Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Skolas iela 12, Madona, LV - 4801

  • phone:  +371 29418187
AKCIJAS KARTE:


GADA BALVU ATBALSTA:




3 jautājumi Latvijas muzejiem par dalību Eiropas Muzeju gada balvā

 

Šogad pirmo reizi Eiropas Muzeju gada balvas konkursā Latviju pārstāvēja veseli trīs muzeji – Rīgas Motormuzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Latvijas muzeji konkursā tika cildināti par sasniegumiem, sekmējot muzeju darba sabiedrisko jeb publisko kvalitāti. Īpaši panākumi bija Raiņa un Aspazijas muzejam, kas saņēma Speciālo balvu, izceļot muzeja iedvesmojoši izveidoto ekspozīciju, kas aktualizē 21. gadsimtam nozīmīgas tēmas.

Ņemot vērā šo ievērības cienīgo notikumu Latvijas muzeju dzīvē, lūdzām muzeju pārstāvjus dalīties ar gūtajiem iespaidiem. Uzdevām trīs jautājumus direktores vietniecei adminstratīvajā darbā  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Unai Sedleniecei, mārketinga speciālistei Rīgas Motormuzejā Aijai Bauerei un Memoriālo muzeju apvienības zinātniskajai sekretārei Sanitai Kossovičai.

Kas balvas kontekstā bija vislielākais izaicinājums?

Una Sedleniece: Tā kā laikam jau cilvēks pēc dabas ir slinks, šķiet, ka mūsu gadījumā vislielākais izaicinājums bija vispār saņemties un pieteikties, sagatavoties un iziet visu nominācijas procedūru. Pēc muzeja jaunatvēršanas esam saņēmuši veselu virkni dažādu balvu, aizvien turpinām gūt lielu publikas atsaucību, kā arī pastāvīgi analizējam tās muzeja darba jomas, kur nepieciešams pilnveidoties. Mums ir samērā reālistisks priekšstats par to, kādi esam – kā vietējā, tā plašākā, starptautiskā kontekstā. Kāpēc gan pūlēties, ja viss skaidrs? Kad pēc garām diskusijām lēmums par pieteikšanos Eiropas Muzeju gada balvai tomēr bija pieņemts, bija pārvarēts arī lielākais izaicinājums, un atpakaļceļa vairs nebija. Tad nākamais lielākais izaicinājums bija spēt nosēdēt un divās dienās noklausīties visu 40 muzeju prezentācijas.

Aija Bauere: Rīgas Motormuzeja gadījumā kā vislielāko izaicinājumu varētu izcelt žūrijas pārstāves prof. dr. Barbaras Kiršenblatas (Barbara Kirshenblatt-Gimblett) vizīti muzejā 2017.gada jūlijā. Pirmkārt, jo nezinājām, ko sagaidīt no šīs vizītes – cik formāli vai neformāli tā būtu jāorganizē. Izvēlējāmies vidusceļu, kā arī sagādājām nelielu pārsteigumu, izvizinot dāmu ar seno automobili. Otrkārt, kā vēlāk uzzinājām, automobiļu un senās tehnikas muzeji nebija iecienītākie Kiršenblatas kundzes apskates objekti. Žūrijas pārstāve sākumā nebija sajūsmā, ka būs jāvērtē auto muzejs, bet pēc vizītes motormuzejā, žūrijas pārstāve atzina, ka bija patiesi pārsteigta un iedvesmota, saprotot, ka stāstījums, kolekcija un muzejs viņu spēja aizraut un ieinteresēt.

Sanita Kossoviča: Vislielākais izaicinājums bija tas, ka izaicinājumu bija daudz. Viens no tiem – pieņemt lēmumu piedalīties un pretendēt uz Eiropas Muzeju gada balvu 2018, uzņemties atbildību par šo lēmumu un godprātīgi ar pilnu atdevi iziet cauri visam pieteikšanās, novērtēšanas un muzeja prezentēšanas procesam. Adrenalīna pilna un nervus “kutinoša” bija paneļdiskusija pasākuma laikā. To vadīja atzīts muzeju eksperts Marks O’Neils (Mark O’Neill). Lai arī pirms diskusijas mēs bijām iepazīstināti ar uzdodamo jautājumu spektru, būtiski šķita veidot spraigu un jēgpilnu diskusiju un tās laikā pārliecināt, cik būtiski sabiedrībai ir personību muzeji mūsdienās. Mēs stāstījām, kā strādājam, cik “dzīvi pulsējoši” mēs esam, kā mēs paši kļūstam par jaunrades vietu un apzināmies, ka mums ir jāpiedalās sabiedriskās domas veidošanā.

Kas bija vislielākais ieguvums un kādēļ ir vērts piedalīties?

