Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Saspringtajā decembra mēnesī, kad norit svētku plānošana un pēdējo gada atskaišu gatavošana, muzeja ekspertes nestāv dīkā, bet meklē šī brīža aktualitāti muzeja piedāvājumu plašajā klāstā. Šoreiz izvēle krita uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kas atrodas Skārņu ielā 10/20, kurā aplūkojamā izstāde "Piparkūku re-novācija" ir ieguvusi lielu popularitāti sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos. Un kas var būt vēl aktuālāks Ziemassvētku laikā par piparkūkām? Uzķeroties uz atraktīvi izliktās „ēsmas", muzeja ekspertes ziņkārības vadītas devās aplūkot tādu ievērojamu Latvijas mākslinieku, kā keramiķa Pētera Martinsona (dz.1938) un tekstilmākslinieces Edītes Paulas-Vīgneres (dz.1939) dizainā darinātās piparkūkas. Papildus tam, netika laista garām iespēja iepazīties ar muzeja patstāvīgo ekspozīciju un izstādi „Re-novācija”.
Vineta, Sabiedrisko attiecību speciāliste
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju jau iepriekš biju vairakkārt apmeklējusi. Esmu bijusi tur arī uz dažādiem pasākumiem – pieņemšanām, koncertiem, prezentācijām utt. Ļoti patīk muzeja ēka – senā Sv. Jura baznīca. Biju dzirdējusi, ka muzejā notiek dažādas nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, pašai gan nav nācies tās apmeklēt.
Pirmais iespaids muzejā bija ļoti patīkams, ir sajūta, ka vēsturiskā ēka tiek uzturēta labā kārtībā.
Par norādēm muzejā - ja muzeja uzraudzes nebūtu teikušas, kur iet, un kur kāda izstāde ir, tad grūti būtu orientēties. Muzeja kases puisis arī neteica, uz kādu izstādi pārdod biļetes (es gan arī neprasīju), tāpēc sākumā biju neizpratnē, kad gaidītās piparkūku izstādes vietā lielajā zālē ieraudzīju kaut ko citu. Tikai beigās pie uzraudzes noskaidroju, ka piparkūkas ir 3.stāvā.
Muzeja pamatekspozīcijai, manuprāt, vajadzētu atainot dekoratīvās mākslas attīstību un vēsturi, tas lielos vilcienos tas tā arī bija, tomēr man gan gribētos, lai pamatekspozīcija būtu vairāk strukturēta, jo radās iespaids, ka darbi ir salikti bez īpašas sistēmas. Izstādes “Piparkūku re-novācija” pamatdoma, bija parādīt, ka piparkūku cepšanai var pieiet radoši un tās var būt ne tikai klasiskās sirsniņas un citas tradicionālās formas, bet arī īsti mākslas darbi – greznas rozes, dažādas konstrukcijas un pat pavārgrāmatas lappuses. Izstāde gan bija ļoti neliela, iespējams, ierobežotās telpas dēļ, bet tur es smēlos idejas, kādas piparkūkas šogad varētu cept kopā ar bērniem.
Muzeja mērķauditorija varētu būt visplašākā – sākot ar skolēniem, tūristiem, mākslas interesentiem un beidzot ar mākslas profesionāļiem, amatniekiem u.c.
Šis muzejs nav īsti piemērots pavisam maziem bērniem, jo, piemēram, izstāde lielajā zālē ir iekārota tā, ka eksponāti ir brīvi pieejami, un, ja vecāki labi nepieskata savu mazuļus, tad viņi itin viegli var “uzlabot” kādu mākslas darbu vai pat sadalīt pa sastāvdaļām. Noteikti interesantas ir muzeja nodarbības bērniem, tas varētu būt ģimenēm labs pasākums brīvdienās.
Lielajiem apmeklētājiem tas ir draudzīgs muzejs ar laipniem, atsaucīgiem darbiniekiem. Lielākai omulībai te derētu kāda neliela kafejnīca. Tāpat arī noderētu arī pamanāmāki uzraksti, kur kas atrodas, lai arī izklaidīgāki un steidzīgāki apmeklētāji (kādi bijām mēs) varētu uzreiz noorientēties muzejā.
Īpašu pārsteigumu muzejā nebija, bet ir prieks, ka muzejs saglabā savu īpašo, pozitīvo auru. No muzeja iznācu gan ar jaunām piparkūku cepšanas idejām, gan arī iedvesmota no lielās zāles izstādē (nekur mājaslapā nevaru atrast, kā sauca to izstādi) redzētajiem darbiem, piemēram, ļoti patika “avīžu deķis” - nospriedu, ka kādreiz noteikti pati uzaudīšu tādu.
Linda, valodas redaktore
Lai gan vairākas reizes, klīstot pa Vecrīgu, biju gājusi garām Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, apbrīnojot to no ārpuses, līdz šim to apmeklēt nebija sanācis. Tad nu devos raudzīt, kas slēpjas Rīgas vecākajā mūra ēkā, kas reiz bijusi baznīca.
Izrādās, ka vecajos mūros atrodas ļoti omulīgas un pārsteidzoši gaišas telpas, kurās senlaicīgums organiski saplūst ar mūsdienīgumu.
Ieejot muzejā, pirmajā mirklī paskrēju garām kasei, bet garderobiste ļoti laipni norādīja, kur var iegādāties biļeti. Savukārt kasiere uzreiz negribēja to pārdot, mēģinot noskaidrot, uz kurieni tad man vajag biļeti. Sākumā nobrīnījos – kā, nu uz muzeju taču! Bet tad nolēmu, ka apskatīšu tikai šobrīd piedāvāto piparkūku izstādi, kas, izrādās, ir aplūkojama bez maksas.
