Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Skolas iela 12, Madona, LV - 4801

  • phone:  +371 29418187
GADA BALVU ATBALSTA:




Atskats uz We Are Museums 2018 konferenci

 

Pagājušajā gadā Rīgā notikusī muzeju nozarei veltītā konference We Are Museums šogad izgāja ārpus Eiropas robežām un norisinājās vienā no Marokas lielākajām pilsētām – Marakešā. Lai gan konferencei nav definēta viena galvenā tēma, šī gada programmā, runājot gan par komunikācijas un izglītības darbu, gan krājuma jautājumiem un jaunāko tehnoloģiju ienākšanu muzeju vidē, skaidri iezīmējās viens tematisks kopsaucējs - muzeja pamatfunkciju sociālo aspektu nozīmīgums.  

Četras konferences galvenās tēmas bija “Kultūrtelpas kā jauni sociālo pārmaiņu centri”, “Pieredzes maksimizēšana”, “Dalīts mantojums, dalītas identitātes” un “Ceļā uz nākotnes muzeju”. Pirmajās divās konferences dienās dalībniekiem iespējams arī apmeklēt divas no 30 pieaicinātu profesionāļu vadītām darbnīcām. Vienā no tām šogad tika prezentēta arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “Ģimenes soma”, diskutējot par ģimeņu auditorijas piesaisti muzejiem.

Šī gada konferences īpašais pienesums – sešas dažādas mini programmas konferences trešajā dienā par specifiskām, dažādu profilu un izmēru muzejiem aktuālām tēmām. Izvēlējos apmeklēt programmu “Afrikāņu laikmetīgā māksla”, kas sniedza unikālu ieskatu pašreizējā mākslas muzeju, galeriju, izdevniecību un arī jauno mākslinieku situācijā Āfrikā.

Manas galvenās atziņas un novērojumi:

1. Muzejs ārpus muzeja

Muzeji iziet ārpus saviem tempļiem, ārpus savas komforta zonas, lai tuvāk saskartos ar apkārt esošo vidi, sabiedrību un apstākļiem, kuros tā operē. Tas palīdz ne tikai tuvāk iepazīt jau esošo auditoriju, bet arī uzrunāt sabiedrības daļas un kopienas, kuru starpā muzeju apmeklēšanas kultūra ir salīdzinoši neattīstīta vai kurās pastāv uzskats, ka muzeji strādā “tiem citiem”.

2. Muzeja objekts ir komunikācijas objekts

Muzeja objekts, lai kas tas arī būtu, var kalpot kā dialoga aizsācējs. Muzeji tiecas ne tikai izglītot sabiedrību, bet izmantot savu krājumu un ekspozīciju kā kopīgu saskares punktu divvirzienu komunikācijai. Mākslas muzeju kontekstā tā ir virzīšanās prom no idejas, ka māksla tiek radīta mākslai.

3. Noderīgais muzejs

“Tā ir virzība no iesaistoša uz lietderīgu muzeju,” kā to definēja viens no konferences spīkeriem. Sākot no izstāžu plānošanas darba un beidzot ar muzeju veikaliņos izliktajiem suvenīriem, muzejam ir iespēja sadarboties ar sabiedrību, ņemt vērā aktuālās norises, reaģēt uz tām, aktualizēt un sniegt sadzirdamāku balsi dažādām sabiedrības grupām. To lieliski ilustrēja Francijas CNEAI Nacionālā mākslas attēlu centra direktore Silvija Bulanžēra (Sylvie Boulanger), stāstot par to, kā, veidojot izstādes, aptuveni gadu pirms atklāšanas centra darbinieki sāk aktīvu komunikāciju ar sabiedrību, par konkrēto jautājumu runājot ar dažādām kopienām, apmeklējot vietējus tematiskos pasākumus, veicot aptaujas un atlasot objektus un materiālu konkrētajai izstādei.

