Svētbrīdis Rīgas 1. Meža kapu „Balto krustu” kapulaukā
Pirmajā padomju varas okupācijas gadā /1940-1941/ Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14. jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941.gadā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauku. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.
Pirms dažiem gadiem „Balto krustu” kapulauks ir iekļauts valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, bet 2006. gada novembrī par Rīgas domes līdzekļiem īstenoja un atklāja memoriālu, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs.
Vēl „Balto krustu” kapulaukā pie lielā krusta ir ierakta urna ar GULAGA nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad nes „Balto krustu” kapulauks.
Šī gada svētbrīdi noturam nedēļu vēlāk kā ierasts, jo 6. jūlijā ir Dziesmu svētku gājiens un svētku atklāšanas koncerts, tādēļ daudziem būtu bijusi liegta iespēja atbraukt arī uz Meža kapiem. Svētbrīdi vadīs Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme. Piedalīsies vīru koris „Tēvzeme” un Čikāgas vīru koris.
Latvijas Okupācijas muzejs aicina masu saziņas līdzekļos pienācīgi atspoguļot Baigā gada terora upuru piemiņu gan tālajā vēstures nogrieznī, gan arī šodienas skatījumā.