Varu iztēloties, ka šo muzeju bieži apmeklē skolēni mākslas skolotāju pavadībā, taču piektdienas pēcpusdienā, kad tur biju, satiku tikai jaunu ārzemnieku pāri – muzejs bija tukšs un kluss.
Visi sastaptie darbinieki bija laipni un mani sveicināja. Tā kā šoreiz muzeju apmeklēju viena pati, tad izstādes aplūkošana man aizņēma vien kādas 15 minūtes. Ja būtu nākusi ar savu mazo pusotrgadnieku, tad gan šis process noteikti būtu ieildzis, jo ar ratiem tiktu vien līdz garderobei; lai apskatītu izstādi, mazajām kājiņām būtu jāpārvar daudzi pakāpieni, jo šoreiz izstāde izvietota muzeja trešajā stāvā. Bet tā kā manam puikam patīk kāpt pa trepēm, tad tas varētu būt viens no jautrākajiem piedzīvojumiem muzeja apmeklējumā.
Uzkāpjot trešajā stāvā, nebija šaubu, ka esmu īstajā vietā, jo visapkārt patīkami smaržoja pēc piparkūkām. Īpaši ilgi apbrīnoju Edītes Pauls-Vīgneres meistardarbus, kurus rotāja fantastiski smalki ziedi. Izstāde bija ļoti maza, bet noteikti – garšīga.
Man ļoti patika muzeja atmosfēra. Tajā jautās tāds svinīgs miers. Lai gan telpas ir pielāgotas muzeja vajadzībām, tajās joprojām saglabājusies baznīcas aura, un es tur atradu tieši to, ko šajā pirmssvētku laikā meklēju. Noteikti iešu vēl, lai apskatītu muzeja pamatekspozīciju, un nebaidīšos ņemt līdzi savu dēliņu.
Indra, datordizainere
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piparkūku izstādi apmeklējām ar meitu (2 gadi) un draudzeni ar viņas dēlu (1,5 gadi). Uz muzeju eju regulāri, bet šī bija pirmā reize, kad to darīju kopā ar meitu. Biju internetā piefiksējusi informāciju par radošajām darbnīcām. Tās gan mums pagaidām ir par agru. Kaut kad sen par muzeju man stāstīja vidusskolas mākslas vēstures skolotāja, kas arī strādāja turpat un mūsu acīs toreiz iemantoja tādu kā fejas tēlu. Viņas stāstos bija daudz mistikas - spoki, enerģētiskais punkts, tāpēc šis muzejs joprojām ir mīļām atmiņām apvīts un joprojām tajā gūstu labus iespaidus.
Šķiet, ka norādes un informācijas pietika, lai gan piparkūku izstādes vietu noskaidrojām ar prasīšanas metodi. Prom ejot pamanījām arī A4 lapiņu uz durvīm, iekšā ejot gan tā neuzrunāja.
Muzeja pamatekspozīcijas ideja īsti nenolasījās. Vienu brīdi likās, ka tās pamatā ir vēlme parādīt latviešu spilgtākos lietišķās mākslas pārstāvjus, bet pamanīju, ka starp autoriem ir arī ārzemnieki. Varbūt Latvijā tapušie spilgtākie darbi?
Muzeja mērķauditorija pēc manām domām ir tūristi. Pamatekspozīcijai ceru, ka tie ir arī skolnieki un studenti.
Divgadīgā meita bija sajūsmā par kāpnēm un logiem ap tām. Platā laba koka palodze un interesantais kliņķītis, pasakains skats aiz loga nemitīgi saistīja viņas uzmanību. Izstāžu zāles īsti nav piemērotas mātei ar mazu bērnu. Pamatekspozīcijā ir zemu novietoti plīstoši priekšmeti, bērnam interesanti - mātei un darbiniecēm raizes.
Piparkūkas bērnā interesi neizsauca. Tā piemērotāk vecākiem bērniņiem, kas jau paši palīdz tās cept. Bet stendi augsti un stabili, un māte var mierīgi apskatīt, kamēr bērns skraida riņķī.
Muzejā redzēju skolniekiem sagatavotas kvadrātiņu darbu puzles. Mazākiem bērniem varētu izlikt līdzīgus kādus lietišķās mākslas objektus. Meitai patika ekspozīcijā izvietotā sedziņa ar rozītēm, paspēja apčamdīt, tāpat krēsli ar asajiem galiem un gultā iemontētais šūpulītis, varbūt pa vidu mākslai var izvietot tādas interesantas mīļas lietas, kur ir pielikta zīmīte ar mazo roķeli zaļajā riņķītī. Mamma zina, ka šeit var atslābt un ļaut bērnam aptaustīt redzēto. Interesanti būtu arī kaut kur izlikts mazs galdiņš ar dīvainiem traukiem vai kāds nedaudz kustīgs un skaņu izdvesošs elements. Manuprāt, varētu izveidot jau gatavus Latvijas dizaineru veidojumus bērniem.
Šobrīd īsti neticu, ka divgadnieks, kaut ko ieguva no izstādes apmeklējuma. Varbūt vienīgi pieredzi, ka var iet arī uz muzeju. Tomēr likās, ka pats nams bērnam patīk un labprāt nāks mammai vēl līdzi. Pirms tam kopā esam bijušas Rīgas Mākslas telpā un Arsenālā. Tās ir maziem bērnam draudzīgākas vietas skraidīšanas iespēju dēļ. Ja mazulis ir ļoti kustīgs ieteiktu muzeju labāk apmeklēt bez bērniņa.