Una Sedleniece: Tikties ar dažādu valstu muzejiem lielā profilu, ģeogrāfijas un mērogu daudzveidībā vienmēr ir interesanti. Muzeju darbinieki pārsvarā ir brīnišķīga tauta, ir liels prieks satikt gan senus paziņas, gan iegūt jaunus sabiedrotos muzeju lietās. Turklāt Eiropas Muzeju forums pulcē muzejus, kuriem ir samērā līdzīgi profesionālie standarti, un līdz ar to ir arī liela vienotības, kopības sajūta. Piedalīties noteikti ir vērts – īpaši, ja muzejam ir, ko teikt Eiropas kolēģiem. Piedalīties ir vērts, lai kaut vai paši sev apliecinātu savu varēšanu un pat atbrīvotos no zināmiem kompleksiem, ieraugot sevi uz starptautiskās skatuves pozitīvā gaismā. Visi muzeji, kuri ir nominēti Eiropas Muzeju gada balvai, principā ir labi, un ir patīkama sajūta atrasties šo muzeju lokā ar savu pienesumu, izprast gan kopīgo, gan atšķirīgo. Pasākums deva iespēju pastāstīt par Latviju Eiropas labāko muzeju kolēģiem un Eiropas Muzeju foruma veidotājiem. Mēs varējām parādīt, ka strādājam un domājam līdzīgi un spējam būt līdzvērtīgi partneri. Lai gan pasākuma gaitā zināmos brīžos gaisā virmoja arī tāds kā konkurences, sacensības elements, domāju, ka pati piedalīšanās, draudzēšanās, domu apmaiņa tomēr bija pats svarīgākais. Muzeji taču ir tik dažādi un tik interesanti. Es ceru, ka arī Latvija tika uzlikta uz daudzu pasākuma dalībnieku individuālajām muzeju pasaules kartēm.

Aija Bauere: Būt nominētiem šai balvai jau uzskatāms par izcilu sasniegumu un tas norāda, ka Rīgas motormuzejs ieguvis stabilu vietu Eiropas labāko un inovatīvāko muzeju vidū. Savukārt dalība konferencē, kurā katrs muzejs prezentēja savus izcilākos sasniegumus, muzeja speciālistiem dot iespēju iegūt vērtīgu pieredzi un idejas turpmākai muzeja attīstībai.

Sanita Kossoviča: Lai spētu konkurēt, mums ir jāiedziļinās, kas notiek pārējos, par labākajiem atzītajos Eiropas muzejos. Tas liek izvērtēt savu darbību un iedvesmoties no labas prakses piemēriem. Nenoliedzami dalība šajā konkursā palielina arī mūsu atpazīstamību muzeju nozarē Eiropā un apbalvojums – Raiņa un Aspazijas muzeja atpazīstamību plašākā sabiedrībā. Eiropas muzeja forums ir arī lieliska vieta, lai dibinātu jaunus kontaktus un aprunātos klātienē ar nozares vadošajiem muzeju speciālistiem Eiropā.

Novērojums, tendence, aktualitāte kādā no muzejiem vai Eiropas jaunatvērto muzeju ainā kopumā, kas liekas īpaši izceļama un būtiska un par ko jūs gribētu pastāstīt Latvijas muzeju kolēģiem?

Una Sedleniece: Katrs muzejs, protams, ir īpašs ar kaut ko savu, stāstīt varētu daudz. Savukārt muzeju pamatfunkcijas visur ir vienādas, tās nekādā gadījumā nav atceltas. Noteikti iesaku izpētīt vismaz visu 40 nominēto muzeju mājaslapas un iespēju robežās tos arī apmeklēt. Tomēr daži muzeji šķita saistošāki par citiem – gan personīgu, gan profesionālu iemeslu dēļ. Pirms uzvarētāju paziņošanas domās izveidoju pati savu “uzvarētāju” sarakstu, un pasākuma noslēgumā man bija liels pārsteigums un prieks, ka žūrijas vērtējums lielā mērā sakritis ar manām privātajām izvēlēm.

Muzeji, kuri šķita visspilgtākie, uzrunāja ar ļoti personīgiem, sociāli atbildīgiem, daudzslāņainiem, reizē lokāliem un universāliem, pāri valstu un kultūru robežām saprotamiem, emocionāliem stāstiem. Labākie muzeji, protams, pārvalda visas tradicionālās muzeja darba formas, bet papildus tam augstā mērā izmanto arī dažādus lieliskus auditorijas iesaistes veidus, uzrāda ļoti mūsdienīgas krājuma interpretācijas iespējas, nebaidās no sabiedrībā pretrunīgu tēmu aktualizēšanas, iestājas par cilvēcību, rosina domāšanu, riskē un eksperimentē. Tāpat noteikti jāpiemin, ka arhitektūra un dizains, protams, ir daudzu jaunatvērto vai pārveidoto muzeju veiksmes būtiska sastāvdaļa.

