Nozares ziņas

25 gadi muzeja darbā

Tradicionāli atzīmējot Starptautisko Muzju dienu ar Kultūras ministrijas pateicības rakstu sveic muzju dabiniekus, kuri muzjā nostrādājuši 25 gadus. Šogad 26.maijā Jelgavā tiks sveikti 13 muzjnieki, kuri labi darot savu darbu ieguvuši kolēģu atzinību. Lai iepazītu 25gadniekus, aicinājām kolēģus raskturot katru no viņiem.
Sveicam darba jubilejā un novēlam profesionālus panākumus arī turpmāk!

Antra Medne,
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs direktore
Antra Medne savas muzejnieces gaitas uzsāka 1992. gadā kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles - Aspazijas mājas vadītāja. Pagāja desmit gadi saimniekojot dzejnieces Aspazijas saimniecībā, bet tad nāca dziesminieks Aleksandrs Čaks un aicināja uz Rīgu. No 2002. gada  Antra darbojas A. Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā, kur direktores pienākumus veic kopš 2006. gada. Neizsmeļama ir  viņas aizrautība un degsme darbā. Savas profesionālās iemaņas un vadītājas talantu viņa apliecina arī  Latvijas Muzeju biedrībā un Starptautiskajā muzeju padomē (ICOM). Antra ir ne tikai izcila muzeja darbiniece un izpalīdzīga kolēģe, bet arī talantīga A. Čaka dzīves un daiļrades pētniece, kas apliecinājies vairākās publikācijās.”


Anita Streile,
Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja direktore
Anita Streile sekmīgi un ar ievērojamiem panākumiem muzejā strādā jau no 1992. gada. No 2002. gada veic arī muzeja direktores amata pienākumus. Anita ir aizrautīga dažādu aktivitāšu rosinātāja un uzturētāja, ir gatava iesaistīties un veltīt savus spēkus, lai darītu dzīvi labāku un interesantāku. Viņa ar savu iekšējo spēku un enerģiju, ar silto sirdi un atvērtību prot ap sevi pulcināt cilvēkus, viņus iedrošināt, iepriecināt un satuvināt. Tādēļ visam pa vidu atrodas vieta gan pašas vadītām izbraukuma ekskursijām pa Lielvārdes novadu, gan vieslekcijām par Lielvārdes jostu, gan izpalīdzēšanai savējiem novadniekiem kāda pasākuma rīkošanā vai ārzemju viesu uzņemšanā, gan sarunai ar dažādiem masu medijiem par Lielvārdes kultūrvēsturisko mantojumu, gan tuvāku un tālāku potenciālo muzeja sadarbības partneru meklēšanai. Anita Streile rūpējas ne tikai par kultūras un tradīciju saglabāšanu novadā, to tālāknodošanu, bet arī domā par muzeja ēkas fizisku sakārtošanu un muzeja darba modernizāciju. Aktīvi iesaistoties dažāda līmeņa projektos jau ir un vēl tiks piesaistīti līdzekļi muzeja telpu remontam un apkārtnes labiekārtošanai.  Lielvārdes kultūras un nu jau arī tūrisma dzīve bez Anitas nav iedomājama, jo 2013. gadā Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs kļūst par Vidzemes Tūrisma asociācijas biedru. Sākas aktīvs darbs, jauna sadarbība, interesants mācību process un neizsīkstoša komunikācija. Šodienas tehnoloģiju laikmetā un straujajā ikdienā vislielākā vērtība ir cilvēciskums. Anitai kā muzeja direktorei tāds piemīt. Viņa ir atklāta, labvēlīga komunikācijā. Novērtē labi padarīto ar atzinību, izvērtē neveiksmes un meklē uzlabojumu jomas. Tam palīdz kā viņas zināšanas un pieredze, tā arī smaids, mērķtiecība, atbildība un dzīvesprieks. ”

