Blogi

 
Dace Kārkla

Vienmēr spēj atšķirt sēnalas no lietaskoka

Mani uz komentāru pamudināja Jura Alkšņa viedoklis par to, cik gadu jābūt muzejpedagogam, lai spētu saprasties ar bērniem un atstāt iespaidu uz mūsdienu jaunatni. Domāju, ka muzejpedagogam nav vecuma šķēršļu. Drīzāk viss ir atkarīgs no viņa personības valdzinājuma, humora izjūtas un zināšanām. Lai arī kādi šodien mēdz būt bērni - brīvi, atraisīti, drosmīgi vai nekaunīgi - viņi vienmēr spēj atšķirt sēnalas no lietaskoka. Un nav nozīmes vecumam.

Tas tāpat kā vispārizglītojošajās skolās. Vieni pedagogi kliedz par mazām algām, kas pilsētu skolu skolotājiem nemaz nav tik mazas, vismaz salīdzinot ar muzeju darbiniekiem. Viņi sūdzas par neaudzinātiem bērniem un runā par to, ka jaunā paaudze šodien vairs nevēlas mācīties. Savukārt citi skolotāji strādā pašaizliedzīgi, ar savu personību spēj noturēt klasē klusumu, disciplīnu un izraisīt ieinteresētību, bērniem saprotami iemācīt priekšmetu. Šī pārliecība man radusies, vērojot abu meitu gaitas skolā.

Un vēl - Jura Alkšņa komentārā mani vienaldzīgu neatstāja frāze par to mazo muzeju universālo darbinieku, kas spēj visu. Šis jautājums jau man nedod mieru, kopš Liepājas muzeja akreditācijas lēmuma pieņemšanas Muzeju padomē, kur līdztekus mūsu muzejam, kur strādā vairāk nekā 20 darbinieku, tika izskatīta vairāku mazo muzeju akreditācija.

Tas ir labi, ka Latvijā pašvaldības vēlas veidot muzejus, bet domāju, ka viens vai pusotrs darbinieks tomēr nespēj nodrošināt pilvērtīgu muzeja darbu. Lai arī kā muzejnieki mīlētu savu profesiju, tomēr vienā personā nevar būt krājuma glabātājs, apkopējs, pētnieks, eksponātu uzraugs un gids. Akreditācijas nosacījumi ir vieni - gan lieliem, gan maziem muzejiem. Ja pašvaldība vēlas savu novada muzeju, un tas tiek akreditēts kā profesionāls muzejs, tajā ir jārealizē sapratīga un muzejam cienīga štatu politika.

Dace Kārkla,

Liepājas muzeja direktore

30.09.2013
 
blog comments powered by Disqus