Blogi

 
Rihards Sisojevs

Konference pie “tējas tases”

Tā nav politiskā aģitācija, nedz arī apmaksāta reklāma vien jauniegūto emociju uzplaiksnījums ar kuru gribas dalīties. Tam pamatā ir Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja rīkotā konference “Mūsdienu muzejs: starp pētniecību un izklaidēm”, kas pulcēja Daugavpils, Rēzeknes, Naujenes, Tadenavas un Preiļu muzeju speciālistus kā arī ekspertu lomā – Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centra un audio-vizuālās studijas “Solavi” pārstāvjus.

Uzreiz gribu uzsvērt, ka daugavpiliešu izvēlētais konferences formāts – mājīga, nepiespiesta atmosfēra, bez virsvadības visu redzošās acs klātbūtnes, radīja to atmosfēru, kurā patiešām gribējās ieklausīties kolēģu teiktajā, kuri caur sava muzeja individuālo piemēru izgaismoja arī visu muzeju eksistences apstākļu savdabību, iepazīstinot ar to unikālajām taktikām apmeklētāju piesaistē un arī pētniecībā.

Gūtie iespaidi ir bez šaubām subjektīvi, jo visvairāk aizrāva un iespaidoja tie referāti, kuros inovatīvās pieejas un paņēmieni, kas bija lielākoties lasāmas “starp rindiņām”. Tāpēc par īpaši veiksmīgu savienojumu uzskatu Raiņa memoriālā muzeja “Tadenava” un audio-vizuālās studijas “Solavi” pārstāvju Agneses Timofejevas un Māra Liepiņa referātus, prezentējot (manuprāt) polārus uzskatus muzejnieku vidū. Par modernu muzeju kā no tehnoloģijām brīvu vietu un to pretstatu – muzeju, kurā tikai tehnoloģiju pielietojums spēj piesaistīt un ieinteresēt apmeklētājus. Diskusija bija konstruktīva, bez aģitācijas par labu kādai no pozīcijām, tieši pretēji norādot, ka katrs muzejs un tā krājums ir unikāls, kura prezentēšanai ir jārod tām vispiemērotākais risinājums, un plašs tehnoloģiju pielietojums kā tas ir “Solavi” iekārtotajā Rīgas Motormuzejā, vai arī pilnīga “technology-free” vide pēc Tadenavas piemēra, nebūt nav panaceja un panākumu atslēga uz tik tiešām unikālu un interesantu muzeja piedāvājumu. Tadenavas, Naujenes, Rēzeknes un Rīgas Motormuzeja jauno ekspozīciju iekārtošanā to autori saskārās ar četrām unikālām problēmām, 

  • Tadenava – personība;
  • Naujene – tradīcijas, vide;
  • Rēzekne – process, ceļš;
  • Rīgas Motormuzejs – priekšmets;

kurām bija jāpiemeklē attiecīgie līdzekļi, veidojot savu stāstu. Konferences noslēguma vismaz man personīgi, kļuva pilnīgi pašsaprotami, ka Rīgas Motormuzeja pieeja Tadenavā/Rēzeknē/Naujenē (dalībniekus var mainīt vietām) nesniegtu gaidīto efektu, nemaz nerunājot par to, ka arī finansiāli ne visiem muzejiem tas ir “paceļami”. Summāri nonākot pie secinājuma, ka tehnoloģiju pielietojums mūsdienīgā muzejā ir tikai palīglīdzeklis un nebūt ne burvju nūjiņa patiešām interesantas ekspozīcijas izveidei. Gaismas, skaņas, monitori un visa veida displeji ir nepieciešami eksponātu izcelšanai, paspilgtināšanai, taču nebūt ne to aizstāšanai (to atzina arī M.Liepiņš), vēl jo vairāk ņemot vērā Naujenes un Tadenavas muzeju piemērus, kur dārgi un sarežģīti tehnoloģiskie risinājumi nemaz nav izmantoti.

Rīgas Motormuzeja, Tadenavas un Daugavpils muzeja pārstāves Natālijas Ivanovas referāta laikā  par muzejpedagoģisko programmu un Ģimeņu dienu muzejā, novēroju vēl vienu īpašību, kas lai arī lēnām, tomēr pakāpeniski ienāk muzeju piedāvājumu – mijiedarbības faktors. Tie muzeji, kuri itin nesen ir pārdzīvojuši renovāciju vai arī atjauninājuši savas pastāvīgās ekspozīcijas vai nomainījuši esošās – uzskatāmi parāda, ka moderni domājoši muzeji atsakās no statisku un faktoloģiski pārsātinātu ekspozīciju iekārtojuma, integrējot dažāda veida mijiedarbības, kuru pamatā ir tauste, redze, dzirde vai oža. Mēs visi savā ikdienā izmantojam piecas maņas, tad kāpēc apmeklētājam ienākot muzejā, tā smaržas vai taustes receptoriem būtu jāpieriet snaudas režīmā? Mazākie izglītojošo programmu dalībnieki, tiem domātajās aktivitātēs, itin bieži kaut ko veido ar rokām, spēlējas vai kā citādi aktīvi mijiedarbojas, tad no kurienes nāk uzskats, ka šādas nodarbes ir interesantas tikai bērniem? Pieaugušie arī spēlējas un pasaules izzināšanas process nekad nebeidzas, ar briedumu kļūstot arvien variatīvāks.