Ilze Kaire,
Memoriālo muzeju apvienība, Andreja Upīša memoriālais muzeja krājuma glabātāja
„Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienības Andreja Upīša memoriālā muzejā Ilze Kaire strādā no 1992. gada, kad veiksmīgi tika uzsākti darbi pie elektroniskas muzeju priekšmetu uzskaites.Pateicoties tolaik netradicionālajai un radošajai pieejai darbam ar muzeja krājuma kartotēku, datubāze ar nosaukumu "Fondi" drīz pārtapa par "Meandrs", kurā 12 gadu laikā tika ievadīta informācija par 25443 muzeja krājuma vienībām. Ilze Kaire veica muzeja speciālistes pienākumus,bet no 2011. gada strādā par krājuma glabātāju. Viņa izveidojusi arī muzeja mājas lapu un veic tās administrēšanu. No 2006. - 2014. gadam Latvijas Universitātes studentu radio "Naba" veidojusi un vadījusi tematisku raidījumu "Muzeju Gaismas", veicot muzeju popularizēšanas darbu un informējot klausītājus par muzeju un galeriju aktivitātēm Latvijā un citu valstu muzejos."

Staņislavs Grahoļskis,
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja restaurātors
„S.Grahoļskis ir komunikabls, izpalīdzīgs, taktisks, godprātīgs ar filozofisku attieksmi pret dzīvi cilvēks. Strādā radoši un ar lielu atbildības sajūtu. Kolektīvā iemantojis kolēģu cieņu, aktīvi piedalās ne tikai muzeja, bet arī pilsētas rīkotajos pasākumos. Muzejā S. Grahoļskis strādā no 1992. gada. Savas zināšanas papildinājis pie pieredzējušiem restauratoriem Latvijā un ārzemēs. Muzeja darbnīcā viņš ir savācis plašu restaurācijas darbam nepieciešamo literatūru un plašu ķīmisko vielu kolekciju. Prot strādāt uz visiem darbnīcā esošajiem darbgaldiem. Daudzus darbam nepieciešamos instrumentus ir izgatavojis pats.  Muzejā, kura krājumā ir vairāk nekā 97 tūkstoši glabāšans vienību, S.Grahoļskis ir restaurējis un konservējis vairāk kā 1000 muzeja priekšmetu – dažādu veidu ieročus, monētas un arheoloģiskos priekšmetus; kā arī patvāru, gaismekļu, gludekļu un pulksteņu kolekcijas. S.Grahoļskis ārpus darba muzejā, ir pazīstams  arī kā labs un bieži pieprasīts fotogrāfs. Viņa fotogrāfijas tiek publicētas izdodot mākslas katalogus, grāmatas par Daugavpili, Daugavpils muzeja bukletus,  kā arī mākslinieka M.Rotko veltīto plenēru katalogus.”

Zane Grase,
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste
„Zane Grase muzejā strādā 25 gadus. Sākumā strādājusi par tehnisko darbinieci muzejā un tā filiālē, laika gaitā izaugusi līdz galvenajai speciālistei Krājuma nodaļā. Viens no Zanes pienākumiem ir darbs ar Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu. Šo darbu Zane veic ar lielu rūpību un atbildības izjūtu, strādājot komandā un individuāli.”

Ivars Abajs,
Kubalu skolas – muzeja vadītājs
„Ivars un muzejs šķiet kā gluži nedalāmas lietas. Šobrīd redzam Kubalu skolu – muzeju kā sakoptu un skaistu vietu Dundagas novada nostūrī. Katra lieta ir pārdomāti novietota un aprūpēta, telpas sakārtotas un aicinošas. Pirms 25 gadiem, viņam darba gaitas šeit uzsākot, tā nebija. Daudz ir paveikts Ivara gādīgām rokām, lai muzeja apmeklētāji varētu šeit justies gaidīti un iegūt patīkamas emocijas. Ivara vadībā ir veikti labiekārtošanas darbi gan skolas, gan saimniecības ēkā. Tāpat arī apkārtnē, kur tagad iespējams izlocīt kājas, izstaigājot ainaviskās takas. Muzeju akreditēja un krājuma pārskatāmībai un ērtākai izmantošanai izveidoja datubāzi, kas elektroniskā formātā ērti pieejama un rediģējama – sistēma, kas tik mazam muzejam, bija īpaši veiksmīgs jauninājums. Brīžiem gluži viens strādājot muzejā, viņš tomēr iespēja regulāri sarīkot ļoti interesantus pasākumus, pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam. Šādu uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, bet kopumā jāsaka, ka Ivars ir viens no pacietīgākajiem, apņēmīgākajiem un izdomas bagātākajiem cilvēkiem, kādu man nācies sastapt!”

