Blogi

 
Maija Meiere

Vīnes ceļojuma piezīmes

Muzeju gardēžiem Vīne ir īsts baudījums! Par to pārliecinājos ar ģimeni nedēļu dzīvojot greznajā, izciliem muzejiem bagātajā Austrijas galvaspilsētā. Kopā paspējām apskatīt sešus muzejus – Šēnbrunnas pili (Schloss Schönbrunn), Dabas vēstures muzeju (Naturhistorische Museum), Leopolda muzeju, Mākslas vēstures muzeju (Kunsthistorisches Museum), Modernās mākslas muzeju (MUMOK), kā arī mākslas šedevru bagāto mākslas muzeju “Albertina”. Protams, ka es, līdzīgi kā ikviens muzejnieks, nevaru tikai baudīt redzēto, man tas arī jāanalizē un jāsalīdzina ar manu Latvijas pieredzi. Lūk, arī galvenie secinājumi...

Vizīti uz Vīnes muzejiem ir ārkārtīgi viegli izplānot

Katram no manis apmeklētajiem muzejiem ir lieliskas mājaslapas. Tās maksimāli orientētas uz apmeklētāju ērtībām. Lai uzzinātu, kur muzejs atrodas, kādi ir tā darba laiki, cik maksā ieejas biļetes, prasa minimālu piepūli. Nācās secināt, ka Latvijas muzejiem vēl ir, kur augt. Esmu saskārusies ar to, ka muzeju interneta lapās vieglāk uzdurties informācijai, piemēram, par tā vēsturi, un nākas krietni maldīties šķirkļu mudžekļos līdz uzmeklēju man kā apmeklētājam visbūtiskāko – kur muzejs atrodas, kādi ir tā darba laiki, cik maksā ieeja. Jāpiebilst, ka informāciju par Vīnes muzejiem meklēju angļu valodā. Lapas satura kvalitāte no šī faktora nemainījās – muzeji ciena arī savu ārvalstu apmeklētāju. Šeit atkal jāmet akmens vairāku Latvijas muzeju virzienā. Ja latviski lapa vēl ir baudāma, tad angliski tā pārvēršas par Klīstošam holandietim līdzīgu spoku. Manuprāt, laikā, kad katram muzejam jācīnās par savu apmeklētāju, ir jāpiedomā, kāda ir muzeja seja (gan internetā, gan realitātē) ārvalstu tūrista acīs. Vizītes plānošanu atvieglo arī fakts, ka lielākie Vīnes muzeji piedāvā biļetes iegādāties elektroniski. Mājaslapās pieejami arī padomi, kādu sabiedrisko transportu izēlēties, lai līdz noskatītajam muzejam nokļūtu, kā arī – kur iespējams novietot automašīnu.

Vīnes muzeji ir pieejami dažādiem apmeklētājiem

      

Visus muzejus apmeklējām ar savu divgadīgo meitu, kuras ērtības labad, pārvietojāmies ar t.s. sporta ratiem. Ja Latvijā man nākas nožēlā nopūsties, ka dažus muzejus kopā ar meitu vēl nevaru apmeklēt, tad Vīnē šāda nopūta izpalika. Manis pieminētajos muzejos bija padomāts arī par jaunajām māmiņām ar maziem bērniem. Muzejos ierīkota ērta piekļuve, ierīkoti lifti, zāļu plašums ļauj izvairīties no eksponātu sabojāšanas ar neveiksmīgu ratu manevru, bija pieejamas ērtas bērna pārtīšanas vietas, muzeja restorānos/kafejnīcās pieejamas bērnu ēdienkartes. Muzejos pamanījām arī vairākus ratiņkrēslos sēdošus apmeklētājus – arī šie cilvēki novērtējuši iespēju bez piepūles apmeklēt muzejus. Mākslas vēstures muzejā bija pieejamas arī pretīmnākšanas vājredzīgiem cilvēkiem. Piemēram, piedāvājums noīrēt lupu, kā arī iespēja izpētīt Rafaēla gleznu “Madonna zaļumos”, jo tai izveidota “kopija” bareljefā, kuru iespējams iepazīt pieskaroties. Tomēr pastāv arī barjera, ar kuru jāsaskaras ikvienam Vīnes muzeju apmeklētājam – dārgās (salīdzinot ar Latviju) biļešu cenas. Lētākā ieejas maksa no manis minētajiem muzejiem ir Modernās mākslas muzejam MUMOK – 11 eur. Šī barjera ir nosacīti pārvarāma, jo pastāv būtiskas atlaides ģimenēm, studentiem, skolēniem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Viss atrodas vienuviet!

Par mūsu ceļojuma centru kļuva Vīnes Muzeju kvartāls (MuseumsQuartier). Izņemot Šēnbrunnas pili, pārējie no apmeklētajiem muzejiem atradās vai nu Vīnes Muzeja kvartālā, vai īsas pastaigas attālumā. Tas atviegloja mašīnas parkošanās jautājumu, jo zem kvartāla ir izbūvēta plaša pazemes autostāvvieta. Tajā iespējams atstāt mašīnu uz visu dienu, maksājot par to vien 8 eiro. Vīnes Muzeju kvartāls ir slēgts automašīnām, tajā izvietoti interesanta dizaina soliņi, uz kuriem saulainā dienā sauļojas un pļāpā (varbūt pat par muzejos redzēto) galvenokārt jaunieši. Kā pilsētas viesim man tas šķita ļoti parocīgi. Arī laikā, kad Rīgā tikai viesojos, muzeju apskatei man parasti bija atvēlētas vien dažas stundas, kuru laikā paspēju apskatīt vien aktuālāko Vecpilsētas muzejos. Vienmēr palika mazuma piegarša, jo kāds iekārots muzejs atradās par tālu, lai īsās vizītes laikā apskatītu. Arī šobrīd, kad dzīvoju nosacīti tālu no centra, mani priecē tas, ka vienas Vecrīgas vizītes laikā varu apvienot vairāku muzeju apskati. Nākamajā šādā izbraukumā papildus, piemēram, LNMM izstāžu apmeklējumam varēšu apskatīt arī jaunatklāto Modes muzeju.

