Aktualitātes

25 gadi muzeja darbā

Tradicionāli atzīmējot Starptautisko Muzeju dienu Kultūras ministrija un Latvijas Muzeju biedrība sveic muzeju darbiniekus, kuri muzejā nostrādājuši 25 gadus. Šogad 25.maijā O.Kalpaka muzejā “Airītes” tiks sveikti 14 muzejnieki, kuri labi darot savu darbu ieguvuši kolēģu atzinību. Lai iepazītu 25gadniekus, aicinājām kolēģus raksturot katru no viņiem.

 Sveicam darba jubilejā un novēlam profesionālus panākumus arī turpmāk!


Dita Barona
Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzeja muzejpedagoģe

Skolotāju bērni uzaug skolā, muzejnieku – muzejos... pirmie bieži kļūst par skolotājiem, otri – dažkārt par muzejniekiem. Ditai vienkārši nebija citas izejas kā izaugt kopā ar muzeju un muzejā. Muzeja atklāšanā, saposta tautastērpā, domājat, ka viņa sapņoja, ka kļūs dziedātāja vai aktrise? Nē, savai pirmajai audzinātājai jau 2. klasē viņa sacerējumā ”Par ko tu sapņo kļūt?” rakstīja: „Strādāšu Barona muzejā un apprecēšos ar Baronu”. Abas vēlēšanās vai apņemšanās ir piepildījušās. Kas raksturo Ditu? Viņa joprojām ir saglabājusi bērnu sevī. Varbūt tāpēc kļuvusi par muzejpedagoģi pirms tāda profesija izveidota muzejā. Pati būdama Barona muzeja pirmajā Latvju bērnu nometnē „Sējējs” (1990. gadā) kā dalībniece, nu jau kuro gadu aktīvi veido visdažādākās nometnes Rīgas bērniem. Un otrs – mācīties ir Ditas vaļasprieks; ieguvusi profesionālo kvalifikāciju gan Latvijas Universitātē, gan Latvijas Kultūras akadēmijā, arī šobrīd papildina zināšanas LU Montesori medicīniskās pedagoģijas kursā. Un trešais – Ditai ir pašai savs tautastērps, kuru viņa uzvelk Jāņu vakarā.

Fotogrāfs: R. Kaniņš
Jānis Ciglis
Latvijas Nacionālais vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs

Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam ir laimējies ar daudziem izciliem darbiniekiem, un arheoloģijas un muzeoloģijas jomā tāds ir Jānis Ciglis. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamentā Jānis Ciglis sāka strādāt 1993. gadā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, un kopš 1999. gada viņš vada šo departamentu. J.Cigļa galvenā zinātnisko interešu sfēra ir Latvija 1. gadu tūkstotī un Latvijas arheoloģiskais mantojums, neatlaidīgi tiek vākti un apkopoti materiāli plašam pētījumam par Latviju senākajā un agrajā dzelzs laikmetā. Intereses tiek realizētas arī vaļas brīžos, sportojot dzimtenes mežos un papildinot ziņas par arheoloģiskajiem pieminekļiem, tos apzinot un apsekojot dabā. Jānis Ciglis ir piedalījies muzeja lielo izstāžu veidošanā, kas saistītas ar Latvijas aizvēsturi. Pastāvīgi publicējas muzeja un citos izdevumos, bijis līdzautors nozīmīgiem pētījumiem par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu ārzemju krātuvēs. Vadījis arheoloģiskos izrakumus Rīgas pilī un Ventspils vecpilsētā, piedalījies daudzu vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģisko pieminekļu izpētē. J.Ciglis izcili pārzina Latvijas vēsturi, brīvi orientējas Latvijas un kaimiņzemju arheoloģiskajā materiālā, turklāt nekad neatsaka kolēģiem padomu jebkurā ar arheoloģisko priekšmetu tipoloģiju, hronoloģiju un aizvēsturi saistītā jautājumā. Jānis, būdams mūsdienīgs pētnieks, meklē jaunus veidus un metodes senatnes izpētē, ir izvērsis plašu sadarbību ar speciālistiem ārzemēs un allaž gatavs jebkuriem nozares izaicinājumiem.


