Akmens bumbiņa ar piekarcilpu – varbūtējais senākais atrastais Ziemassvētku eglītes rotājums. 17. - 18. gs.

Iespējams, senākais atrastais eglītes rotājums Eiropā apskatāms Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Pelēcīga stikla bumbiņa ar iekausētu, galā kāsī saliektu dzelzs kātu ir uzskatāma par iespējams senāko atrasto Rīgas Ziemassvētku egles rotājumu, ar kuru rīdzinieki svētku egli rotāja aptuveni pirms 250 gadiem. Pēc izskata priekšmets vairāk atgādina senatnē ļoti izplatītas spēles priekšmetu – bumbiņu, kādas izgatavotas gan no keramikas, gan akmens, gan vēlāk – arī no stikla. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš 19. gs. izplatītajām pūstajām stikla bumbām. Rīgas atradums varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu – bumbu priekštecis, bet drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli.

Unikālais priekšmets tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos 2003. gadā Vecrīgā, Vaļņu ielā 23. Tas ir datējams ar 17.–18. gadsimtu. Vieta, kurā uzgāja nozīmīgo artefaktu, agrāk bija teritorija starp Rīgas pilsētas viduslaiku nocietinājuma mūri un zemes nocietinājumu vaļņiem. Tā apdzīvota, sākot ar vaļņu izbūvi 16. gadsimtā. Pēc rakstīto avotu liecībām zināms, ka 17. gadsimtā kvartāls jau bijis intensīvi apbūvēts. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā tur tika izbūvēts ielu tīkls, tostarp tagadējā Vaļņu iela. Tagad tā ir viena no centrālajām Vecrīgas ielām līdzās tirdzniecības namam – galerijai “Centrs”, netālu no viesnīcas “Rīga”.

Bez eglītes rotājuma tur atrada vēl citus seno rīdzinieku sadzīves priekšmetus, piemēram, ādas apavus, nažu makstis, somas, zirglietas un jātnieku piederumus, baltmāla pīpju fragmentus, apģērba fragmentus, stikla vitrāžas un citus priekšmetus.

Arheoloģiskajos pētījumos Vaļņu ielā 23 atrastās senlietas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas krājumā, daļa no tām patlaban ir aplūkojamas muzeja izstādēs “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jaunieguvumi 1999.–2004.” un “Laikmetu griežos. Vēlo viduslaiku un jauno laiku sākumposma arheoloģija Rīgā 16.–18. gadsimtā”.

www.rigamuz.lv