Muižas ēkas celtas no laukakmeņiem vai vietēja ražojuma ķieģeļiem. No 33 ēkām, kas celtas 18.gs beigās un 19. gs pirmajā pusē, dažādās saglabāšanās pakāpēs apskatāmas 16 celtnes. Jaunlaicenes parka platība 9ha ar skaistiem dīķiem, saliņu un vairākiem dižkokiem.

Informāciju par Jaunlaicenes muižu esam atraduši no 18. gs. sākuma, tad Jaunlaicenes un Veclaicenes muižas esot bijušas Alūksnes pilsnovada muižas. Zviedru laikos Jaunlaicene bijusi kroņa muiža. Tāpēc Jaunlaicenes zemnieki labi zinājuši savas tiesības un bieži sūdzējušies par saviem pāri darītājiem valdībai. Zemnieki ņēmuši ievērojamu dalību 18. gs II puses Vidzemes zemnieku nemieros.

1747. gadā Jaunlaicenes muižu nopirka barons Johans Gotlībs fon Wolfs I, kurš nomira, neatstājot pēcnācējus. Muižu mantoja brāļa dēls Johans Gotlībs II, kuram bija desmit bērni. Tie veidoja atzarus uz: Ziemera, Vecgulbenes, Lāsberģa, Jaunrozes, Litenes, Stāmerienas muižām.

Jaunlaicenes muiža bija cieši saistīta ar Opekalna baznīcu, tās draudzi. Barons fon Wolfs II Opekalna baznīcas mūra ēku (1774-1779) cēla uz Jaunlaicenes muižas zemes.

Draudzē dažādos laika posmos ietilpa 11 lielas muižas: Jaunlaicenes muiža ar Lūšu muižu un Reppekalnu , Mācītājmuiža,

Apes , Jaunrozes, Karvas , Korneta, Veclaicenes, Kroņlaicenes, Mazlaicenes un Māriņkalna muižas. Jaunlaicenes muižā bijušas septiņas mazās lopu muižiņas.

Opekalna draudzes teritoriju 1793.gadā no rietumiem norobežoja Melnupe. Draudzes ziemeļu robeža sakrita ar Valkas apriņķa robežu. Tā bija ievirzījusies tagadējā Igaunijas teritorijā - daudzi igauņu ciemi piederēja Veclaicenes Jaunrozes un Šreibenhofas (tagad Korneta) muižām. Austrumu robeža gāja pa Vaidavas upi.

Dienvidu robeža ,iespējams, pa Alsviķa un Rezakas muižas robežām.