Antra Brakše
Liepājas muzeja vēsturniece

Antra Brakše ir viens no Liepājas muzeja stūrakmeņiem. Darbinieks uz kuru vienmēr var paļauties, gūt atbalstu un palīdzību jebkura darba jautājuma risināšanā. Antras pārziņā atrodas Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekcija. Antra pārzina arī citas muzeja krājuma priekšmetu kolekcijas, un stāstus, kas saistīti ar priekšmetu vēsturi krājumā. Viņa piedalās muzeja krājumu izstāžu rīkošanā un satura koncepciju izstrādē. Antra ir talantīga rokdarbniece. Viņa ne tikai pārzina rokdarbu tehnikas, bet spēj izgatavot kvalitatīvas un precīzas adījumu un izšuvumu replikas. Liepājas muzeja Dienvidkurzemes ekspozīcijā pat grūti atšķirt Antras adīto cimdu atdarinājumus no oriģināliem. Antra ir cilvēks, bez kura būtu grūti iedomāties Liepājas muzeja ikdienas darbu.


Gundars Pelšs
Limbažu muzeja galvenais speciālists

Vēsturnieks, drīzumā iegūs maģistra grādu kultūras mantojuma nozarē, bet šobrīd gatavojas pabeigt apjomīgu grāmatu par Ziemeļvidzemes muižām. Jau 25 gadus modri stāv sardzē par Limbažu vecpilsētas 19.gs. vēsturisko apbūvi. Pateicoties viņa entuziasmam Limbažu viduslaiku pilsdrupas pārvērtušās no iežogota arheoloģijas pieminekļa par mūsdienu kultūras procesos veiksmīgi izmantojamu tūrisma objektu. Optimisma un enerģijas pārpilns, paguvis uzaudzināt divus bērnus, ir Limbažu novada domes deputāts un Latvijas Muzeju padomes pārstāvis no Rīgas plānošanas reģiona.


Gunita Čakare
Rakstniecības un mūzikas muzeja stājgleznu restauratore

Gunita Čakare Rakstniecības un mūzikas muzejā (toreiz Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs) strādājusi no 1993. gada. Paralēli darbam RMM darbojās Latvijas Mākslas akadēmijā kā docente, restaurācijas pasniedzēja, nodaļas laboratorijas vadītāja. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) I. Repina vārdā nosauktā Glezniecības, grafikas un arhitektūras institūta Glezniecības fakultātes Restaurācijas nodaļu. Specializējusies stājgleznu restaurācijā. Nozīmīgākie darbi: Valmieras Sīmaņa baznīcas kora luktas un kanceles gleznojumu restaurācija; Nurmes baznīcas 17.gs. altārgleznas restaurācija; Matīšu baznīcas 18.gs. kanceles pildņa restaurācija; Latvijas Nacionālās operas gleznojumu restaurācija; stājgleznu restaurācija no dažiem Aglonas bazilika altāriem. Stājglezniecības restauratore-vecmeistare – augstākā restauratora pakāpe. Darbojas arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanas ekspertu padomē. Daudz un ieinteresēti strādā ar studentiem, ļoti atsaucīga kolēģe, nekad neatsaka padomu, palīdzību projektu sagatavošanā, koleģiāla, zinoša. Gunitu raksturo ne tikai profesionālās zināšanas un prasmes, bet arī ieinteresētība un ātra reakcija dažādu situāciju risināšanā un atbilžu meklēšanā. Viņa ir rīcības cilvēks – nevis argumentē, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, bet meklē labāko iespējamo veidu, kā to izdarīt. Un dara. Ja veidotu izstādi no darbiem, kurus 25 gadu gaitā RMM ir restaurējusi Gunita, mākslas krātuves glezniecības sadaļa praktiski iztukšotos, savukārt būtu samērā grūti atrast zāli, kurā šo ekspozīciju izvietot – ja nu vienīgi mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls.


