Latvijas muzeju katalogs

Latvijas Sporta muzejs

Alksnāja iela 9, Rīga LV-1050

  • phone:   +371 67225127, +371 26332739

Latvijas Sporta muzejs

Latvijas Sporta muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī. Tā mērķis ir ieinteresēt un informēt sabiedrību par fizisko kultūru un sportu – aktīva un veselīga dzīvesveida pamatu, kas attīsta sabiedrības morālās un fiziskās spējas garīgo un materiālo vērtību radīšanā.
 

Latvijas Sporta muzejs. Vecrīgas senākās vēsturiskās apbūves pašā sirdī, kur kādreiz tecēja Rīdzenes upe un līdz pat 17. gadsimtam atradās viduslaiku mūris, atrodas mūsu muzejs. Kaut arī neliels, daudziem apmeklētājiem, šķiet, arī mājīgs un ļoti bagāts, jo glabā un atbild par unikālām materiālās un nemateriālās sporta kultūras vērtībām, kas ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma neatņemama sastāvdaļa.


Vairāk kā 32000 apstrādātu krājuma materiālu. Ap 7000 apmeklētāju gadā.

Sarīkojumi izcilām sporta personībām un viņu fenomenālajām uzvarām pasaules sporta arēnās.

Izstādes ar neparastiem stāstiem par mūsu sporta milžiem – Jāni Krauzi, Haraldu Blauu, Jāni Daliņu, Alfonu Bērziņu, Ilzi un Jāni Konradiem, Jāni Krūmiņu, Uļjanu Semjonovu, Inesi Jaunzemi, Jāni Lūsi, Afanasiju Kuzminu, Ivanu Klementjevu, Jāni Ķipuru, Veru Zozuļu, Martinu Dukuru, Māri Štrombergu un desmitiem sportistu un sporta darbinieku, kas tā vai citādi veidojuši un veido mūsu sporta vēsturi, mūsu identitāti gadsimtu garumā.

Skaistas sportistu tikšanās. Jaukas saviesīgās sarunas par dzīvi un sportu.

Grāmatu krātuve ar lasītavu zinātkārajiem.

Bērnu dzimšanas dienas un neiztrūkstošā 7 m augstā mākslīgā klinšu kāpšanas siena ar mazo kāpēju gavilēm par sasniegto virsotni.

 L

Ideja par sporta muzeja veidošanu radās jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad pazīstamais cirka mākslinieks un juvelieris Kārlis Vītoliņš (1872.-1953.) savas sporta gaitās izcīnītās balvas un riteņu kolekciju dāvāja Voldemāram Šmidbergam (1893.-1975.).
 
Pēc Otrā pasaules kara, fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra
V. Šmidberga personīgajā mājā Rīgā, Augļu ielā 11, bija skatāmi vairāki trūkstoši Latvijas sporta vēstures liecību. Septiņdesmitajos gados savākto relikviju – afišu, fotogrāfiju, medaļu, kausu, sporta rīku un diplomu skaits sasniedza 10 000, un tā bija lielākā šāda veida kolekcija Latvijā.

2015. gadā skatāmās izstādes:


Daliņa Zelta solis. Soļotājam Jānim Daliņam 110


No 2014. gada 27. novembra Latvijas Sporta muzejā skatāma soļotāja Jāņa Daliņa 110. dzimšanas dienai veltīta izstāde Daliņa zelta solis.

Tas ir stāsts par izcilāko sportistu starpkaru Latvijā. Arī par vienu no laimīgākajiem atradumiem Latvijas sportā – 1993. gadā atgūtajām soļotāja balvām un sadzīves priekšmetiem, kas pirms 70 gadiem tika ierakti Daliņu māju zemē pirms aizbraukšanas no Valmieras 1944. gadā.

Pirmais starts 1927. gada 27. maijā Limbažu ielas 273 metru garajā, kuplu liepu ieskautajā Valmieras sporta biedrības sporta dārzā iznāca savāds. Kurpēs un kreklā, publikas uzmudināts "Janci, velc!", Daliņu puika aizvilka garām galvenajiem favorītiem un negaidīti svinēja uzvaru 2000 m distancē. Tā sporta karjeru uzsāka spilgtākā zvaigzne un harizmātiskākā personība – Olimpiskās sudraba medaļas un Eiropas zelta ieguvējs Jānis Daliņš. Tiešā un pārnestā nozīmē – Jānis soļoja zelta stilā!