Inese Dundure,
Latgales kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja
„Inese Dundure muzeja darbā ir ļoti precīza, akurāta, izpalīdzīga, ar lielu atbildības sajūtu pret saviem pienākumiem. Ar augsto profesionalitāti un oriģinālo rokrakstu māksliniece ir iemantojusi popularitāti arī ārpus muzeja, veidojot vizuālo tēlu pilsētas un starptautiska mēroga sarīkojumiem un izstādēm, arī tādējādi ceļot muzeja prestižu sabiedrībā. Ineses vērīgajai acij garām nepaslīd neviens Latgales kultūrvēsturē nozīmīgs notikums. Māksliniece ir piedalījusies Latvijas–Lietuvas–Baltkrievijas pārrobežu programmas projekta „Virtuālā pagātne – muzeju nākotne” (www.futureofmuseums.eu) projekta īstenošanā un virtuālās spēles „Māla pārvērtības” izveidošanā. Par veiksmīgu Latgales keramikas kolekcijas un tradicionālā amata popularizēšanu un prezentēšanu virtuāli Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēma gada balvu „Zelta puteklis 2014”  nominācijā “Modernās tehnoloģijas muzejā 2014”.   Ineses Dundures jaunākais lolojums ir tematiskas izstādes „Pāri slieksnim”, veltītas Pirmā Latgales kongresa simtgadei, mākslinieciskās koncepcijas izstrāde un realizācija. 100 gadus seni eksponāti ieguvuši mūsdienīgu vēstījuma nodošanas veidu, pateicoties modernam dizaina un tehnoloģiju risinājumam. Inese aktīvi piedalās dažādu pasākumu rīkošanā gan muzejā, gan ārpus tā. Brīvajā laikā ļaujas dziesmas burvībai, dziedot Rēzeknes sieviešu korī „Medicus” un gūstot godalgotas vietas Latvijas un Eiropas konkursos.”