Irēna Strēle
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe

Irēna Strēle – muzeja pedagoģe, vēsturniece, ikdienas darbā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā pati gan sevi labprātāk sauc par gidi, kuras sirdslieta ir arheoloģija. Irēna – kolektīvā mīlēta kolēģe, apmeklētāju pieprasīta muzeja pedagoģe. Domājot par sevi muzejā, Irēna Strēle atzīst: “Man ir laimējies strādāt darbu, kas patīk un kas pat ir sirdslieta, un par kuru, pie tam vēl, naudu maksā. Tieši šeit, darbā muzejā varu realizēt abus savus hobijus: ekskursiju vadīšanu un arheoloģiju.”. Pirms 25 gadiem Irēna sāka darbu muzeja Arheoloģijas nodaļā, kur aizritēja vairāki gadi – piedalīšanās arheoloģiskajos izrakumos vēl arvien vilina Irēnu vasarās. Jau teju piecpadsmit gadus strādājot muzeja Komunikācijas darba nodaļā - vadot ekskursijas, nodarbības, lekcijas lieliem un maziem skolēniem, jauniem un seniem pieaugušajiem, Irēna, pati ar savu aizrautību, zināšanām un talantu, prot klausītājus ieinteresēt par Rīgas vēstures dažādām tēmām. Piedaloties Irēnas Strēles veidotajās izglītojošajās programmās “Senā Rīdzene – upe zem ielām”, “Naudas ceļš Rīgā cauri gadsimtiem”, “Meklēsim dzīvnieku atveidojumus Rīgas Doma Krustejā!”, “Rīga leģendās un teikās”, “Senie nocietinājumi – mūri zem kājām” Rīgas vēstures lappuses atdzīvojas dalībnieku iztēlē. Arī viņa pati aizraujas, piemēram, ja kādam skolēnam jāpalīdz sagatavoties vēstures eksāmenam – bieži vien jau muzeja durvis veras ciet, bet Irēnas stāsti vēl turpinās…
Ar Irēnas Strēles iniciatīvu šogad tika izveidota un interesentiem piedāvāta Mūžizglītības programma - nodarbību cikls “Zināmā un nezināmā Vecrīga”. Savukārt, lekciju kursā tūristu gidiem „Rīgas pilsētas un Latvijas kuģniecības vēsture”, kuru ikgadēji rīko Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Irēnas Strēles tēma ir “Rīga Livonijas sastāvā. 13.-16.gs.” Irēna Strēle jau vairākus gadus ir arī muzeja arodbiedrības priekšsēdētāja un šo amatu veic tā, ka kolēģi ikreizējās pārvēlēšanās teic: “Irēna, tu esi malacis! Tu to vari – tev jāturpina”. Un viņa dara. Ik pavasari tiek organizētas muzeja kolektīva izzinošas un prieka pilnas ekskursijas gan pa Latvijas, gan tuvo kaimiņzemju kultūrvēsturiskajām takām, tiek sveikti jubilāri, tiek palīdzēts un gādāts. Vēl ļoti nozīmīgs fakts par Irēnu Strēli – viņa, trīs meitu māmiņa, ar labestīgu smaidu un savu dzīves gudrību ir izaudzinājusi trīs lieliskus cilvēkus. 


