Kopš 1949.gada muzejs atrodas Cēsu Jaunajā pilī, ko grāfs Karls Eberhards fon Zīverss kā dzīvojamo māju uzcēla 18.gs. beigās, izmantojot viduslaiku pils priekšpils un aizsardzības torņa mūrus. Sākotnēji ar mansarda jumtu segtajai ēkai bija divi stāvi, un viens tās stūris piekļāvās Lademahera tornim. Galvenā ieeja atradās ēkas centrā. Ēkas pirmajā stāvā ir saglabājušās bijušo vārtu velves. Pils, domājams, 19. gs. 20. gados pārbūvēta – tornim uzcelts trešais un ceturtais stāvs gotiskās formās. Trešajā stāvā, salīdzinot ar pirmo, tornis sašaurināts par 2,4 m. Torņa fasāde ir kompozicionāli pieskaņota ordeņa pilsdrupu torņiem.Torņa pagraba stāvu veido segta krusta velve. Zem šī pagraba ir vēl kāds pagrabs, kura ieeja tagad ir aizmūrēta. Torņa pirmajā stāvā ir pusapļa telpa, segta ar krusta velvi. Četras šaujamās lūkas paplašinātas un pārveidotas par logu ailām.

Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Latvijas Valsts laikā no 1922. līdz 1940. gadam te atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izvietoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gada Jaunajā pilī ierīkots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

Muzejā apmeklētāji var iepazīties ar Cēsu novada vēsturi no vissenākajiem laikiem (9.gt. p.m.ē.) līdz Latvijas brīvības cīņām (1918 – 1920). Muzeja krājumā atrodas vairāk kā 100 000 fotogrāfiju, dokumentu un priekšmetu par Cēsu pilsētas un rajona vēsturi.

Uzkāpjot pils Lademahera tornī, paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām, Gaujas Nacionālā parka mežu ieskauto pilsētu un 40 km attālo Zilo kalnu. Pils tornī uzvilktais karogs apliecina, ka Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene.

Muzeja dārzā jeb Pils dārzā iespējams vērot lielisko Cēsu pilsdrupu panorāmu. Tajā notiek dažādi teatralizēti uzvedumi un kultūras pasākumi