Latgales Kultūrvēstures muzejs

Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne, Rēzeknes raj. LV-4600

•  64622464
• fax 64622778

• Rēzeknes vēstures ekspozīcija „Rēzekne laikmetu griežos”
• Latgales keramikas pastāvīgā ekspozīcija „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”
• Ekspozīcija „Latgales glezniecība”
• Krāsainā Eiropa fotomirkļu tvērumā

Teuvo Tulio dzimtas trimo spogulis

Uz Rēzeknes novada Ilzeskalna Šķerbinīkiem spogulis atceļojis no Pēterburgas. Piederējis slavenā somu kinorežisora ar latgaliskām saknēm Teuvo Tulio (ī.v. Teodors Antonius Tugajs) (1912 – 2000) mātei Helēnai Ronnqvist (dz.Garšinai). Spoguli kopā ar citiem dzimtu raksturojošiem priekšmetiem Teuvo Tulio bērnības mājā Šķerbinīkos saglabājusi un Latgales Kultūrvēstures muzejam 2003.gadā pēc muzeja darbinieku ekspedīcijas nodevusi tagadējā mājas īpašniece, T.Tulio vecmāmiņas Ievas Garšinas audžudēla Jēkaba sieva Antoņina Gailuma.

Gan jau, ka spogulī spoguļojies arī mazais Fedzja (kā T.Tulio sauca bērnībā), kā arī viņa māte - baletdejotāja Helēna Ronnqvist.

Līdz Latgales Kultūrvēstures muzeja rekonstrukcijai spogulis bija skatāms Rēzeknes vēstures ekspozīcijā, taču šobrīd krājuma glabātuvēs „gaida savu uznācienu” jaunajā Rēzeknes vēstures ekspozīcijā.

T.Tulio – viens no Somijas kino simboliem, melodrāmu autors, scenārists, producents ar savu darbību Somijas kino vēsturē ierakstījis kādu nebijušu, trauksmainu, eksotisku un uzdrošināšanās pilnu stīgu, taču viņa bērnības zemē, Rēzeknes novadā, tik tikko iepazīst šo leģendāro personību. Latvijā pirmās ziņas par T.Tulio nākušas no viņa radiniekiem - Turlaju ģimenes. Arī šobrīd Turlaju ģimene aktīvi darbojas pie T.Tulio popularizēšanas.

Teuvo Tulio dzimis 1912.gada 23.augustā Pēterburgas vilcienā. Viņa māte Helēna Roonquist tolaik bijusi baletdejotāja Pēterburgā. Uzaudzis, bērnību pavadījis pie saviem vecvecākiem no mātes puses Garšiniem Rēzeknes novada Ilzeskalna pag. Šķerbinīkos. Vecākās paaudzes Šķerbinīku iedzīvotāji atceras mazo Fedzju, skraidam vecmammas mājas apkārtnē. 10 gadu vecumā zēns pārceļas pie savas mātes uz Helsinkiem, kur pavada visu savu dzīvi.

15 gadu vecumā Teodors kā aktieris sāk savu kinoceļu Valentīna Vālas čigānfilmā „Melnās acis” (1927), bet 1929.gadā top jauna V.Vālas filma „Čigāns – valdzinātājs” ar Teodoru galvenajā lomā. Latvijā šī filma pazīstama ar nosaukumu „Tur tamburīns skan un ģitāre vaida”, kas Rīgas kinoteātrī „Metropols” tika demonstrēta 1930.gadā. Vēlreiz šī filma demonstrēta 2002.gadā kinofestivāla Arsenāls ietvaros. No 1929.gada līdz 1935.gadam T.Tugajs piedalījies kā aktieris 6 filmās, bet no 1936. – 1972.gadam T.Tulio kā režisors uzņēmis 16 filmas. Otrā pasaules kara laikā viņš filmējis kara hroniku, un līdz ar 1945.gadu viņa saikne ar Latviju zuda, tā arī neatjaunojoties viņa dzīves laikā. 1950.-tajo gados kinocenzūras dēļ (pieprasījums saīsināt erotiskās ainas filmās) T.Tulio līdz mūža beigām aizliedza izrādīt viņa radītās filmas. Pats Tulio norobežojās no sabiedrības. 1980-tajos gados Tulio filmas piedzīvo jaunu popularitātes vilni, 1990-tajos g. Somijā notiek T.Tulio filmu meklēšana un restaurācija. Mūsdienās ar lepnumu un cieņu Helsinkos izrāda T.Tulio filmas (pēc T.Tulio nāves viņa filmu autortiesības nonāca Somijas valsts īpašumā), tiek rakstītas disertācijas, pētījumi, grāmatas, veidotas izstādes. 2012.gadā Latvijā tiks atzīmēta Teuvo Tulio simtgade.

Ineta Atpile-Jugane

Latgales Kultūrvēstures muzeja

direktores vietniece zinātniskajā darbā