Blogi

 
Zenta Mertena

Bērni un muzejs

Foto ilustratīva nozīme

Atceroties savu bērnību, kad uz muzeju gāju kopā ar savu klasi, tad pirmie un uz diezgan ilgu laiku paliekošie iespaidi bija sekojoši - muzejs ir garlaicīga vieta, kur nezināmu iemeslu dēļ ir obligāti jāiet, muzejā strādā nikni cilvēki, kas aizrāda par katru kustību un troksni, tur nedrīkst neko aiztikt, ir obligāti jāklausās neinteresants un nesaistošs stāstījums. Domāju, ka lielai daļai ir šādas bērnības atmiņas un iespaidi par muzejiem. Bet kā ir mūsdienās?

Šķiet, ka muzejs ar savu piedāvājumu klāstu ir stipri mainījies no maniem bērnības laikiem, jo gandrīz visi muzeji piedāvā gan dažādas aktivitātes kā, piemēram, dzimšanas dienas svinības, dažādas radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, izzinošus un izklaidējošus ceļvežus, kā arī muzejos ir izveidoti bērnu stūrīši. Arī digitālā attīstība dara savu, jo muzeji pārtop ne vien par senu un retu vēstures liecību apskates vietu, bet aizraujošu ceļojumu un izglītošanās notiek netieši - caur digitālajiem 21.gs. risinājumiem, caur sajūtām, caur tausti, smaržu un skaņu.

Manā ģimenē katrreiz, kad aizbraucam uz kādu muzeju, mans bērns atrod sev kaut ko saistošu un interesantu, un katrreiz piedzīvojums muzejā ir bijis aizraujošs, interesants un ar vēlmi atgriezties un uzzināt vēl. Varētu domāt, kāpēc mazi bērni jāved, piemēram, uz mākslas muzeju, jo viņi neko jau no mākslas nesaprot, bet tā nav. Pagājušajā vasarā, apmeklējot LNMM Zuzānu kolekciju izstādi “TOP no top”, mēs izstādei atvēlētajās telpās pavadījām gandrīz divas stundas, kur bērna aktivitāte bija atrast gleznu ar kokiem, atrast gleznu, kurā ir daudz sarkanas krāsas utt., un caur šāda veida aktivitātēm, bērns mācījās, iepazina, redzēja un nemaz nejutās garlaikots. Pārdomājot šo situāciju, uzskatu, ka tomēr vecāki, nevis muzeja piedāvājumu pārbagātība rada bērnos tik ļoti būtiskos iespaidus par muzeju. Vecāki, kuriem pašiem interesē muzeji, spēs ieinteresēt arī bērnus, bet tie, kas neapmeklē muzejus un uzskata, ka tajos ir garlaicīgi, nemaz nemēģinot pārliecināties par to, vai tā tas tiešām ir, arī nevedīs savus bērnus uz muzeju. Nenoliedzami, strādājot dien dienā ar cilvēkiem, tiek piedzīvots daudzas un dažādas situācijas. Arī situācijas, kad mazs bērns nāk priecīgs iekšā muzejā, bet māte viņu pie ieejas parauj aiz rokas ar vārdiem, ka mēs te neiesim, te nekā nav. Protams, ka šādas situācijas nav retums, tikai rodas jautājums – kāpēc bērnam tiek liegta vēlme iepazīt kaut ko jaunu?!

Vēl pavisam nesen portālā www.laimigamgimenem.lv tika publicēts raksts ar idejām un ieteikumiem vecākiem, kā muzeja apmeklējumam dot “pievienoto vērtību”. http://www.laimigamgimenem.lv/1204/0/39402 Tas vēlreiz norāda uz to, ka vecākiem ir jāstrādā ar saviem bērniem, un muzejiem jāstrādā ar pieaugušajiem. Tāds ir mans skatījums.

Bet ko par muzejiem domā bērni?! Nolēmu tomēr apjautāties un uzzināt.

Annija, 7 gadi - “Man patīk muzeji, jo tur var apskatīt senas lietas, un man patīk senas lietas. Apmeklēju muzejus kopā ar mammu, tēti un māsām. Nāku arī ar klasi uz muzeju. Skolotāja teica, ka muzejā nedrīkst skriet.

Martins, 6 gadi – “Dabas muzejs ir ļoti foršs, man patīk taureņi. Man patīk, ka muzejos ir daudz lietas. Visvairāk man patīk muzeju pilis, tāpēc, ka tur ir parādīts karalis un princese no seniem laikiem. Man nepatīk muzejā, kad televizorā runā cilvēki.

Elīna, 12 gadi – “Muzejus apmeklēju ar mammu, klasesbiedriem un radiem. Patīk muzejos jauno tehnoloģiju (virtuālo) iespējas - spēles, uzdevumi. Piemēram, kā Aspazijas mājā. Nepatīk daudz garlaicīgas informācijas.

Elizabete, 11 gadi – “Apmeklēju muzejus ar ģimeni vai klasesbiedriem. Man patīk redzēt vēsturiskas lietas, es apbrīnoju vēsturiskas lietas. Man muzejos viss patīk.”

Evelīna, 10 gadi – “Apmeklēju muzejus ļoti reti. Man tās visas lietas, ko rāda muzejos ļoti patīk. Un man nepatīk muzejos tas, ka ir baigi daudz cilvēku, tad dažreiz nevar nofočēt visādas lietas.”

Marks, 9 gadi – “Man nepatīk, ka muzejos nevar neko aiztikt.”

Gustavs, 6 gadi – “Patīk, ka tur ir kaut kas interesants - lietas no seniem laikiem, var spiest pogas, ir jāpilda kādi uzdevumi.

Justs, 10 gadi – “Man patīk, ka muzejos ir interesantas lietas, bet man nepatīk, ka tur neko nevar aiztikt.”

Valters, 7 gadi – “Es muzejus visbiežāk apmeklēju kopā ar vecākiem. Man patīk, ka viss ir no vecā laika. Man nepatīk, ka viss ir no jaunā laika.”

Magone, 7 gadi – “Muzeju apmeklēju bieži. Eju kopā ar vecākiem. Man patīk aplūkot senas lietas, bet man nepatīk, ka nedrīkst nekam pieskarties.”

15.01.2018
 
blog comments powered by Disqus