Astrīda Meirāne
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfe

Astrīda Meirāne - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfe, profesionāle ar augstiem personīgā snieguma kvalitātes standartiem, ar nemitīgi sevi urdošu radošo garu, foto māksliniece ar spilgti izteiktu individualitāti, ar elegantu stila un kompozīcijas izjūtu. Astrīda – interesanta un laba kolēģe, personība ar  sievišķīgu intuīciju un situāciju uztveri, ar meditatīvu skatījumu uz dzīves norisēm un asredzīgu, mākslā interpretējošu interesi par cilvēku. Ikdienas darbā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Astrīdas darbu spektrs ir intensīvs un daudzveidīgs – gan ar filigrānu precizitāti dokumentēt visdažādākos muzeja krājuma priekšmetus (mēbeles, traukus, gleznas, dokumentus u.c.) pirms un pēc restaurācijas, gan priekšmetu skenēšana un digitalizācija, gan muzeja notikumu fotofiksācija. Stāsts par Astrīdu – fotomākslinieci un viņas melnbalto fotogrāfiju pasaules krāsaino daudznozīmību ir ne mazāk nozīmīgs. Viņa raksta savus stāstus ar foto tēlu izteiksmes līdzekļiem, par ko liecina mākslinieces jau desmit notikušās personālizstādes, kā arī vairākas sadarbības izstādes. Personālizstādes “Būt” fotogleznās, caur sieviešu aktu fotogrāfijām māksliniece intīmi un pietuvināti ielūkojās sievietes pasaulē, ar atbilstošu noskaņu un uzstādījumu atklājot katras personības skaistumu.  Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne atzinusi, ka Astrīda Meirāne, veidojot portretus, “prot saskatīt cilvēku sejās vērtības, kas nekad nenoveco” un, ka fotogrāfe “līdz pilnībai izkopusi tehniskos paņēmienus”. Astrīdai Meirānei tuva ir arī lietu pasaule. Viņas mākslas darbi - “Klusās dabas” fotogrāfijās nebūt nav “klusas”- tās stāsta, skan, jautā un mīl. Ar gaismēnu rotaļām un fotoburvestību spēli Astrīda Meirāne rada savu pasauli, savu lietu teātri. Lietu pasaule ir gan viņas mākslinieciskās filozofijas tīrradnis, gan arī ikdienas darba palete. Par sevi kā fotogrāfi Astrīda Meirāne saka: “Katram fotogrāfam ir savs rāmītis pakausī. Un tas rāmītis ir ar redzējumu. Gaismas kustība un nenotveramība vienmēr ir bijis mans iedvesmas avots. Saules spīdums pavasarī un rudenī allaž urda tvert skaistumu mirklī. Mani tēli rodas iekšējās gaismas pieredzē un tad es ieraugu modeli tepat blakus. Darba process atver ideālo telpu dialogam starp redzamo un iekšējo gaismu gan manī, gan modelī. Pats svarīgākais ir mirklis un tas, kā tas ir izdzīvots. Fiksētais mirklis, kurš ir atstāts mūžībai.”


Tatjana Berga
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma darba speciāliste

Tatjana Berga, atsaucīga un sirsnīga kolēģe, ir viena no vadošajām numismātēm Latvijā. Kopš 1993. gada viņas darba dzīve ir saistīta ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Tatjanas Bergas darba rezultāts ir iespaidīgs - 180 publikācijas par visdažādākajiem jautājumiem arheoloģijā un numismātikā – monogrāfijas, recenzijas, zinātniskie un populārzinātniskie raksti. Tajana Berga zinātniski apstrādājusi muzeja monētu kolekcijas senāko daļu, kuras izpētes rezultātā tapušas 46 publikācijas, no tām 3 monogrāfijas un sastādīts 1 faksimila izdevums - Livonijas numismātikas pamatlicēja A. Buhholca monētu un medaļu kolekcijas katalogs. Jāatzīmē vairāki svarīgi Tatjanas Bergas pētījumi Rīgas numismātikā - Rīgas monētu kolekcijas apskats, raksti par monētu atradumiem arheoloģiskajos izrakumos Rīgā, par 15. gs. Rīgas monētu spiedņiem, apstrādāti un publicēti depozīti (Eversmuižas, Sv. Gara depozīti u.c.), kā arī Oksfordā publicēta viņas monogrāfija, kurā apkopotas angļu monētas Latvijas muzeju kolekcijās. Tatjanas Bergas zinātniskās intereses saistās ar numismātikai svarīgu periodu - 13. gs., laiku, kad veidojās naudas sistēma Livonijā. Pētījums par Peldu ielas depozītu ļāvis identificēt Rīgas bīskapa Nikolausa (1229-1253) brakteātus, kas pierādīja, ka gandrīz visu 13. gadsimtu, tāpat kā citās Livonijas pilsētās, arī Rīgā bija intensīvi kaltas monētas. Nozīmīga ir Piltenes depozīta kataloga publikācija, kas deva jaunas liecības par naudas apgrozību 13. gs. krusta karu sākumā Latvijā. Pavisam nesen autore atklāja pirmos Kurzemes brakteātus, kas ir kalti 13. gs. 50. gados. Tatjana Berga ir apkopojusi avotus par visām monētu kaltuvēm Latvijā 13.-17. gs., kā arī pētījusi un apkopojusi 10.-13. gs. tirdzniecības inventāra atradumus Latvijas teritorijā, izstrādājusi svaru un atsvariņu tipoloģiju un hronoloģiju. Tatjana Berga piedalās muzeja izstāžu veidošanā, izstrādājusi muzeja ekspozīcijas tēmas par naudas apriti. Izstrādājusi zinātniskās koncepcijas ekspozīcijām Valmieras un Krāslavas muzejiem. Konsultējusi un noteikusi monētas Valmieras, Ventspils, Turaidas u.c. muzejiem. Tatjanas Bergas paveiktais ir fundamentāls ieguldījumu Latvijas numismātikas attīstībā.


