Aktualitātes

Saruna "Kā Aspazijas tējmašīna nekļuva par nacionālas nozīmes muzeja priekšmetu"

Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz "Mēneša priekšmeta" ekspozīcijai veltītu sarunu par ikdienas priekšmetu pārtapšanu muzejiskās vērtībās

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) aprīļa “Mēneša priekšmeta” stāsts par to, kā Aspazijas tējmašīna nekļuva par nacionālas nozīmes muzeja priekšmetu, rosinājusi sarunu par radošas personības attiecībām ar savu kolekciju muzejā un ikdienas lietu nozīmes maiņu, kļūstot par muzeja vērtību. Sarunā 19. aprīlī pulksten 18.00 “Birojnīcā” piedalīsies literatūrzinātnieks Raimonds Briedis, rakstniece Ieva Melgalve un RMM mākslas eksperte, aprīļa “Mēneša priekšmeta” stāsta autore Ilona Miezīte. Sarunu moderēs RMM izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Anita Smeltere.

Atklājot “Mēneša priekšmeta” aprīļa ekspozīciju “Birojnīcas” (Berga Bazārā, Dzirnavu ielā 84, k-1) telpās, aicinām uz sarunu, ko rosinājusi Aspazijas vizītkarte ar neparastu lūgumu – izdot no muzeja krājuma tējmašīnu, kas viņai nepieciešama ikdienas lietošanā. Sarunas mērķis – veicināt dialogu starp pētniekiem un radošām personībām par muzejisku priekšmetu nozīmi. Šķetināsim stāstus par to, kādus noslēpumus atklāj priekšmetu ceļš uz krājumu un, iespējams, dzirdēsim ne vienu vien muzeja leģendu.

RMM, iezīmējot 2018. gadu pārmiju tēmā, ik mēnesi piedāvā iepazīt nozīmīgas vēstures liecības no muzeja krājuma „Mēneša priekšmeta” ekspozīcijā “Birojnīcā”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas scenogrāfijas nodaļas studentiem. Aktualizējot šo vērtību aizsākto stāstu mūsdienu kontekstā, katram “Mēneša priekšmetam” ir veltīta ekspertu saruna, uz kuru aicināti visi interesenti „Birojnīcas” telpās.

Vizītkarte ar vēstulīti, kuru Aspazija 1943. gada 14. aprīlī sūtījusi toreizējā Rakstniecības un teātra muzeja direktoram Arturam Baumanim, izvēlēta par RMM aprīļa “Mēneša priekšmetu”, ko jaunais scenogrāfs Andris Kaļiņins asprātīgi apspēlējis spoguļspēlē un, izgaismojot tukšu vitrīnu, uzsvēris to, ka Aspazijas tējmašīna varēja būt, bet netapa par mūsdienās apskatāmu muzeja krājuma priekšmetu.

Andris Kaļiņins gan studē, gan strādā par projektu vadītāju LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, tādēļ savu radošo darbību saista ar skatuves mākslu. Šogad veidojis izstādi "Mīlas skati latviešu teātrī” Eduards Smiļģa Teātra muzejā, bijis mākslinieks izrādē “Trīs drošas kārtis” 2017. gadā, kā arī darbojies kā režisors un producenta asistents vairākos ar teātri saistītos projektos.