4. Muzejs nāk pie tevis

Šeit jāpiemin Luvras muzeja projekts “Luvra nāk pie tevis” (Le Louvre ChezVous), kura ietvaros trīs gadu garumā muzejs veica atsevišķu darbu ar zemas mobilitātes kopienām - attālinātu reģionu mazpilsētām, kuru iedzīvotājiem ir limitētas iespējas apmeklēt Parīzi, senioru aprūpes centriem, bērnu namiem, slimnīcām, cietumiem u.c. Sadarbojoties ar vietējām struktūrām, muzejs veidoja reprodukciju izstādes, informatīvus pasākumus, diskusijas un darbnīcas. Jāpiebilst, ka katrā vietā reprodukciju izstāžu kuratori bija vietējā auditorija, tādējādi skaidrāk iepazīstot muzeja pamatfunkcijas un izstāžu veidošanas darbu. Šī projekta aspekts, ko man īpaši gribētos izcelt, ir tas, ka visu trīs gadu garumā projektu koordinēja un attīstīja tikai viens muzeja darbinieks, apgūstot 180 tūkstošu eiro piešķirto finansējumu no Francijas valdības.

5. Tu zini!

Viens no konferencē apspriestajiem jautājumiem bija arī muzeju apmeklētāju intelektuālās un emocionālās barjeras. Kā panākt, ka ikviens apmeklētājs muzejā jūtas fiziski un emocionāli integrēts? Parīzes Dabas muzeja darba ar apmeklētājiem vadītājas Agneses Parentas (Agnes Parent) atbilde - kolektīvu pieredžu veicināšana, izmantojot dažādas maņas. Ar tām palīdzēt rosināt sarunas starp ģimenes locekļiem, apmeklētāju grupām, kā arī ekspozīciju un izglītojošā darbā likt uzsvaru uz emocionālu pieredzi. Tādējādi katram ir iespēja interpretēt muzeja priekšmetus sev izprotamā, individuālā veidā, nevis koncentrējoties uz muzeja sniegto informāciju par priekšmetu.

6. Hibrīdmuzeji

Muzeju kopainā arvien lielākā skaitā parādās tā sauktie hibrīdmuzeji - ceļojoši muzeji bez pastāvīgām telpām, virtuālas kolekcijas un citi nestandarta risinājumi. Interesanti, ka tieši šī tēma konferences dalībnieku sarunās izraisīja lielāko viedokļu dažādību.

7. Vēstures pārrakstīšana

Papildus iepriekš veiktajam zinātniskajam darbam, muzeji pētnieciskajā darbā vairāk iekļauj sabiedrības skatījumu uz notikušo, lūdzot sabiedrību komentēt stāstus par konkrētiem notikumiem, laika posmiem un plašākā sabiedrības daļā pastāvošajiem priekšstatiem par personībām un objektiem. Kā to raksturoja Amsterdamā esošā Imagine IC centra līdzkuratore Daniela Kaitena (Danielle Kuijten):“Tā ir kaulēšanās ar esošajām vēstures interpretācijām”. Lielisku piemēru šajā tendencē rāda Polijas Emigrācijas muzejs, saviem apmeklētājiem ne tikai sniedzot faktuālu informāciju, vēsturnieku interpretācijas un atlasītus objektus, bet piedāvājot arī ieskatus emigrantu stāstos un skatījumā uz dažādiem Polijas vēsturē nozīmīgiem posmiem. Līdzīgā veidā darbu turpina salīdzinoši nesen atvērtais Īva Senlorēna (Yves Saint Laurent) muzejs Marakešā, apzinoties šīs personības popularitāti Marokā pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Nobeigumā vēl vēlos piebilst, ka konferences norises vieta un muzeju situācija Āfrikā saskarē ar dažādu Eiropas un pasaules speciālistu prezentēto, sniedza lielisku iespēju izvērtēt muzeju pamatfunkciju nozīmi dažādos līmeņos un konstatēt, ka darbā ar sabiedrību un tās piesaisti vienas un tās pašas metodes spēj ieinteresēt muzeja apskatei iedzīvotājus gan Āfrikas valstīs, kur muzeju apmeklēšanas kultūra ir gaužām neattīstīta, gan arī panākt to, ka ņujorkieša prātā ideja par muzejisku piedzīvojumu var izkonkurēt sestdienas rītu ar Netflix. 

Elīna Bērziņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības darba vadītāja

 
blog comments powered by Disqus