Mutvārdu vēstures pārstāvji, profesore Irēna Saleniece un krājuma glabātāja Maija Grizāne savos referātos norādīja uz tām unikālajām vēsturiskajām un arī emocionālajām liecībām, ko glabā mutvārdu vēstures avoti, atzīmējot, ka katrs krājumā esošais audioieraksts ir cilvēku dzīves laikā pieņemto izšķiršanos  piemērs –  tieši tāpēc unikāls un izziņas vērts. Šādu vēstures avotu izmantojums var ne tikai būtiski papildināt ekspozīciju saturu, piedāvājot dziļāku skatījumu uz apskatei piedāvātajiem notikumiem, bet arī iespēju “eksponēt” sajūtas un izjūtas – visretāko muzeja priekšmetu. Būdami bērni, mēs reti apzinājāmies savu darbību un rīcību sekas, šāda apziņa nāca mums pieaugot. Tieši tāpēc ekspozīcija, kuras pamatā ir apmeklētāja mijiedarbība ar tās variatīvo vēsturisko saturu (balstīta cēloņos un sekās)  būtu īpaši interesanta un arī ilgtspējīga, jo pat vienas ģimenes locekļiem atklātu dažādu izstādes saturu, kura pamatā būtu apmeklētāja veiktās izvēles, kas balstās to individuālajā un unikālajā dzīves pieredzē, līdzīgi kā tas vērojams mutvārdu vēstures avotos.

Īpaši gribētos uzteikt kolēģa Vadima Maksimova referātu par “Modernajām tehnoloģijām muzejā”, ne tāpēc, ka kolēģis, bet gan tāpēc, ka piedāvātais risinājums (vietne Historypin.com*) efektīvi, inovatīvi un arī skatītājam saistoši iepazīstina, ar muzeja krājumā esošajiem priekšmetiem, sekmīgi par to esību informējot arī sabiedrību. Pieļauju, ka daži muzeji sava krājumu uztver kā tādu īpašu resursu, kas nav rādāms ikkatram, lai neizzaudētu “wow” efektu, taču atsevišķu muzeju krājuma vienību skaits sniedzas desmitos tūkstošu un pat vairāk – visus priekšmetus fiziski eksponēt, pat nav iespējams. Bet piemēram fotogrāfiju gadījumā, muzeja krājumos var glabāties ne tikai lokāli, bet arī visas valsts līmeni unikālas liecības  par mūsu tautas pagātni. Spilgts piemērs ir Latgales kongresa simtgadei veltītā izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, kur ir eksponētas patiešām unikālas un retas fotogrāfijas par Latgales kongresa norisi pirms 100 gadiem. Tāpēc Historypin.com efektīvi risina krājuma neeksponējamās daļas problēmu darbojoties arī visas sabiedrības interesēs. Individuālo apmeklētāju  (un ne tikai) kā arī pieaugošās sabiedrības introvertuma gadījumā efektīvi ir dažādi audiogidu pakalpojumi (piem izi.travel.com*), kas var būtiski paplašināt muzeja darbības lauku, iznesot tajā esošās zināšanas un kompetences, muzejam kļūstot vēl atvērtākam un apmeklētājam pieejamākam, kas brīvā un nepiespiestā formā var iepazīties ar tam sagatavotajiem materiāliem, kuri, protams, ir balstīti muzeju materiālos un to veiktajā pētniecībā.

V.Maksimova piedāvātos risinājumus uzskatu par patiešām inovatīvu un efektīvu (un atkal, ne jau tāpēc, ka kolēģis), jo sekmīgi apiet finansiālo līdzekļu nepieciešamības faktoru, kas šķietami ir katram jauna un inovatīva produkta pamatā. Piedāvātās vietnes ļauj celt gaismā muzeja krājuma materiālus un to speciālistu veiktos pētījumus, jo doto vietņu pakalpojumu un rīki ir bez maksas (lai arī piedāvāto personāl-saturu var monetizēt). Domāju, ka itin bieži savai nevarēšanai meklējam cēloņus naudas līdzekļu trūkumā, kamēr piedāvātā Satura nozīmi nivilējam. Holivudas kino-prakse sistemātiski pierāda šo apgalvojumu – liels filmas budžets un specefekti var piedzīvot izgāšanos un nekļūt par kases grāvēju, kamēr oriģināls sižets un inovatīva pieeja filmas saturam, skatītāju vidū obligāti tiks pamanīta un novērtēta.

Konferenci noslēdza neformāla diskusija, uzdodot jautājumus un apspriežot dzirdēto. Kopumā salīdzinoši nelielais klātesošo skaits un nepiespiestā gaisotne radīja ļoti labu darba atmosfēru. Savā personā varu vien aicināt Daugavpils kolēģus nepamest šo ideju novārtā, arī nākamgad attīstot “Konference pie tējas tases” koncepciju – tik tiešām ar tējas/kafijas tasi un papīra lapu rokā, sēsties pie sarunu galda, ļaujot dzirksteļot prāta vētrai par mūsdienu muzeju.

 

*Historypin.com – vietne, kas uz karšu servisa Google Maps bāzes ļauj pievienot foto, audio vai video materiālus, kuriem ir vēsturiska vai kultūrvēsturiska vērtība, ļaujot skatīt izvēlēto vietu no pozīcijas “toreiz-tagad”.

*izi.travel.com – viens no lielākajiem bezmaksas audioģidu rīkiem pasaulē, piedāvājot iespēju izveidot savu audioģidu tūrisma objektiem un muzeju ekspozīcijām.

01.06.2017
 
blog comments powered by Disqus