Blogi

 
Maija Meiere

Vācijā – labas idejas un miljoni, Latvijā – labas idejas un entuziasms

30. novembrī es kopā ar kolēģi Astru Dzērvi piedalījos seminārā „Kultūras aģenti radošām skolām”, ko rīkoja Gētes institūts Rīgā (Goethe-Institut Riga). Seminārā uzstājās četras lektores no Vācijas un divas no Latvijas, skaidrojot, kādas ir viņu pieredze sadarbībā ar skolām. Semināra noslēgumā gan referenti, gan klausītāji aktīvi iesaistījās diskusijās, kas ir viens no rādītājiem – tēma ir aktuāla, katram ir, ko teikt un semināram noteikti nepieciešams arī turpinājums.

Konstance Ekerte (Constanze Eckert) prezentēja 2011. gadā uzsākto programmu „Kultūras aģenti radošām skolām” (http://goo.gl/s8xUt), kuras ietvaros 138 skolās no 5 Vācijas federālajām zemēm darbojas 46 kultūras aģenti. Katrs no viņiem ir cieši saistīts ar kādu no kultūras nozarēm. Piemēram, par aģentiem strādā mākslas zinātnieki, mākslinieki un teātra pedagogi. Kultūras aģenti palīdz mākslas priekšmetu skolotājiem izveidot sadarbību ar kādu kultūras iestādi. Ikvienai dalībskolai ir tiesības izvēlēties savu kultūras iestādi, ar kuru sadarboties. Priecē, ka dažas no projektā iesaistītajām skolām izvēlējušās sadarboties arī ar tuvumā esošo muzeju. Kultūras aģenti savu darbu skolās beigs 2015. gadā, taču projekts paredz, ka sadarbība starp skolu un kultūras institūciju turpināsies. K. Ekerte gan atklāja, ka projekta dalībniekiem jāsaskaras ar vairākām grūtībām. Ne vienmēr izvēlētā kultūras iestāde ir atvērta sabiedrībai, skolotāji dažkārt ir grūti motivējami atkāpties no ierastā darba stila un izmēģināt radošas metodes, piemēram, mākslas apguvē. Interesanti, ka projekts atmaksā skolotājam divas kontakstundas, ko viņš nav pavadījis savā skolā, jo ar skolēniem apmeklējis kultūras iestādi.

Nākamās divas referentes Saskija Helbiga (Saskia Helbig) un Monika Dreikorna (Monika Dreykorn) prezentēja projektus, kuri jau ir realizēti un veiksmīgi noslēgušies. Berlīnes Brīvās universitātes (Freie Universität Berlin) pārstāve S. Helbiga prezentēja 2,5 gadus ilgušu projektu, kas noslēdzies 2012. gada 30. novembrī. Projekta „PAR DZĪVESMĀKSLU.skola” (http://goo.gl/APDc0) ietvaros 18 mākslinieki katrs devās uz savu skolu, lai veicinātu skolēnus būt radošiem, izvirzīt un sasniegt mērķus kultūras jomā. Projektā piedalījās dažādu jomu mākslinieki, piemēram, gleznotāji, mūziķi, dizaineri, dejotāji, fotomākslinieki. Dažādās aktivitātēs skolēni gan bagātināja savu iekšējo pieredzi, piemēram, praktizējot meditāciju, gan darbojās grupās, lai mācību nolūkos atjaunotu vecu automašīnu. Savukārt M. Dreikorna prezentēja 2011. gadā noslēgto projektu „skola@muzejs” (http://goo.gl/dbjJN), kura ietvaros savā starpā veiksmīgi sadarbojās 135 skolas un 180 muzeji. Pēc muzeja apmeklējuma skolēni, izmantojot tehnoloģiju iespēju, radīja, piemēram, redzētajam veltītu mājas lapu vai viktorīnu, audiogidus un radio raidījumus. Referente stāstīja par gadījumu, kad uz muzeja rīkoto izstādi par islāma mākslu, devušies tie klases pārstāvji, kuri ir turku izcelsmes un pieder pie minētās reliģijas. Skolēni kļuva par „islāma ekspertiem” un skaidroja izstādi pārējai klasei, kā arī rosināja uz muzeju atnākt saviem vecākiem, kuri līdz tam nejutās motivēti apmeklēt valsts muzeju.

Visbeidzot referente Sandra Hofmane (Sandra Hoffmann) prezentēja Elbas filharmonijas Hamburgā mūzikas izglītības programmu „Elbas filharmonijas kompass” (http://goo.gl/xQdIB). Lai gan filharmonijas jaunā, modernā ēka būs gatava tikai 2015. gadā, jau tagad tiek veikts mārketinga darbs un piedāvātas vairāk kā desmit dažādas aktivitātes, kuru laikā dažāda vecuma cilvēki var iepazīt skaņu un mūziku. Atkarībā no izvēlētās aktivitātes, bērni, jaunieši un arī pieaugušie var iepazīt, piemēram, ērģeles un ērģeļmūziku, operu, simfoniskā orķestra struktūru, džezu.

Vācu referentu prezentācijās bieži izskanēja jēdzieni „ilglaicīga sadarbība”, „kultūrpolitika”, „integrācija”, katrā no projektiem investēti milzu līdzekļi, vairākos paredzēts, ka skolēni projektā piedalās un izglītojas bez maksas. Mums no Vācijas kolēģiem jāpamācās stratēģisku domāšanu kultūras izglītībā un to, ka arī šajā jomā ir jāveic gudras investīcijas. Pagaidām Latvijā gan muzejos, gan skolās daudzu lietu „finansējums” ir cilvēku entuziasms.

Pieredzē par sadarbību ar Latvijas skolām dalījās arī VSIA „Latvijas koncerti” Izglītības programmas vadītāja Karina Bērziņa un LNMM Komunikāciju nodaļas izglītības programmu kuratore – māksliniece Baiba Sprance. Abas referentes parādīja, ka arī Latvijā, bez vairāku desmitu miljonu eiro investīcijām, var atrast veiksmīgus kultūras un izglītības iestāžu sadarbības piemērus.

Nemācēšu spriest par visu Latviju, bet Liepājā gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar pilsētas un tuvākās apkārtnes skolām. Protams, ir jāsaskaras ar grūtībām, piemēram, finanšu jautājumu. Veidojot piedāvājumus skolām, mums vienmēr jāpatur galvā doma, ka par to būs jāmaksā bērnu un skolēnu vecākiem. Tāpat jāatceras, ka ir jāciena savs sadarbības partneris – skola. Esam rīkojuši vairākas tikšanās ar dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, lai noskaidrotu, kāds ir skolas dzīves ritms. Piemēram, ir minimāla iespēja, ka skolotāji būs gatavi uzņemties papildus stresu, lai skolēnus atvestu uz muzeju olimpiāžu, zinātniski pētniecisko darbu nodošanas un aizstāvēšanas laikā. Pieļauju, ka Rīgas muzeju pieredze ir savādāka – liela (ja ne lielākā) daļa šo muzeju apmeklētāji ir viesi no dažādām Latvijas skolām. Mūsu muzeja specifika ir tā, ka mūsu čaklākie apmeklētāji ir Liepājas skolu un bērnu dārzu audzēkņi, kā arī Liepājas apkārtnes bērni un jaunieši. Mūsu muzejam gadu no gada atkal un atkal no jauna ir jāmeklē veids, kā turpināt būt interesantajam gala mērķim cilvēkiem, kuri uz muzeju nāk salīdzinoši bieži. Tas nedaudz līdzinās laulībai – mēs nedrīktam pazaudēt to „dzirksteli” mūsu attiecības. Ceru, ka vismaz Liepājā aug paaudze ar cilvēkiem, kuriem nebūs bail ienākt muzejā, kuri zinās, ka muzeja apmeklējums, tas vienmēr ir interesants piedzīvojums.

 

Maija Meiere,

Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe

10.12.2012
 
blog comments powered by Disqus