Latvijas muzeju katalogs

Turaidas muzejrezervāts

Turaidas iela 10, Sigulda, LV-2150

  •  67971402
  • fax 67973628
LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS
GADA BALVU
"ZELTA PUTEKLIS"
ATBALSTA

Turaidas muzejrezervāts

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts dibināts 1988.gadā. Tas aptver Turaidas vēsturisko centru, saglabā, pēta un popularizē kultūrvēsturisko mantojumu, kas šajā vietā veidojoties gadu tūkstoša garumā, sākot ar 11.gs. Muzejrezervāts aptver 42 ha plašu teritoriju, kurā atrodas 39 vēsturiskās ēkas un būves.
Šīs vietas pievilcību saskatījuši tās senie iedzīvotāji – Gaujas lībieši, dodami tai Turaidas vārdu, kas no lībiešu valodas tulkojams Dieva dārzs. Daudzveidīgais apskates objektu piedāvājums, Gaujas senlejas gleznainās dabas ainavas, pastaigu takas, plašie zālieni, koptā vide un ekspozīcijas muzejrezervātā ik gadu pulcē tūkstošiem tūristu. Turaidas muzejrezervāts ir kļuvis par apmeklētāko muzeju Latvijā.
Par latviešu tautas vēsturi tūkstoš gadu gaitā Eiropas notikumu kontekstā Turaidā stāsta vairāk kā 30 ekspozīcijas tautasdziesmu parkā, Baznīckalnā, viduslaiku pilī un muižas saimnieciskās apbūves centrā.
Ekspozīcijas 
 
"Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā no 13. - 16. gadsimtam", pils Rietumu korpusa pirmajā un otrajā stāvā . Tas ir Turaidas uzplaukuma laiks, kad viduslaiku mūra pilī uzturas arhibīskaps, bīskapijas domkungi, bruņinieki. Turaida šajā laikā ir Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala pārvaldes un saimnieciskais centrs, te atrodas arhibīskapijas fogta (tiesneša un zemju pārvaldnieka) mītne. Jaunā ekspozīcija ir stāsts gan par Turaidas novada vēsturi, gan Rīgas arhibīskapijas vēsturi. Viduslaiki Latvijā parasti tiek saistīti ar Livonijas ordeni jeb Vācu ordeņa Livonijas atzaru, kuram piederēja zemes un pilis Gaujas kreisajā krastā, tai skaitā arī Siguldas mūra pils. Taču šajā laikā Livonijā pastāv arī citas valstis. Ievērojamākā no tām ir Rīgas arhibīskapija. Vēstījums, kura pamatā ir pētījums par Rīgas arhibīskapijas vēsturi, ir pirmā šāda veida ekspozīcija Latvijā, uzmanību pievēršot gan Rīgas arhibīskapa garīgajai un laicīgajai varai, gan arhibīskapijas pārvaldei un sociālajām kārtām. Rīgas arhibīskapijas laiks Turaidas novadā 16. gadsimtā noslēdzas ar reformāciju un Livonijas karu.
 
„Turaidas pils un novads (1566. - 1776.)” stāsta par pārmaiņu laiku, kad kara darbība mijas ar neilgiem miera periodiem un novadā vairākkārt mainās administratīvā sistēma. 16. gadsimta otrajā pusē Polijas - Lietuvas lielvalsts laikā Turaida nonāk Pārdaugavas hercogistes sastāvā, pēc tam 17. gadsimtā - Zviedrijas sastāvā. 18. gadsimta sākumā Vidzemi - tostarp Siguldu, Turaidu, Krimuldu - pievieno Krievijai. Jaunā ekspozīcija atspoguļo raksturīgākās iezīmes, ko katrs no šiem vēsturiskajiem periodiem atstājis novadā. Ekspozīcijas vairākas daļas atklāj to, kā Turaidas pils zaudē viduslaiku nocietinājuma nozīmi un pakāpeniski kļūst par muižas īpašnieku dzīvesvietu, pils mūrus izmantojot muižas ēku būvniecībai.
Ekspozīcijas daļa “Siguldas novads Pārdaugavas hercogistes sastāvā (1566. - 1621.)” tematiski atspoguļo poļu valdīšanas laiku, kad 1582. un 1590. gadā notiek divas revīzijas, kuru laikā revizori apraksta Turaidas pils ēkas un to stāvokli. Ekspozīcijā var iepazīties ar ilustrētu poļu revīzijas aprakstu, kā arī Polijas - Lietuvas karaļu izdotiem dokumentiem, monētām, medaļām. Zviedru laikus Turaidā – nepilnus simts gadus – raksturo unikāli, mērogā zīmēti novada plāni un kartes. Šajā laikā Turaidas pilī un Gūtmaņalā risinās leģendā par Turaidas Maiju aprakstītie dramatiskie notikumi, tāpēc ekspozīcijā ir aplūkojami Maijas, Viktora un Jakubovska tēlu atveidi. Šajā ekspozīcijas daļā “Zviedrijas politikas izpausmes Siguldas novadā (1621. - 1710.)” izvietots arī Siguldas pilsnovada Starpas kroga makets. Starpas krogs savulaik atradies Rīgas - Cēsu ceļa malā Lorupes gravā, un 17. gadsimta otrajā pusē to pārbūvē atbilstoši zviedru valdības prasībām, ceļinieku ērtībai papildus ierīkojot kungu istabu un stadulas zirgiem. Ekspozīcijas sadaļa “Ziemeļu kara sekas un Siguldas novads pēc iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā (1710. - 1776.)” stāsta   par 18. gadsimta notikumiem novadā. Te iekļauti materiāli par Ziemeļu kara sekām – mēri, kas izplatās arī Siguldas, Turaidas, Krimuldas novadā, nogalinot lielāko daļu vietējo iedzīvotāju. Ekspozīcija noslēdzas ar stāstu par 1776. gada ugunsgrēku, kuru izraisa muižas nomnieka dēla šāviens ar bisi. Netrāpot putnam, aizdegas Turaidas viduslaiku pils, kuru pēc postošā ugunsgrēka vairs neatjauno.
 

Jaunizveidotās ekspozīcijas par Siguldas, Turaidas un Krimuldas novada vēsturi sešu gadsimtu garumā ir Turaidas muzejrezervāta veltījums Siguldas 800 gadei un ieguldījums novada kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā. Ekspozīcijas tapušas pateicoties LR Kultūras ministrijas finansējumam.

Adrese:

Turaidas iela 10, Sigulda, LV-2150

Kontakti:
  •  67971402
  • fax 67973628
http://www.turaida-muzejs.lv
Tel. 67971402, 67972376, fakss 67973628,
 
Darba laiks
Turaidas muzejrezervāts atvērts katru dienu,
Ziemas sezonā (1.novembris- 30.aprīlis) plkst. 10.00 – 17.00
Vasaras sezonā (1.maijs – 31.oktobris) plkst. 10.00 – 18.00, brīvdabas ekspozīcijas, pils Galvenais tornis un Torņveidīgais Dienvidu korpuss plkst. 9.00 – 20.00
 
Pakalpojumi
Ekskursijas pārskata un tematiskās.
Gida pakalpojumi: latviešu, krievu, angļu un vācu valodās