Ilze Rozentāle,
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperte
„Liekas, ka tas bija pavisam nesen, kad  Eduarda Smiļģa Teātra muzejā darba gaitas uzsāka toreiz tikko LU Pedagoģijas fakultāti beigusī Ilze Klupša. Taču jātic faktiem, -- no tā laika ir aizritējuši jau 25 gadi. Ilze jeb Ilzīte, kā viņu saucam vēl līdz šim, no pirmajām darba dienām apliecināja ārkārtīgi augstu pienākuma apziņu, koleģialitāti, muzeja specifikas izpratni. Ilzīte pati savu veikumu vērtē pieticīgi, -- viņa neesot veidojusi plašas izstādes, sarīkojumus, zinātniskas publikācijas, -- esot tāds muzeja melnstrādnieks. Tomēr nešaubīgi viņa vērtējama kā viena no Teātra muzeja pamatu veidotājām un stiprinātājām, jo, kā zināms, jebkura muzeja lielākā vērtība ir tā krājums un darbs ar to. Bez tā nav iespējams izveidot modernu ekspozīciju, interaktīvu  videoprogrammu, atraktīvu sarīkojumu, uzrakstīt grāmatu. Un tieši krājuma darbā mūsu Ilze ir viszinošākā kolēģe, kura teicami  orientējas visā muzeja priekšmetu pieņemšanas birokrātiskajā sistēmā, uzskaites un apstrādes peripetijās. Reizēm var pabrīnīties, kā viņai nepietrūkst pacietības visu smalki izskaidrot un reāli palīdzēt darbabiedriem. Viņa arī ir RMM muzeja priekšmetu uzskaites sistēmas MUPUS administratore Teātra muzejā. Gadu gaitā  pati apstrādājusi tūkstošu tūkstošus  Valmieras teātra darbību atspoguļojošus materiālus, Pētera Lūča kolekciju, intensīvi strādājusi Pētera Pētersona milzīgā rokrakstu arhīva apzināšanā, izpētē un atlasē, pēdējā laikā pievērsusies trimdas teātru liecību apstrādei.  Nopietnā interese par latviešu teātra vēsturi un šodienas norisēm ļāvusi viņai kļūt par zinošu ekskursiju vadītāju. Ilze piedalījusies arī  vairāku jaunieguvumu izstāžu sagatavošanā. Sagaidot Bertas Rūmnieces 130. dzimšanas dienu, piedalījusies savdabīgā nedēļu ilgā akcijā – mākslinieces arhīva „vēdināšanā”. Muzejam sarežģītā brīdī Ilze uz neilgu laiku uzņēmās vadītājas pienākumus, kaut nekad nav tiekusies pēc amatiem vai citādas publicitātes. Ilze ir uzticama, atbildīga un principiāla, par ko bauda patiesu cieņu kolēģu saimē.”

Ilona Audere,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienība Mencendorfa nams vadītāja
„Mencendorfa namā strādā 25 gadus, no kuriem septiņpadsmito gadu ir muzeja vadītāja. Atzīst demokrātisku vadības stilu, uzskata, ka vislabākais piemērs ir pašas rādītais piemērs.  Savā darbā radoši izmanto iegūtās filologa un mākslas vēsturnieces zināšanas. Paralēli muzeja administratīvajiem pienākumiem, aktīvi pievēršas zinātnei, šobrīd top grāmata par Latvijas vitrāžu vēsturi.”

Andrejs Beļinskis,
Rīgas Motormuzejs vadītāja vietnieks
„Viens no erudītākajiem un harizmātiskākajiem Latvijas muzeju darbiniekiem, ar bagātu  pieredzi muzeju darbā. Pabeidzis LVU Vēstures fakultāti, strādāja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pēc tam Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā. Rīgas Motormuzejā A. Beļinskis darba gaitas uzsāka pirms 25.gadiem –  1992. gadā – kā muzeja Izstāžu daļas vadītājs. Jāatzīmē, ka Andrejs bija vienīgais Rīgas Motormuzeja darbinieks ar zināšanām un pieredzi muzeoloģijā, kas ļāva uz daudzām lietām paskatīties no cita redzes punkta, atšķirībā no citiem kolēģiem, kuri galvenokārt bija seno spēkratu jomas speciālisti ar, labākajā gadījumā, muzeoloģijas kursos iegūtām zināšanām. Andreja zināšanas ir ļoti plašas, pat grūti nosaukt kādu nozari, kurā viņš nebūtu kompetents, un tas bija par pamatu viņa izvirzīšanai 2002. gadā muzeja direktora amatam, kuru viņš pildīja līdz 2009. gadam. Andrejs vienmēr ir bijis iejūtīgs un atsaucīgs kolēģis, kurš gan administratīvo darbu, gan saimnieciskos darbus vienmēr ir darījis kopā ar pārējiem kolēģiem. Pateicoties erudīcijai, plašajām zināšanām un pienākuma apziņai, muzejam sarežģītajā un finansiāli grūtajā 2000. gadu sākumā, kad muzejs praktiski bija pašfinansēšanās apstākļos, A. Beļinskim izdevās nodrošināt muzeja darbību, pieņemot arī nepopulārus lēmumus gan uz darbinieku skaitu, gan kolekcijas priekšmetiem, gan arī uz muzeja ēkas racionālu izmantošanu. Kopš 2009. gada A. Beļinskis pilda muzeja vadītāja vietnieka pienākumus.”