Suvenīri ir līdzeklis apmeklējuma pagarinājumam

      

Katrā no Vīnes muzejiem ir lieliski, profesionāli iekārtoti suvenīru veikali ar interesantiem, muzeju tēmai atbilstošiem produktiem. Atzīšos, arī es kritu kārdināšanā un pārvedu mājās vairākus suvenīrus, kas, manuprāt, paildzina muzejos piedzīvoto pārsteigumu un prieku, ļaus jebkurā laikā atsaukt atmiņā iespaidiem bagāto piedzīvojumu. Suvenīru veikalu sortimentu veidojuši profesionāļi, kuri lieliski zina, kuri muzejā ir t.s. “wow priekšmeti. Veikaliņu sortimenta veidotāji ļoti padomājuši arī par bērniem – krāsojamās un radošo aktivitāšu grāmatas, muzeju tematikai atbilstoši nieciņai par simbolisku samaksu, rotaļlietas, trauki, kaligrāfijas piederumi, zīmogi un zīmoglakas utt. Modernās mākslas muzejā MUMOK suvenīru klāstā atrodami dažādi ikdienas priekšmeti (spoguļi, lampas, kurpju lāpstiņas utt.) mūsdienīga dizaina mīļotājiem. Netrūkst arī asprātīgu suvenīru, kuri lieliski noder kā dāvanas kādam ar humoru apveltītam cilvēkam. Piemēram, Zigmundam Freidam veltīta trauku mazgājamā švamme ar uzrakstu “Neiroze”.

Klasiskās vērtības lieliski sadzīvo ar muzeju modernizāciju

Latvijas muzeji viens aiz otra piedzīvo “modernizēšanu”. Par sliktu, garlaicīgu, vecmodīgu tiek uzskatītas klasiski veidotās vitrīnas ar glīti izvietotiem eksponātiem un anotācijām. Tā vietā apmeklētājiem tiek piedāvāti, piemēram, skārienjūtīgie ekrāni vai citi laika kavēkļi. Man pašai ļoti patīk vidusceļi, kad jaunās tehnoloģijas (ekrāni, projekcijas, skaņas, gaismas utt.) paspilgtina, papildina gudri izveidotu muzeja ekspozīciju. Šādi vidusceļi, manuprāt, ir, piemēram, Latgales Kultūrvēstures muzejs un Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs. Vīnē lielisks vidusceļa piemērs ir Dabas vēstures muzejs. Tā ekspozīcijas pamats ieturēts klasiskā stilā – eksponātiem bagātas vitrīnas ar anotācijām, taču vietām izveidotas tehnoloģiju “salas”, kas papildina klasiskajā muzeja vitrīnās redzēto. Apmeklētāji, piemēram, var iegriezt laika mašīnu, lai redzētu, kā planēta (zinātniekuprāt) izskatījusies tās pirmsākumos, iepumpēt vulkānā lavu, ieraudzīt savu seju, kura izstiepta attiecīgi senā cilvēka sejas proporcijām, piedalīties atoma daļiņu cīņā, apskatīt senā cilvēka skeletu stilizētā rentgenā u.tml. Šāda pieeja ļauj muzeju baudīt gan konservatīvam apmeklētājam, kurš vēlas gūt akadēmisku baudījumu, gan uz izklaidi orientētam apmeklētājam, kuram muzejs ar spēles palīdzību var iemānīt atmiņā arī kādu gudrību. Vienīgais mulsinošais aspekst, ko man kā muzejniecei bija grūti pieņemt, bija fakts, ka atropoloģijas izstādes iekārtošanai ticis ziedots zāles parkets. Vīnes Dabas vēstures muzeja ēka būvēta 19. gs. otrajā pusē, tā ir “dvīņumāsa” pretim esošajam Māklas vēstures muzejam. Izstādes iekārtotāji bija izveidojuši gan stilizētu ugunskura vietu, gan smilšu taku, kurā redzamas senā cilvēka kāju nospiedumi. Ikvienam ir iespēja salīdzināt savu pēdu ar mūsu senā senča atstātajiem nospiedumiem. Apšaubu, ka līdzīgā situācijā Latvijā, tiktu ziedots arhitektūras pieminekļa parkets apmeklētāju izklaides vārdā... Bet kas zin'!

Epilogs

Vīnes muzeji noteikti ir apmeklējuma vērti. Gan manis pieminētie, gan tie, kurus šī ceļojuma laikā nepaspēju apskatīt. Uz muzejiem ir jādodas ar bērniem. Gan tāpēc, ka, manuprāt, tas nāk tikai par labu mazo cilvēku pasaules redzējumam, attīstībai, gan tāpēc, lai atgādinātu muzejiem – apmeklētāji ir dažādi, respektējiet arī, piemēram, jauno ģimeņu vajadzības. Tomēr galvenais ceļojuma secinājums ir tāds, ka ikvienam, kurš strādā/plāno strādāt muzejā, ir jāredz, kas notiek pasaules muzejos. Jāmeklē veidi un iespējas, kā atrast līdzekļus kaut vienam ārvalstu muzeju apmeklējumam gadā. Tas dos gan idejas sava muzeja uzlabojumam, gan atelpu no ikdienas rutīnas.

23.05.2017
 
blog comments powered by Disqus