Piemēram, Dizaina muzejā Londonā un Helsinku pilsētas muzeja gadījumā daļas no pastāvīgajām ekspozīcijām ir kūrētas ciešā un praktiskā kopdarbā ar publiku. Tas nav populistisks paņēmiens, lai vienkārši piesaistītu sabiedrības uzmanību, bet gan viens no apliecinājumiem, ka muzejs ir veidots un pastāv kādas noteiktas sabiedrības interesēs un ir patiesi atvērts dialogam, diskusijām, līdzdarbībai.

Muzeju iesaistīšanās tādā kā sabiedrības dziedēšanā, saliedēšanā, muzeji kā platforma grūtu jautājumu risināšanā ir vēl viena jūtama tendence. Izcils piemērs šai virzībai ir jauniešu veidotais Kara bērnības muzejs, kurš atrodas Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā, bet īsā laikā jau ir kļuvis par globālu adresi un atbalsta vietu kara pieredzes skartajiem bērniem un jauniešiem visā pasaulē.

Viena no tendencēm, kuru pārrunājām arī ar Igaunijas un Somijas muzeju kolēģiem, ir samērā spēcīgā Baltijas-Ziemeļvalstu muzeju ass, ko apliecināja arī balvu birums šī reģiona muzejiem. Daži pasākuma dalībnieki no Polijas atzina arī, ka pārliecinošākās jauno muzeju koncepcijas patlaban rodas tieši Austrumeiropas valstīs, kuras ar katru gadu spēcīgāk sevi piesaka labāko Eiropas muzeju saimē.

Neatkarīgi no ģeopolitiskās konjuktūras, neatkarīgi no piederības kādai kultūrtelpai vai idejai, labākie mūsdienu muzeji ir brīvas, interesantas, izglītojošas, sabiedriski aktīvas un sociāli nozīmīgas vietas. Tādas vietas, kur man personīgi patīk uzturēties, saturīgi pavadīt laiku un uz kurām labprāt aicinu citus. Esmu pārliecināta, ka par tādām vietām Latvijas kultūrvidē pēc jaunatvēršanas ir kļuvuši arī visi trīs mūsu valsts nominētie muzeji 2018. gadā – Raiņa un Aspazijas muzejs, Rīgas Motormuzejs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Un es jau tagad ļoti priecājos par nākamajiem atjaunotajiem muzejiem, kuri nākotnē pārstāvēs Latviju Eiropas Muzeju gada balvas forumā. Viss turpinās.

Aija Bauere: Manā skatījumā jaunatvērtajos muzejos novērojamas sekojošas tendences: moderno tehnoloģiju pielietojums ekspozīciju veidošanā, bet pārsvaru gūst muzeju darbība sabiedrības labā – vairāk tiek akcentēta sabiedrības izglītošanas misija muzejos. Vēl interesanti, ka muzejos stāsti gūst pārsvaru pār muzejisko priekšmetu. Nav nepieciešamības veidot muzejus ar 100 vēsturiskiem priekšmetiem, labāk viens priekšmets, bet ar saistošu, nozīmīgu, kā arī apmeklētājam viegli uztveramā veidā pasniegtu stāstu.

Sanita Kossoviča: Atbildot uz šo jautājumu, es vēlētos atsaukties uz Deivida Fleminga pausto, ka muzejiem ir jāuzdrošinās stāstīt sarežģītus un neviennozīmīgus stāstus. Mums ir jābūt drosmīgiem, nevis neitrāliem, mums ir jābūt savam viedoklim. Sabiedrība uzticas muzejos uzzināmajai informācijai, izmantosim šo uzticību un piedalīsimies sabiedrības viedokļa veidošanā daudz aktīvāk. Šogad Latviju pārstāvēja trīs muzeji – Raiņa un Aspazijas muzejs, Rīgas Motormuzejs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Foruma dalībnieki nāca klāt un atzinīgi novērtēja mūsu reģiona sniegumu, bet uz nākamo gadu diemžēl neviens no Latvijas muzejiem nav pieteikts. Cerēsim, ka tā ir tikai sagadīšanās un aiznākamgad mūsu valsts atkal parādīsies starp Eiropas labāko muzeju valstīm. Mēs daudz runājam par ilgtspējas nozīmīgumu, vēlētos, lai arī Latvijas muzeju dalība Eiropas muzeju gada balvas ceremonijā būtu ilgtspējīga tradīcija.

Vēl viena tendence, ko šogad pamanīju, ir, ka daudziem muzejiem patīk jokot un caur satīru un jokiem stāstīt neviennozīmīgus stāstus. Somijas muzeji šogad bija vislielākie jokotāji.

 
blog comments powered by Disqus