Madonas muzeja izstāžu zālēs sestdien, 6. februārī pulksten 13.00 izstādes „Vērtību inventarizācija” atklāšana, tikšanās ar radošās darbnīcas „Vēverīšas” vadītāju Dagniju Kupču.

 

Šajā reizē aizsāksim pasākumu ciklu ģimenēm - „Ko glabā muzejs?”, kurā meklēsim atbildes uz jautājumu – ko tad īsti glabā muzejs? Aicinām uz vērtību inventarizāciju lielos un mazos reizi mēnesī (oktobris – aprīlis), lai kopā ar muzeja speciālistiem atcerētos un līdzi darbotos .

  

Domāju, daudzi pazīst Dagniju Kupču no Cēsīm. Jau ilgus gadus viņa vada radošo darbnīcu „Vēverīšas” Cēsīs un pulcina audējas un rokdarbnieces Vecpiebalgā. Dagnijas darbība ir ļoti mērķtiecīga.

 Cēsu 800 gades (2006) svinību laikā tika atklāta izstāde „Cēsu novads tautas tērpos”. D. Kupča: „Projekta pamatā bija ideja darināt Cēsu novada tērpus pilnā komplektā, tādēļ piedalījās dažādu profesiju meistari. Tā gatavota 3 gadus, jo katrs darbs prasa savu laiku, ja gribam to padarīt kā nākas, ne virspusēji, tā teikt „ķeksītim”.”

Dagnija novērojusi, ka latvieši ne tikai Dziesmu svētkos, bet  arī Jāņos, ģimenes svētkos, kāzās, arī izlaidumos labprāt uzvelk tautas tērpu. Mūsu valsts pārstāvji ārzemēs Valsts svētkos pieņemšanās velk tautastērpu, Dagnija vairākkārt komplektējusi tos Latvijas pārstāvjiem Briselē.

 

Pēc veiksmīgas uzstāšanās 2008.g. Dziesmu svētku tautas tērpu skatē Rīgā, D. Kupča „Dienas” korespondentei S. Feldmanei teica: „Ar tautas mākslas speciālistēm spriedām, ka laikus jāraksta projekts un jādarina tautas tērpi valdības vīriem un koncertu vadītājiem. Līdz nākamajiem svētkiem to var izdarīt. Citādi, tā dīvaini sanāk – gribam prezentēt Latviju, bet nav ko īsti vilkt mugurā. Tāds pats haoss kā politikā, tāds attieksmē pret tautas tērpu.”

Viņa var tā teikt, jo gana daudz piedzīvojusi dažādus kuriozus un nezināšanu.

Dagnija pati turpina mācīties un mācīt.

Pats par sevi saprotams, ka viņa piedalījās projektā  „Tradicionālo prasmju skola 2009”. Vecpiebalgas skolā tika demonstrētas prasmes jostu, lielo lakatu, Piebalgas brunču un šatiera segu aušanā. Atsaucība bijusi ļoti liela. Projekta rezultātā 14 dalībnieces saņēma sertifikātu par prasmju apguvi, bet galvenais – jūtami uzlabojās psiholoģiskais klimats, cilvēkos radās cerība.

Madonā skatīsim Piebalgas novada tērpu kolekciju, lielos lakatus un šatiera segas, arī „Tradicionālo prasmju dienās” austās. Vērtīgs paraugs un pieredze.

 

Sestdien, 6. februārī pulksten 13.00 aicinām visus interesentus, bet jo īpaši ģimenes ar bērniem, jo aizsāksim muzejā jaunu tradīciju – pasākumu ciklu ģimenēm „Ko glabā muzejs?”.

Tātad - tiksimies ar Dagniju Kupču, atklāsim izstādi „Vērtībuinventarizācija”un tad visi kopā dosimies uz pirmo nodarbību „Ķekatās iešanas tradīcijas Vidzemē”, šoreiz par pavasara gaidīšanas svētkiem – meteni. Būs iespēja praktiski pielaikot tradicionālās čigānu - ķekatnieku maskas, uzzinot to simboliku. Saruna par gadskārtu svētkiem –meteni. Ticējumi, mīklas, rotaļas.

 

Madonas muzejs savos 65 darba gados savācis nenovērtējamu bagātību – liecības par mūsu novada vēsturi. Muzeja krājums, Skolas ielā 12, glabā pāri 120 tūkstošu dažādu sadzīves priekšmetu, amatnieku darba rīkus, fotogrāfiju, grāmatu, gleznu un tekstiliju kolekcijas.

Aicinām uz vērtību inventarizāciju lielos un mazos Madonas muzejā reizi mēnesī (oktobris – aprīlis), kopā ar muzeja speciālistiem ieskatīties – ko glabā muzejs.

 

Materiālu sagatavoja I. Jakobi un Z. Apsīte