Daina Cingele,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vecākā bibliotekāre
„Daina, pēc Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes absolvēšanas1979. gadā, gan dzīves, gan profesionālo, gan cilvēcisko attiecību pieredzi iemantoja, strādādama gan Rīgas Zinātniski tehniskajā, gan kāda celtniecības uzņēmuma bibliotēkās.  Darbu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Zinātniskajā bibliotēkā Daina Cingele sāka 1992. gadā, kur liktenīgi nokļuva, atsaucoties darba sludinājumam, kas nejauši bija dzirdēts pa radio. Jauno bibliotekāri muzejā gaidīja lieli veicamie uzdevumi. Toreiz sācies apjomīgs bibliotēkas krājumu revidēšanas un sakārtošanas laiks. Tagad apjomīgajā grāmatu un dažādu izdevumu kopumā atrodamas vairāk kā 30 tūkstoši vienības, kas sasistematizētas un izvietotas transformējamā plauktu sistēmā, arī kartotēkā ir ērti orientēties.”

Uldis Neiburgs,
Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs
„Kā Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis ir bijis nenogurdināms vēstures pētnieks, zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un grāmatu autors, kā arī vairāku Latvijas vēsturi skaidrojošu filmu līdzstrādnieks vai padomdevējs. Kā Muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis ir viens no Latvijas celmlaužiem šajā jaunajā laukā, kas nopietnu uz avotiem balstītu akadēmisku pētniecību pasniedz plašai publikai pieejamā un saprotamā un multimediālā veidā. Viņa populārā grāmata Dievs, Tava zeme deg ir lielisks publiskās vēstures piemērs. Uldis ir teicami pārstāvējis Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas vēstures zinātni Latvijas un ārzemju zinātniskās konferencēs, un viņa zināšanas atkārtoti izmanto preses pārstāvji, viņu intervējot dažādās vēsturisko notikumu piemiņas dienās.”

Dace Dubrovska,
Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu, dokumentu un grāmatu restauratore
„Izrādās, ka vienmēr smaidošā, laipnā, komunikablā, spriganā un tajā pašā laikā arī lietišķā un savu darbu labi pārzinošā Dace Dubrovska, kurai pašai, šķiet, nav vairāk kā 25 gadi, jau 25 gadus nostrādājusi restauratora profesijā muzejā, kurš pa šo laiku jau vairākas reizes mainījis savu nosaukumu un tagad saucas Rakstniecības un mūzikas muzejs. Arī muzeja restaurācijas darbnīca vairākas reizes mainījusi savu adresi. Bet Dace pa šiem darba gadiem daudz strādājusi un daudz paveikusi. Caur viņas rokām izlīdzinājušies, kļuvuši tīrāki, gaišāki, zaudējuši plīsumus un stabilitāti ieguvuši visdažādākie materiāli: neskaitāmas dokumentu un manuskriptu lapas, vēstules ar dažāda rakstura tinti un zīmogiem, afišas, plakāti un albumi ar fotogrāfijām, grāmatas ar simtiem lapu un dažs labs sējums ar sarežģīti restaurējamiem ādas vākiem. Pēdējā laikā Dace apguvusi arī grafikas restaurāciju. Dace ir darbā ieinteresēta, vienmēr gatava uzzināt un iemācīties ko jaunu. Beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas apstrādes nodaļu, restauratora profesiju Dace mācījusies individuāli pie pieredzējušiem kolēģiem Latvijas muzejos – Sandras Jansones, Ārijas Ubarstes, Aijas Brīvnieces, Velgas Opules. Dažādas vērtīgas atziņas devušas arī Latvijas un starptautiskā mēroga Baltijas republiku restauratoru konferences un restaurācijas darbu izstādes, kurās Dace piedalījusies, parādot savus sarežģītākos un interesantākos restaurētos darbus.”