65322731
Borhu vestīte
Borhu vestīte - arheoloģiskajos izrakumos atrastais unikālais Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha, Maltas ordeņa komandora tērpa fragments.
2007.- 2008. gadā Preiļu muižas kompleksa kapelā notika arheoloģiskie izrakumi, kuriem finansējums tika saņemts no Valsts kultūras pieminekļu glābšanas programmas. Izrakumus vadīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja, Dr. hist., arheoloģe Antonija Vilcāne. Izrakumos piedalījās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste Irēna Strēle, Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes studenti.
Preiļu muižas kapelu 1817.gadā uzcēla grāfs Jozefs Heinrihs Borhs (1779-1835). Kapelas pagrabstāvā, kurā grāfs bija ierīkojis kapenes ģimenes locekļu apbedīšanai, sapostītā apbedījumā tika uzietas grezna tērpa paliekas - ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, krāgas un manšetes fragmenti, kas piederējušas Jozefam Henriham Borham.
Atradums saistās ar Latvijas vēsturē nozīmīgas dzimtas vēsturi. Borhi piederējuši pie senas, dižciltīgas no Rietumeiropas nākušas dzimtas, par kuru Latvijas teritorijā senākās dokumentālās liecības atrodamas ar 1385.gadu. Kopš 14.gs. beigām Borhi saistīti ar Preiļu novada vēsturi. Borhu dzimtai piederējuši īpašumi Vidzemē un Latgalē, kā arī tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Borhu vidū bijuši arī ievērojami pārstāvji - viens no Borhiem - Bernds fon Borhs bijis Livonijas ordeņa mestrs (1472-1483). Pazīstamākais no Borhiem - Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Henriha Borha brālis Johans Mihaels Borhs, Varakļānu muižas īpašnieks, kura darbībai ir paliekoša nozīme Latgales kultūrvēsturē un zinātnes historiogrāfijā.
Atradums ir nozīmīgs. Tās ir detaļas no Maltas ordeņa mundiera. Grāfu Borhu dzimtas pārstāvji bija saistīti ar Maltas ordeni. Varakļānu muižas īpašnieks Johans Mihaels Borhs kā baljī līdzdarbojās Maltas ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs bijis Maltas ordeņa komandors. Arī citi Livonijas muižnieku vārdi (Hilzeni, Plāteri u.c.) sastopami ordeņa sarakstos. Maltas ordenim bijusi vēsturiska ietekme uz Latviju.
Atrastais tērpa fragments ir unikāls. Latvijas muzeju krātuvēs nav liecības par līdzīgu tērpu. Par Maltas ordeņa tērpiem, lielākoties, tērpu vēstures pētnieki var spriest tikai pēc 17.-18.gs. gleznotiem portretiem, jo veselu saglabājušos tērpu arī Krievijas muzeja krātuvēs ir ļoti nedaudz. Konsultācijās ar Krievijas Valsts vēstures muzeja Maskavā civiltērpu un militāro tērpu nodaļas un Valsts Ermitāžas Sankt-Pēterburgā speciālistiem, tika saņemts apstiprinājums tērpa fragmenta piederībai Maltas ordenim un tā unikalitātei. Fotogrāfijai, kurā redzams unikālais atradums pievienojam Ivana Lazareva, Maltas ordeņa Krievijas priorijas (provinces) goda komandora attēlu.
Maltas ordeņa Krievijas priorija tika izveidota Pāvela I laikā, kad 1797.gadā viņš noslēdza līgumu ar Maltas ordeni „Par šī Ordeņa dibināšanu Krievijā”. Tajā arī tika noteikts, ka ordeņa komandori valkā īpašas krāsas mundierus atkarībā no ranga. Diemžēl, ordeņa brāļu ietērpa apraksts nav atrodams.
Pateicoties Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora, Dr.hist. Arņa Radiņa, Restaurācijas departamenta nodaļas vadītājas Sarmītes Gaismiņas un auduma restaurācijas speciālistu atbalstam tika veikta atraduma izpēte un restaurācija, ko finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Pateicoties šim atbalstam, unikālā atraduma restaurācija dos iespēju saglabāt kultūrvēstures lietisko avotu, papildinās liecības par Borhu dzimtu un popularizēs to kultūras mantojumu ne tikai novadā, Latgales reģionā, bet arī starptautiskā mērogā, veicinās 2010. gadā uzsākto sadarbību ar Baltkrievijas muzejiem Vitebskā un Novopolockā.
Teksta autore:
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja
krājuma glabātāja Ināra Krusta.
T: 26390327
blog comments powered by Disqus