Blogi

 
Kristīne Jākabsone

Kāpēc muzejam svarīgi būt Latvijas Muzeju biedrībā?

2012. gadā - pēc triju gadu darbības - Liepājas Virtuālais Kino muzejs ir kļuvis par biedru Latvijas Muzeju biedrībā. Kāpēc muzejam svarīgi izšķirties par šādu soli?

Tāpēc, ka muzejs vēlas profesionāļu vidē veicināt diskusijas, pētīt un apzināt problēmas, rosināt kultūrpolitikas nostādnes attiecībā uz to, kas pārskatāmā nākotnē noteikti vērsīsies plašumā, proti, e- vides ienākšanu kultūrā.

Konkrētajā nozarē tā būtu interneta muzeju veidošanās un jauns, agrāk nebijis kultūras darba virziens, ko varētu formulēt „e- vide muzejā un muzejs e- vidē”. Uzreiz jāpiebilst, ka interneta muzejs un „reāls” muzejs nav konkurenti, šīs muzeja darbības formas viena otru var tikai papildināt.

Interneta muzeju attīstība nekad nenozīmēs ceļu uz „reālu” muzeju pakāpenisku izskaušanu. Muzejam, kas atrodas kādā ēkā (vai brīvdabas teritorijā) ir sava unikāla misija un sava vieta kultūrvidē, ko nav iespējams un nav nepieciešams „pārskatīt”. Tāpat vienmēr būs kultūras mantojums, ko nebūs iespējams glabāt virtuālajā vidē, kam būs nepieciešami atbilstoši apstākļi pavisam reālā muzejā ar tā pavisam reālajām fondu krātuvēm.

Interneta muzejam ir sava, no „reāla” muzeja atšķirīga misija, turklāt tās ir vairākas.

Pirmā noteikti ir tā, ko apzīmējam par „kultūras produktu pieejamības veicināšanu iespējami plašākām iedzīvotāju grupām”. Liepājas Virtuālā Kino muzeja atklāšanā Liepājas teātra aktieris Juris Āboliņš teica: „Brīnišķīgi! Tagad es varēšu aiziet uz muzeju, nepieceļoties no sava krēsla!”. Jā, arī tāda nianse ir ļoti svarīga. Protams, tā ir savā ziņā ērtība- tumšā un puteņotā ziemas vakarā sēdēt siltā istabā pie kafijas tases, un klejot pa muzeju. Taču „pieejamība” ir domāta arī daudz nopietnākā nozīmē.

Kad mēs lietojam šo vārdu „pieejamība” sociālās integrācijas nozīmē, tad visbiežāk domājam cilvēkus ar invaliditāti. Tas ir nenoliedzami; tomēr šis cilvēku loks ar to neaprobežojas. Tās ir māmiņas, kas audzina bērnus zīdaiņa un mazbērna vecumā, un tāpēc bieži izjūt ierobežojumus laikā un telpā; tie ir cilvēki, kas kopj smagi slimus cilvēkus un smagi slimu cilvēku asistenti, kas ļoti bieži izjūt tādus pašus ierobežojumus; tie ir attālu lauku rajonu iedzīvotāji, kas nereti izjūt pārvietošanās ierobežojumus (bet internets Latvijā aizvien vairāk kļūst pieejams arī visnomaļākajos lauku rajonos, pateicoties projektam „Trešais tēva dēls”, kura ietvaros ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem tiek apgādātas lauku bibliotēkas), tā ir plaša iedzīvotāju kategorija, ko apzīmējam kā „sociālās atstumtības riskam pakļautos”, un kas sevī ietver ļoti plašu iedzīvotāju spektru ar dažādiem dzīvesstāstiem un dažādām problēmām - sākot ar cilvēkiem, kam ir dažādi psiholoģiska rakstura traucējumi, un beidzot ar bezdarbniekiem, cilvēkiem pirmspensijas vecumā utt.

Otra virtuālā muzeja misija attiecas uz tādu muzeja darbības virzienu kā kultūras mantojuma saglabāšana. Šeit interneta muzejs var ļoti pilnīgi izmantot jaunā gadsimta iespējas, ko saucam par kultūras inovācijām. Kā tas ir domāts, pastāstīsim uz Liepājas Virtuālā Kino muzeja darbības piemēra. Tiesa, jāpiebilst, ka tas pagaidām ir darba plāns perspektīvā, nevis jau realizēta ideja. Šķērslis šī plāna tūlītējai realizēšanai ir vienkāršs un sarežģīts vienlaikus, labi pazīstams ikvienam kultūras darbiniekam mūsdienu Latvijā- nepietiekami finansiālie resursi.