Juris Štelmahers
Rundāles pils muzeja restaurators

Juris Štelmahers Rundāles pils muzejā strādā no 1993. gada. Šajos 25 gados restaurators parādījis sevi kā daudzpusīgu, atbildīgu un erudītu darbinieku. Juris Štelmahers veicis lielu darba apjomu - retais apmeklētājs pilī var iedomāties, ka lielākā daļa no darba telpu un izstāžu mēbelēm un aprīkojuma ir Jura izgatavotas, muzeja galdnieku darbnīcā. Juris ir cilvēks, par kuru saka - ar zelta rokām. Uz viņu var paļauties visās situācijās, arī tad, ja jārisina nopietnas problēmas vai jāatrisina sarežģītas situācijas - visus darbus viņš veic ar īsta amatnieka pieeju - ar izdomu, precīzi un ātri. Par savu ieguldījumu Rundāles pils muzeja attīstībā 2008.gadā saņēmis Rundāles novada domes apbalvojumu.


Māris Grundmanis
Talsu novada muzeja speciālists krājuma jautājumos 

25 darba gados ir kļuvis par īstu muzejnieku. Viņa darba pienākumiem nav robežu. Ir jāprot viss, un viņš to prot. Atbildīgs, zinošs un kārtīgs darbā ar muzeja krājumu. Izpalīdzīgs, ar labu humora izjūtu. Patīk iepriecināt kolēģus, iemūžinot foto un uzņemot video gan muzeja pasākumus, gan svētku svinēšanu muzeja kolektīvā. Apveltīts ar muzikālām dāvanām: dzied, spēlē ģitāru, labs aktieris muzeja izglītojošās programmās. Aktīvs ceļotājs, teātra mīlētājs, grāmatu lasītājs. Sabiedrības dvēsele un muzeja tēla reprezentētājs Talsu pilsētā.


Aivars Irbe
Turaidas muzejrezervāta Kultūrvides nodaļas vadītājs

Turaidas muzejrezervāta kultūrvides nodaļas vadītāja Aivara Irbes lielā mīlestība visa mūža garumā ir ziedi. Aivars lieliski pārzina puķu un košumkrūmu vēlmes un kaprīzes un gadu gaitā cenšas atrast ar augiem kopīgu valodu. Kopā ar nodaļas darbiniekiem gan darba dienās, gan svētkos viņš uzrauga, kopj un uztur kultūrvidi muzejrezervāta plašajā teritorijā. Muzejrezervāta apmeklētāji vienmēr ar prieku fotografē brīnišķīgos ziedu ugunskurus vasaras saulgriežu un citu svētku laikā. 


