Latvijas muzeju katalogs

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, LNMM filiāle

Elizabetes iela 57a-26 (ieeja caur pagalmu, 5.stāvs), Rīga, LV-1050

  •  67288800
GADA BALVU ATBALSTA:




Vakars Nr. 4: teātra režisors Mihails Kublinskis

 

11. decembris. 2014

Ceturtdien, 11. decembrī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz ceturto tikšanos vakaru ciklā „Meistari par klasiķiem”. Sarunas īpašais viesis – izcilais teātra režisors Mihails Kublinskis, kurš iepazīstinās ar savas karjeras augstākajiem sasniegumiem un sadarbību ar Latvijas teātra klasiķiem.

Režisors Mihails Kublinskis savu karjeru teātrī iesāka studiju gados, spēlēdams galvenās lomas izrādēs Latvijas Nacionālajā teātrī. Tomēr jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem tika sākts iestudēt izrādes, starp kurām minami tādi pasaules dramaturģijas klasikas darbi, kā Sofokla „Elektra” (1968), Viljama Šekspīra „Romeo un Džuljeta” (1984), Henrika Ibsena „Heda Gablere” (1991) un daudzi citi. Lielu režisora daiļrades daļu veido latviešu literatūra: 1988. gadā skatītāji ieraudzīja Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus”, 1995. gadā – Pāvila Rozīša „Cepli”, 2009. gadā – Jāņa Jaunsudrabiņa „Aiju” utt. No 1987. līdz 1989. gadam strādājis par Latvijas Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju.

Izvēli par labu laika pārbaudījumus izturējušiem meistardarbiem Mihails Kublinskis pamato ar ideju, ka problēmas, kas ir skārušas cilvēkus 19. gadsimtā un agrāk, ir gandrīz tieši tādas pašas kā šodien. Par nupat, 2014. gadā, iestudēto Henrika Ibsena lugu „Spoki” režisors ir izteicies, ka 19. gadsimta beigās sarakstītajā darbā tiek atspoguļotas mūsdienu cilvēkam saprotamas pasaules izjūtas – iekšēju un ārēju apstākļu dēļ personāži nonāk neatrisināmās domstarpībās paši ar sevi, no kurām ir gandrīz neiespējami izkļūt ārā. 2009. gadā iestudētā Jāņa Jaunsudrabiņa „Aija” ir bijis sens režisora sapņu piepildījums, ar tās palīdzību viņš varēja runāt ar skatītāju par eksistenciālajām tēmām – izdzīvošanu, dzīves vērtībām un mīlas trijstūra traģiskajām sekām.

Lai uzzinātu, kas vēl mudina Mihailu Kublinski pētīt klasiskās dramaturģijas šedevrus un kāda ir bijusi viņa pieredze tik daudzus gadus strādājot teātrī, piedāvājam piedalīties sarunā, ko vadīs teātra zinātnieks, kultūras pasākumu režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš.

Kā zināms, ikvienam kultūras nozares pārstāvim – māksliniekam, literātam, mūziķim, aktierim, režisoram vai mākslas zinātniekam – īpaši radošā ceļa sākumā ir svarīga saikne ar vēsturisko tradīciju un iepriekšējo paaudžu mantojumu, kura reizēm paliek aktuāla arī turpmākās karjeras gaitā. Lai noskaidrotu klasikas nozīmi mūsdienu dažādu jomu mākslinieku jaunradē, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs rīko tikšanās vakarus ciklā „Meistari par klasiķiem”, aicinot uz sarunām Latvijas kultūras dzīvē plaši pazīstamas radošas personības. Šodien visiem zināmie meistari stāsta par saviem mīļākajiem klasiķiem, izceļot respektējamu autoritāšu pieredzes lomu un ietekmi.

Katrs pasākums no jauna aktualizē jautājumu par tradīciju pārmantojamību, ko paceļ arī muzejā līdz 2015. gada 31. janvārim apskatāmā izstāde „No Brēhela līdz Rembrantam”, kas atklāj pasaules vecmeistaru iespaidu latviešu mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļradē.

Uz sarunām aicināti visi interesenti! Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71. Pirms pasākuma ir iespējams apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi „No Brēhela līdz Rembrantam”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.Ieejas biļete muzejā:pieaugušiem – EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71. Pirms pasākuma apmeklētāji var apskatīt muzeja izstādi „No Brēhela līdz Rembrantam”.

 

Elvija Pohomova,

LNMM R. Sutas un A. Beļcovas muzeja komunikāciju speciāliste

T: (+371) 67 288800, E: sbm@lnmm.lv, Elvija.Pohomova@lnmm.lv


Attēlā: Teātra režisors Mihails Kublinskis. Foto: Timurs Subhankulovs, Latvijas Avīze


 
blog comments powered by Disqus