masu medijos un sociālo tīklu platformās, tam piesaistot attiecīgos speciālistus.

 

Rezumējot muzeju simpozijā izskanējušās pārdomas, ir skaidrs, ka muzeji jau sen vairs nav vieta, kur cilvēki nāk paskatīties uz pagātni, bet gan vieta, uz kuru tie nāk uzzināt kaut ko jaunu, izzināt sevi un dalīties savā pieredzē ar citiem, veidojot atgriezenisku saiti starp sabiedrību un muzeju. Muzeju uzdevums šajā visā ir spēt izveidot kvalitatīvu krājumu, veiksmīgu komunikāciju ar apmeklētāju un atrast balansu digitālajā laikmetā starp interaktīvu un vēsturiski gaumīgu ekspozīciju, kas spēj uzrunāt gan individuālus, gan grupu apmeklētājus.

Simpozijs tapa ar Valsts Kultūrkapitālfonda atbalstu.

26.07.2017
 
blog comments powered by Disqus