Latvijas valsts 93. gadadienas priekšvakarā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā tika atklāta valstsvīram un pašvaldību darbiniekam, II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa, I šķiras Atzinības krusta, Aizsargu Nopelnu krusta, Polonia Restituta ordeņa un daudzu goda zīmju īpašniekam Jānim Volontam (1882 –1943), un izcilam lauksaimniekam Justinam Volontam (1870 – 1941) veltīta izstāde.
Jānis un Justins Volonti dzimuši Vitebskas apgabala Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā Cišu sādžā nabadzīgu zemnieku Antona un Teklas Volontes (Vaivodes) 5 bērnu ģimenē.
Jānis Volonts pirmo izglītību ieguva Preiļu pagasta skolā, turpināja mācības Ludzas apriņķa ģimnāzijā, Pēterburgā pabeidza Pobedonoscevas augstākos komerczinības kursus un bija pirmais latgalietis ar komerczinātņu izglītību. 1922. gadā Jānis Volonts atgriezās Latvijā. 1923. gadā tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu un amatā bija līdz 1937 gadam. 1937.gada decembrī ministru prezidents K.Ulmanis uzaicināja Jāni Volontu par Tautas labklājības ministru. 1940.gada 20.jūnijā Latvijas Padomju valdība Jāni Volontu atlaida no ieņemamā amata, 1941.gada 14.jūnijā arestēja un izsūtīja uz Kirovas apg. Vjatlagu, kur Jānis Volonts mira.
Justins Volonts pašmācības ceļā apguva lauksaimniecības zinības un svešvalodas. Ilgus gadus strādāja pie Preiļu muižas īpašnieka Konstantīna Guļkeviča par kambarsulaini. Par uzticīgu kalpošanu Guļkevičs Justinam uzdāvināja nelielo Anspoku muižiņu. Anspokos, kur J. Volonts izveidoja paraugsaimniecību ar labi iekoptiem laukiem, dārziem un mežu, lielu un ražīgu ganāmpulku. Anspoku kroga vietā tika ierīkota pienotava ar ledus pagrabu. Saražoto sviestu eksportēja uz Angliju. Latvijas Republikas 10.gadadienas sakarā 1928.gadā zemkopības ministrs viņam par labu saimniekošanu piešķīra sudraba kabatas pulksteni un III šķiras goda balvu „Anspoku” saimniecībai. 1940.gada jūnijā Latvijas padomju valdība J. Volonta īpašumu Anspokos – ap 150 ha zemes, Anspoku pili u.c. mantu konfiscēja un pašu ar sievu Stefāniju no mājām padzina. 1941.gada 14.jūnijā viņus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju. Justins Volonts mira 1941.g. Kirovas apg. Vjatlagā.. Dzīvesbiedri Stefāniju izsūtīja uz Krasnojarskas apg. Tasejevas rajonu, kur viņa mira 1956.g.
Izstādes centrālo daļu veido trauki no Preiļu un Anspoku muižnieka Konstantīna Guļkeviča kolekcijas: 19.gs. 2. pusē Aleksandra II ķeizariskajā manufaktūrā Krievijā ražota krūzīte, Eiropas manufaktūrās (Lielbritānija un Francija) ražotās porcelāna un fajansa pusdienu un tējas servīzes, majolikas zupas terīne. Traukus ilgtermiņa deponējumā muzejs saņēma no Jāņa Volonta mazmazdēla Imanta Roķa.
Izstāde atvērta:
O - P no plkst. 11.00 līdz 18.00
S – no plkst. 10.00 līdz 16.00
Svētdien, pirmdien - slēgta
Informāciju sagatavoja:
Tekla Bekeša
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja
T: 26056076
E: tekla.bekesa@inbox.lv
blog comments powered by Disqus










65322731
