Blogi

 
Juris Alksnis

Vai vecums ir šķērslis?

Šī mana mazā rakstiņa iemesls ir tikai viens jautājums - cik atbilstošam pēc vecuma ir jābūt ekskursiju (pasākumu) vadītājam, lai viņš varētu atstāt labu iespaidu uz auditoriju. Domāju, ka katram no muzeju kolēģiem, kuri nodarbojas ar muzeja pedagoģiju būs sava atbilde.  Tā nebūt nav viennozīmīga un droši vien vairāk subjektīva nekā objektīva.

Tie, kuri jau daudzus gadus strādā muzejos ar bērniem droši vien uzskata, ka ir tie gudrākie un zinošākie. Tādēļ mūsu apmeklētāji (bērni) vislabāko informāciju  un izpratni, kas ir muzejs iegūst tieši no mums. Man kā muzeju’’ senioram’’ būtu jāpiekrīt, taču rodas zināmas šaubas. Vai mūsu (senioru) pasniegšanas veids, valoda, attieksme pret jaunajiem apmeklētājiem utt. nav tik novecojusi, ka jaunā paaudze mūs nesaprot. Un tad tā būtu katastrofa!

Protams, ka labs mūsu nozares speciālists varbūt spēs, arī gados būdams, pielāgoties modernajām prasībām, bet varbūt to labāk var izdarīt tie muzeju pedagogi, kuri jau ir mūsdienu "produkti" .Mani pēdējos gadus māc šaubas vai daudzi no mums (arī es), kuri esam "iesēdējušies" izglītojošajā darbā spējam būt tik mūsdienīgi ,lai mūs saprastu mērķauditorija - bērni.

Es saprotu, ka nelielos muzejos muzeja darbinieks ir "dievs" visās tā izpausmēs – gan vācējs, gan glabātājs, gan skolotājs un vēstītājs. Turpretī lielākie  muzeji gan varētu padomāt  kādus darbiniekus ar vislielāko atdevi varētu piesaistīt mūsu nevieglajam muzeju pedagoģijas darbam? Varbūt jauno darbinieku mūsdienu uztvere ir nozīmīgāka par senioru dzīves ziņu? Es īstu atbildi nezinu un tādēļ ļoti gribētu salasīt Jūsu domas par šo jautājumu. Esmu izteicies visai miglaini, jo arī manī pašā urdās doma – "Ej,vecīt ,vai neesi par vecu šim darbam !?"Gaidot pensiju varbūt pārej uz Krājuma nodaļu un lēnā garā apraksti kādu eksponātu kolekciju.

Juris Alksnis

30.09.2013
 
blog comments powered by Disqus