Ārija Paskalova
Turaidas muzejrezervāta Labiekārtošanas darbu strādniece

Labiekārtošanas darbu strādnieces Ārijas Paskālovas pārziņā ir Turaidas muižas vides uzraudzība un kopšana. Vienmēr izcilā sakoptības līmenī ir zālieni, celiņi un puķu dobes, radot apmeklētājiem patīkamu iespaidu par visu Turaidas muzejrezervātu un Latviju kopumā. Ārijas nenovērtējamā pieredze ir labs atbalsts jaunākajiem kolēģiem, kuri novērtē viņas sniegtos padomus par dažādu darbu veikšanu, vides veidošanu un kopšanu. Ikdienas darbs Turaidas muzejrezervāta vides pilnveidošanā sniedz gandarījumu gan pašai darītājai, gan ikvienam apmeklētājam.


Ilze Mežapuķe
Valmieras muzeja lietvedības sekretāre

Savos 25 muzejā aizvadītajos gados Ilze nav baidījusies no dažādiem izaicinājumiem. Viņa nepārtraukti ir mācījusies. Augot un mainoties muzejam augusi līdzi. Uzsākusi strādāt muzejā kā zāles uzraudze, Ilze praksē apguva krājuma glabāšanas nosacījumus un turpināja darbu kā krājuma speciāliste. Ar precizitāti un atbildību vadīja saimniecības nodaļu. Apguva darba aizsardzības prasības un lietvedības normatīvus, dokumentu apriti un elektronisko dokumentu vadības sistēmu iestādē, turpinot darbu kā lietvedības sekretāre. Ir nopietna, klusa, kautrīga, bet atbildīga attieksmē pret darbu un kolēģiem.


Andis Dūdiņš
Ventspils muzeja struktūrvienības Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs

Andis Dūdiņš ir ilggadīgs Ventspils muzeja struktūrvienības Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs, kurš muzeja darba specifiku ir apguvis, strādājot muzejā. Brīvdabas muzeja vēsture ir sadalāma divos laikmetos – pirms Anda Dūdiņa ēras un Anda ērā. Šo 25 gadu laikā daudz kas mainījies – izveidota jauna un plaša šaursliežu dzelzceļa ekspozīcija, kas kopā ar trim lokomotīvēm un vagoniem, stacijām un depo ir muzeja apmeklētāju iecienīts atraktīvs un reizē izzinošs piedāvājums, muzejā pārceltas Smiltnieku mājas, Lielirbes lūgšanu nams, Mazirbes staciju preču noliktava, ierasti ik gadus veidotas pārdomātas muzeja krājuma izstādes, muzejā regulāri notiek ventspilnieku un pilsētas viesu iecienīti pasākumi. Paveiktā sarakstu varētu vēl turpināt, bet vēl paliek uz āru mazāk pamanāmais, tas, kas muzeja ikdienā skatītājam no malas paliek ēnā - Brīvdabas muzejs ir liela saimniecība, kur katram ir sava vieta, nodarbe, pienākumi, atbildība un amats. Andis šai saimniecībā ir daudzo ikdienas saimniecisko un sadzīvisko rūpju saimnieks. Un saimnieka gods ir smags gods. Jātiek galā ne tikai ar vecajiem jumtiem, žogiem, logiem, ceļiem, siltumu. Jātur rūpi par dzelzceļu ar lokomotīvju remontu, sliežu ceļu uzturēšanu kārtībā, ogļu, ūdens, eļļojamo materiālu sagādi – galu galā funkcionāla ekspozīcija ir saistīta ar pasažieru pārvadāšanu un atbilstošu drošības līmeni.  Jāsatur kopā arī saime, lai katrs īstajā brīdī būtu īstajā vietā. Un tā nav joka lieta. Lietas, kuras it kā nemaz nepamana, jo viss taču ir kārtībā. Lai cik skaistas un mirdzošas idejas nelidinātos mākonī, tās kādam arī jārealizē. Un, ja tā labi padomā, - tas ir saimnieks. Un šī ir viena no tām - nepelnīti retajām - reizēm, kad par Anda paveikto – gan redzamo, gan neredzamo - var pateikt sirsnīgu paldies gan Ventspils muzejs, gan arī visi tie, kam tieši vai netieši iznāk saskarties ar viņa aprūpēto daļu no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma.