Blogi

 
Maija Meiere

„Pēteris ir izbraucis” - pieredzes apmaiņas un iedvesmas gūšanas brauciens uz Tallinu

Muzejnieki uz muzejiem skatās pavisam savādāk. Tas nu ir jāatzīst. Mēs salīdzinām, analizējam, vērtējam. Apmeklētājs „parastais” muzejā uzvedas un muzeju redz pilnīgi savādāk. Manuprāt, lielisks muzejs ir tāds, kurā es aizmirstos, manī izslēdzas analizētājs un vērtētājs, bet pilnībā atmostas baudītājs. Pēdējo reizi baudītājs manī atmodās tad, kad kopā ar kolēģiem apmeklēju muzejus Tallinā.

 

Arī Liepājā būs jūrniecībai un zvejniecībai veltīts muzejs. Mūsu krājums ir bagāts ar priekšmetiem, fotogrāfijām, atmiņām par un ap jūrniecību un zvejniecību. Ir nepieciešama tikai ēka, kurā to visu rādīt un stāstīt. Lai gūtu iedvesmu un apzinātu kaimiņvalstu muzejnieku pieredzi, kopā ar kolēģiem devāmies apskatīt jaunatklāto Igaunijas Jūras muzeja daļu – Hidroplānu angārus. Muzejs ir tieši tāds, kādam ir jābūt muzejam, ja tā forma un saturs tiek veidoti 21. gadsimtā.  Apmeklētājiem par igaunijas jūrniecibas, zvejniecības, gaisa flotes vēsturi tiek stāstīts viņu (t.i. pie tehnoloģijām pieradušu cilvēku) valodā – ieejas kartes ir elektroniskas, informāciju iespējams apskatīt skārienjūtīgajās datora planšetēs. Simpatizēja talliniešu muzeja koncepcija – katrs apmeklētājs pats var izvēlēties, cik daudz „muzejiskuma” vēlas sajust sava apmeklējuma laikā. Iespējams, kāds no apmeklējuma paņēma līdzi tikai tās izjūtas, kādas rodas izstaigājot zemūdeni. Savukārt cits apmeklējuma laikā izmēģināja visas atrakcijas – nobildējās jūrnieku formās, izspēlējās ar kuģu modeļiem, salocīja papīra lidmašīnas, izkustējās lidaparātu simulatoros un iztēlojās, ka dzeltenā zemūdenē nolaidies ūdens dzelmē. Īsts muzeju mīļotājs varēja gūt pilnvērtīgu, zinātniski korektu informāciju gan muzejā izvietotajos datoros, gan saglabāt informāciju savās ieejas kartēs, lai vēlāk atlasīto nosūtītu uz savu elektronisko pastu.

 

Izmantojot iespēju, ka esam Tallinā, tikāmies arī ar kolēģiem no KUMU mākslas muzeja. Man kā muzejpedagoģei, protams, visvērtīgākā šķita tikšanās ar manu aroda māsu – Piretu Lindperi. Muzejā izstrādātas lieliskas gan bērniem, gan pieaugušajiem domātās aktivitātes, kas palīdz izprast mākslu un atmodināt sevī radošumu. Pireta Lindpere pateica frāzi: „Kopiju veidošanas nodarbībā piedalās arī tādi cilvēki, kuri nekad mūžā nav rokās turējuši otu. Viņi pārsteidz paši sevi – lūk, ko viņi patiesībā var izdarīt.” Šie vārdi lika man aizdomāties. Muzejs, manuprāt, ir piemērota vieta, kur kāds, kurš sapņojis nodarboties ar mākslu, kāds, kuram ir hobijs izzināt vēsturi, var rast sapņa realizējumu un eksperta jeb palīga roku.

 

Tomēr pilnībā aizmirsties un izslēgt savā prātā esošo muzeju analizēšanas mašinēriju, man izdevās pavisam mazā, no mūsdienu tehnoloģijām brīvā, klasiskā muzejā. Tā kā mums pašiem Liepājā ir namiņš, kurā uzturējies Krievijas cars Pēteris I, interesanti šķita aplūkot līdzīgu namu Tallinā - Peeter I Majamuuseum. Jāatzīst, ka būtiskākais „eksponāts” bija mūsu gide, kura arī reizē ir muzeja vadītāja, kasiere un noteikti arī citu pienākumu pildītāja. Viņa par Pēteri I, par viņa laika galma peripētijām un neparastajiem likumiem stāstīja ar tādu aizrautību, sajūsmu un pat mīlestību, ka tā pielipa arī man. Viņa spēja ar savu stāstījumu atmodināt muzeja eksponātus, bija sajūta, ka viņa nemaz nemānās, sakot: „Piedodiet, Pēteris ir izbraucis un šodien ar jums nevarēs satikties.”

 

Man patīk muzeji. Patīk senās lietas. Man it kā neko vairāk nevajag, lai justos labi – aizvediet mani uz muzeju un ļaujiet pašai apskatīt ekspozīciju. Tomēr jāatzīst, ka krāsainu, spilgtu baudījumu es gūstu tad, ja muzejā papildus šiem, manuprāt, interesantajiem, bet mēmajiem priekšmetiem, stāv, lūk, tāds cilvēks, kādu satikām Tallinas Pētera I muzejā. Pieļauju, ka tādam cilvēkam, kurš nemīl muzejus, kuram neinteresē muzejiskie priekšmeti, tieši šāda cilvēka personība var atmodināt viņā snaudošo zinātkāri, dot izpratni par bijušo.

 

Ir jāpaiet vēl daudziem gadiem, ir jāiegulda daudz darba un naudas, lai ikviens Latvijas muzejs būtu ērti uztverams ikvienam apmeklētājam un aprīkots ar modernākajām tehnoloģijām. Tomēr ir kaut kas, ko spējam mainīt sekundes laikā. Tā ir attieksme. Mūsu pašu attieksme gan pret muzeju, kurā strādājam, gan attieksme pret apmeklētāju.

25.07.2012
 
blog comments powered by Disqus