Blogi

 
Juris Alksnis

Muzejpedagoģijas termins. Izcelsme, attīstība, šodiena

Zinātniskajā apritē termins muzeja pedagoģija (MP) parādījās Vācijā 1934.gadā, tā autors ir K. Frizenems. Termins uzreiz izsauca diskusiju par savu saturisko nozīmi. Lūk, daži no piemēriem, kā šo terminu traktēja tā laika vācu zinātnieki:

- MP – zinātne par audzināšanu (es gan teiktu izglītošanu - J.A) ar muzejiskiem līdzekļiem, bet muzeja didaktika (sengrieķu didaktiskos - pamācošs) ir muzeja starpnieciskā funkcija (A. Kunts, V. Hilgers);

- MP – zinātniski pierādīta starpnieciskā darbība, kas nodrošina saiti starp muzejiem, to kolekcijām un apmeklētājiem. Šī traktējuma autors, Leipcigas universitātes muzejoloģijas profesors A. Fogts, apskatīja MP divos līmeņos:

1) kā teoriju un komunikāciju atspulgu muzejos,

2) kā dažādu starpniecisku un izglītojošu uzdevumu apzīmējumu, starp kuriem izdala: ekspozīciju un izstāžu didaktiku un menedžmentu, vizuālo komunikāciju, apmeklētāju apkalpošanu (ekskursijas, speciālās programmas, radošās darbnīcas utt.), mūsdienu audiovizuālās un datoru tehnoloģijas, verbālā starpniecība (anotācijas, ceļveži, utt.);

- MP – starpnozaru zinātniskā disciplīna, kas atrodas muzeoloģijas un pedagoģijas zinātņu saskarsmes punktā, un pēta sabiedrības izglītojoši audzinošos mērķus (K. Patcvāls, I. Ave).

Muzejpedagoģija kā viena no galvenajām muzeju darbības nozarēm sāka attīstīties pēc 1950.g., bet ICOM šo jautājumu aktualizēja 1970.gados.

PSRS šis termins ieviesās 1989.g. (M. Juhņēvičš) un bija cieši saistīts ar vācisko termina izcelsmi un skaidrojumu. Pēdējais (1997.g.) Juhņēviča skaidrojums terminam ir sekojošs: zinātniska disciplīna, kas atrodas muzeoloģijas, pedagoģijas un psiholoģijas saskarsmes punktā, un kuras izpētes objekts ir kultūrizglītojošie muzejkomunikācijas aspekti, kam varētu arī piekrist.

Pateicoties visplašākajai piederībai sociālkulturālajai sfērai, satura daudzveidībai, orientācijai uz attīstību, izglītību un audzināšanu, varam izdarīt secinājumu, ka MP mūsdienu attīstības etapā ir starpnozaru zinātniskās un praktiskās muzeja darbības joma. Tā iekļaujas muzeoloģijā kā teorija un prakse, kā pamats informatīvi komunikatīvajai muzeja būtībai, kā sevišķa metodoloģiska bāze muzeja izglītojošajai darbībai.

Pēdējos gados ir noformējies plašs informatīvais lauks MP nozarē, kas dinamiski attīstās. Tas ļauj veikt izmaiņas muzeju tradicionālajās, šauri specializētajās pieejās MP, ko parasti noteica to profili (mākslas, vēstures, dabas utt.) Sevišķu vietu šajā procesā iegūst muzeja priekšmeta ekspozicionēšanas veidi, kuru izpēte pēc dažu muzeologu (M. Stranskis, R. Špeiers) domām, ir MP uzdevums, jo ļoti ietekmē tā iedarbības efektivitāti uz apmeklētāju. Šāds uzskats ļauj apskatīt muzeja priekšmetu kā vienu no elementiem veselā MP procesa sistēmā (priekšmets – muzejpedagogs - apmeklētājs), kas nodrošina muzeja vidē attīstības, audzināšanas un izglītošanas vienotību.

Mūsdienu muzeju pieredze rāda, ka interaktīvie pasaules zinātniskās un mākslinieciskās izpētes procesi aizvien vairāk iegūst dialoga formu, kam jānodrošina apmeklētāju apkalpošanas infrastruktūras tālāku attīstību.

 

 

01.02.2012
 
blog comments powered by Disqus