Liepājā vairs nav neviena vēsturiskā kinoteātra. Tomēr ir palicis samērā daudz fotogrāfiju, būvniecības projektu, aprakstu vecajos laikrakstos, dokumentētu aculiecinieku liecību, arī ēkas (gan ne visas), kurās šie kinoteātri darbojušies. Pēdējā gadījumā liela priekšrocība ir arī tā, ka tur, kur šīs ēkas ir saglabājušās, praktiski visur vēl arī dabā redzams nepārbūvēts vēsturiskais plānojums, kādā pastāvējis kinoteātris.

Tas ļauj izdarīt salīdzinājumus ar līdzīgām celtnēm no apmēram tā paša laikmeta, kurās kinoteātri vēl darbojas - piemēram, kinoteātris „Rīga”; atsevišķi kinoteātri Maskavā (laikmetā, par kuru runājam, tagadējā Latvijas teritorija ietilpa Krievijas impērijā).

Rezultātā būtu iespējams rekonstruēt Liepājas vēsturiskos kinoteātrus 3D formātā, piedāvājot interesentiem virtuālu tūri pa tiem, un vienlaikus virtuālā formā saglabājot to Liepājas kultūrvēstures mantojumu, kas vairs nav pieejams dabā. Domājams, ka arī citās sfērās ir iespējams tādā veidā rekonstruēt kaut vai daļu zuduša kultūrvēsturiskā mantojuma.

Sabiedrībā jau šobrīd norit diskusijas - vai šāda virtuāla rekonstrukcija ir vai nav „pilnvērtīga”; „īsta”? Šeit var piebilst tikai to, ka Latvijas muzeji glabā ne vienu vien vēstures liecību, kas vairs nav pats autentiskais priekšmets vai vēsturiskais objekts, bet gan rūpīga, precīza un no vēstures zinātnes viedokļa pamatoti veidota kopija- viens no plašākā sabiedrībā vislabāk zināmajiem šādiem objektiem ir rekonstruētais bānītis Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā. Kāpēc lai vēstures liecība, kas rekonstruēta virtuālajā vidē ar moderno tehnoloģiju palīdzību, būtu mazāk „pilnvērtīga”? Turklāt ne visus objektus taču iespējams rekonstruēt dabā, bet tas nenozīmē, ka vēsturiskās liecības par tiem ir mazāk svarīgas.

Vēl kāda virtuālā muzeja misija ir kultūras mantojuma popularizēšana. Šajā kontekstā, protams, svarīgi ir daudzi aspekti, tajā skaitā tas, ka virtuālais muzejs nenoliedzami atvieglo kultūras mantojuma popularizēšanu starptautiskajā vidē (tikai ļoti svarīgs ir pietiekams finansējums kvalitatīviem tulkojumiem). Tomēr tam ir arī pedagoģiskais aspekts. Proti, daudzi vecāki un pedagogi pamatoti bažījas par jaunatnes vājo interesi par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Tajā pašā laikā nav noliedzama jaunatnes interese par jaunajām tehnoloģijām.

Šeit paveras plašs e- muzejpedagoģijas darba lauks: piedāvājot jaunatnei informāciju par kultūrvēsturi inovatīvās formās, ir iespējams modināt dziļāku un nopietnāku jaunatnes interesi par šiem jautājumiem.

Šie un daudzi citi jautājumi ir svarīgi jau šobrīd, un tie kļūs vēl svarīgāki nākotnē, jo e- vides ienākšana dažādās mūsu dzīves sfērās, tostarp kultūrā, vērsīsies plašumā. Būs nepieciešamas jaunas nostādnes, darba metodoloģija, kultūrpolitikas vadlīnijas, teorētiskās bāzes pilnveidošana, sadarbība starp dažādām institūcijām.

Kā jau minēts šī raksta sākumā, tieši par šiem nozīmīgajiem jautājumiem Liepājas Virtuālais Kino muzejs vēlas rosināt sarunu profesionāļu vidē un plašākā sabiedrībā. Tāpēc Liepājas Virtuālais Kino muzejs uzskata par ļoti svarīgi atrašanos Latvijas Muzeju biedrības biedru rindās, jo apskatāmo jautājumu loks nav tikai Liepājas Virtuālā Kino muzeja darbības problēma; tas būs viens no darbības virzieniem nozares nākotnē. Tāpēc ir svarīgi jau šodien uzsākt pilnvērtīgu sadarbību ar nozares profesionāļiem tās organizācijas vidē, kas šos profesionāļus apvieno.

 

Kristīne Jākabsone,

Liepājas Virtuālā Kino muzeja vadītāja

 

 

 

 

04.06.2012
 
blog comments powered by Disqus