Latvijas muzeju katalogs

Raiņa un Aspazijas māja

Baznīcas iela 30, Rīga, LV – 1010

  •  67272643
  • phone:   29689489
GADA BALVU ATBALSTA:




Būt gaismā!

 

Dzejnieces Olgas Lisovskas radošā darba vakars

19. septembris. 2011

Puklsten 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30 notiks dzejnieces Olgas Lisovskas radošā darba vakars „Būt gaismā!”.

Piedalīsies autore, dzeju runās aktrise Ieva Mūrniece. Vakaru vadīs režisors Haralds Ulmanis.

„Olga Lisovska nav daudzrakstītāja, viņa nestrādā dzejā sistemātiski un nepūlas uzkrāt profesionālo pieredzi mērķtiecīgi. Olga dzejoļus sacer tad, kad uzrodas radošs noskaņojums, kad sirdi piepilda kāds saviļņojošs pārdzīvojums, kad mūžam mainīgajā dabā ierosina kaut kas jauns saskatīts vai kad pienācis īstais brīdis tuviem cilvēkiem pateikt par viņiem pašiem ikdienas steigā nepasacīto.

Tad Olgai ieskanas ne ilgi saucami, ne pārāk lūdzami vārdi un ritmi, asociācijās atdzīvojas brīnumaini tēli un raisās tikai viņai raksturīgā dzejas valoda,” – tā Olgu Lisovsku raksturo dzejniece Lija Brīdaka.

Savukārt trimdas rakstnieks Gunars Irbe vēl tālajā 1971. gadā Lisovskas dzeju raksturojis kā „gatavu, nobriedinātu un tomēr pēc svaigā rīta rasā elpu ieguvuša akota smaržojošu”. „Tā ir dzeja, kam saknes pārdzīvojumā un kas šo pārdzīvojumu nodod tālāk ar dzejā pārkausēta īstuma spēku, (..) tā ir dzeja, kādai dzejai jābūt starp autoru un lasītāju, – vieta, kur roka saskaras ar roku, devēja roka ar ņēmēja roku,” raksta Gunars Irbe.

Dzejniece Olga Lisovska pazīstama kā daudzu dzejoļu krājumu un izlašu autore. Atdzejojusi no angļu un krievu valodas. Pievērsusies arī prozas rakstīšanai.

Olga Lisovska dzimusi 1928. gadā Jaunpiebalgā. Beigusi M. Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literāros kursus Maskavā (1965). Strādājusi par dzejas nodaļas redaktori laikrakstā „Literatūra un Māksla”, par scenāriju kolēģijas redaktori Rīgas kinostudijā, par dzejas nodaļas redaktori žurnālā „Karogs”, bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Rakstnieku savienības biedre kopš 1960. gada.

Pirmais dzejolis publicēts 1950. gadā. Izdoti dzejoļu krājumi: „Priede kalnā”(1959), „Saulespuķe” (1963), „Apsolītā zeme” (1966), „Pavedieni”(1970), „Pie jūsu mīlestības” (1973), „Zilais skrējiens”(1977), „Sarkana debesmala” (1983), „Tur ilgi ejams” (1985), „Rīt, pie dienas” (1988), „Pavards” (1994), „Patvērums” (1998) u.c. Šogad klajā nācis dzejoļi krājums „Vējam magones noliecas zemu”.

Sastādījusi almanahu „Dzejas diena”, kā arī izlases: F. Bārda „Zemes dziesma” (1970, arī pēcvārda autore), J. Ziemeļnieks „Lai mīlestības nepietrūktu...” (1987, priekšvārda autore), V. Belševica „Par saknēm būt” (1996), M. Misiņa „Būt, neparādoties būt” (1999, pēcvārda autore). Atdzejojusi no angļu (V. Bleiks, L. Hjūzs, S. Naidu), krievu (P. Antokoļskis, J. Jevtušenko, L. K. Opilova), čehu un slovāku (K. Bībls, V. Mihāliks, V. Zāvada), dāņu (P. Tafdrupa).

 

Tuvāka informācija pa tālruni 67272643vai e-pastu: rainis.maja@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv

 

Informāciju sagatavoja:

Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 
blog comments powered by Disqus