Blogi

 
Juris Alksnis

Muzejpedagoģijas programmas veidošana

Muzeju praksē izglītošanas pasākumu un aktivitāšu kopumu par savstarpēji saistītām tēmām sauc par programmu. Tāda ir viena no muzeja pedagoģisko programmu definīcijām, taču rodas arī jautājumi, piemēram, vai viens tematisks pasākums ar dažādiem savstarpēji saistītiem "nummuriem’" arī ir programma? Vai lekciju ciklu arī var saukt par programmu? Manuprāt īstas atbildes pašlaik nav un katrs muzejs šīs programmas traktē individuāli un varbūt tas ir arī labi, jo nodrošina formu dažādību. Lai gan liekas, ka mēs bieži gribām būt tādi kā mūsdienīgāki un esam gatavi saukt par programmu arī to aktivitāti ko agrāk būtu vienkārši saukuši  par tematisku pasākumu.

          Izstrādājot izglītošanas programmu, būtu jāveic sekojoši darbi:

1.Skaidri un precīzi jāformulē programmas uzdevums un tēma , izglītošanas mērķi, mērķauditorija.

2. Jāiepazīstas ar muzeja krājuma iespējām, atspoguļot doto tēmu, un jāveic nepieciešamo materiālu atlase. Šeit vienmēr pastāv dilemma par oriģinālo priekšmetu un dažādo atdarinājumu izmantošanu. Manuprāt, oriģinālais priekšmets būtu vislabākais, taču obligāti jāņem vērā tā saglabāšanas nodrošināšana. Diezgan bieži muzeju krājumā ir vienveidīgi priekšmeti un kāda no tiem izmantošana programmā domāju ir lietderīga, jo mācīt skolēnu ar cieņu izturēties pret vēsturisko mantojumu nevar ar papīra zobeniem un kartona kroņiem, bet izgatavot autentiskas lietas ir dārgs prieks. Oriģinālais eksponāts, atbilstoši no muzeja darbinieka pasniegts, dos arī nesalīdzināmi ievērojamāku emocionālo iespaidu uz bērnu nekā pats labākais mūsdienu atdarinājums.

3.Jāiepazīst potenciālā auditorija, jānosaka psiholoģiskās un intelektuālās īpatnības pēc vecuma, sociālajiem vai citiem rādītājiem. Programmām skolēniem te nepārprotami galvenais sadarbības partneris ir skolotājs.

4.Pašsaprotami, ka labi jāapgūst izvēlētā tēma un jāizveido kā programmas saturs tā norises scenārijs.

5.Jāizvēlās atbilstošas izglītošanas metodes (atkal vislabāk ar skolotāju).

6. Ja ir vajadzība tad, jāsastāda programmas maršruts (ekspozīciju zāles, lekciju zāle ,ekskursija pa apkārtni utt.).

7. Ideāli būtu ja varētu sagatavot visdažādākos palīgmateriālus (darba labas, izdales materiāli utm.), kas palīdzēs skolēniem viņiem saprotamā veidā uztvert doto tēmu un nodrošinās aktīvu viņu darbību programmas norises laikā.

8. Jāveic nopietna programmas reklamēšana, ievērojot mērķauditorijai piemērotāko veidu, piemēram, skolēniem nogādājot uz skolām reklāmas lapiņas, ievietojot informāciju muzeja mājas lapā utm.

9.Regulāra atgriezeniskās saites pētniecība .Informācija jāiegūst kā no skolēniem tā skolotājiem.

          Muzeja veidotajām programmām un izvēlētajām metodēm ir atvērtības raksturs, kas apliecina nepieciešamību regulāri papildināt un uzlabot muzeja izglītošanas darbu.

03.08.2012
 
blog comments powered by Disqus