Latvijas sports. Cilvēki. Laiks. Notikumi

21. gadsimtā varam lepoties ar pasaules un Eiropas čempioniem, pasaules un Eiropas kausu ieguvējiem, ar olimpiešiem un paralimpiešiem, kas 100 gadu garumā pārstāvējuši Latvijas valsti vai mūsu tautu dažādos sporta sarīkojumos.

Mūsu sports ir kā dārzs, kas kopts un lolots kopš latviešu senajām rotaļām un spēlēm. No kaula slidām Daugmales pilskalna pakājē līdz latviešu pirmajiem centieniem apgūt dažādus kustību gabalus – vingrošanu, peldēšanu, skriešanu, cīkstēšanos un svaru celšanu.

Latvieši līdzās vāciešiem sāka dibināt savas sporta biedrības – II Rīgas Riteņbraucēju biedrību, II Rīgas Atlētu klubu, HērakluMarsu un Amatieri

Barona Pjēra de Kubertēna ideja: pasaulei apvienoties vispasaules spēlēs - olimpiādēs latviešiem pirmo reizi kļuva par realitāti V olimpiādes spēlēs Stokholmā 1912. gadā, gan zem cariskās Krievijas karoga. Haralds Blaus pirmo reizi mūsu sporta vēsturē izcīnīja olimpisko bronzas medaļu šaušanā uz māla baložiem jeb stenda šaušanā.

Varoņi, kuru vārdi ierakstīti mūsu sporta kultūrā – Jānis Krauze, Jānis Leskinovičs, Haralds Blaus, Jānis Dikmanis, Voldemārs Cekuls, Voldemārs Šmidbergs, Alfrēds Ruks, Rūdolfs Ronis, Alberts Rumba, Jānis Daliņš, Jānis Dimza, Adelberts Bubenko, Edvīns Bietags, Alfons Bērziņš, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Oto Jurģis, Lavīze Pūce, Inese Jaunzeme, Emīlija Sonka, Daina Šveica, Maija Kaufmane, Lāsma Kauniste, Renāte Lāce, Jānis Lūsis, Elvīra Ozoliņa, Mihails Tāls, Valdis Valters, Helmuts Balderis, Aldis Bērziņš, Jānis un Ilze Konradi, Dzidra Karamiševa, Skaidrīte Smildziņa-Budovska, Silvija Ravdone-Krodere, Uļjana Semjonova, Ilgvars Pauls, Teodors Ķirsis, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Dainis Kūla, Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Vera Zozuļa, Igors Vihrovs, Dainis Ozols, Aigars Fadejevs, Ainārs Kovals, Vadims Vasiļevskis un daudzi citi.

Izstādes noskaņās varēsim vēlreiz atsaukt atmiņā nesenos notikumus – 2012. gada XXX Vasaras olimpiādes spēles Londonā, kurās zelta medaļu izcīnīja Māris Štrombergs (BMX) un bronzas medaļu Jānis Šmēdiņš/Mārtiņš Pļaviņš (pludmales volejbols). Arī 2014. gada XXII Ziemas olimpiskās spēles Sočos, kurās sudraba medaļas izcīnīja Martins Dukurs (skeletons) un Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga (bobslejs, četrinieks), bet bronzas medaļas – Andris un Juris Šici (kamaniņas, divnieks) un Latvijas stafetes komanda – Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics (kamaniņas).

Latvijas Sporta muzeja gidi iepazīstinās ar neparastiem stāstiem par latviešu sportistiem un viņu fenomenālajām uzvarām pasaules sporta arēnās, unikālām fotogrāfijām, leģendāriem sporta apbalvojumiem, kausiem un sporta ekipējumu, tajā skaitā olimpiešu parādes un sacensību formas tērpiem.



Adrese:

Alksnāja iela 9, Rīga LV-1050

Kontakti:
  • phone:   +371 67225127, +371 26332739
http://www.sportamuzejs.lv

 

Kontakti:

+371 67225127, +371 26332739

http://www.sportamuzejs.lv

https://twitter.com/SportMuz

https://www.facebook.com/pages/Latvijas-Sporta-muzejs/437783626290504

 

Direktore: Agra Brūne
Tālr. +371 67225127
Mob. +371 29467069
E–pasts: agra.brune@sportamuzejs.lv

Administratore: Baiba Purviņa
Tālr. +371 67225127
E–pasts: baiba.purvina@sportamuzejs.lv

Galvenā krājuma glabātāja: Solvita Lomanova
Tālr. +371 67225127
E–pasts: solvita.lomanova@sportamuzejs.lv

Vadošā pētniece: Rita Apine
Tālr. +371 67225127
E–pasts: rita.apine@sportamuzejs.lv