Blogi

 
Dace Kārkla

Nabadzības apliecinājums ar dramatiskām sekām

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende paudusi viedokli par to, ka naktī uz 21. jūniju Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks tā kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis. Tomēr tas skan, maigi sakot, nepārliecinoši.  Vai tiešām pirms Rīgas pils vērienīgajiem remonta darbiem nebija iespējams rast līdzekļus, lai muzeja krājumu, kas ir unikāla nacionāla vērtība, nepakļautu tik lielam riskam?

Kā zināms, remonts vienmēr ir saistīts ar paaugstinātām riska situācijām. Tas rada ne tikai ugunsnedrošu situāciju, bet arī būvniecības putekļi kaitē muzeja priekšmetiem. Var jau cerēt, ka nekas ļaus nenotiks, bet līdz vienam brīdim, kad tomēr notiek.

Šobrīd apdraudētākās ekspozīcijas un krājums pārvietots uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās. Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī muzeju ekspozīcijas un krājums pārvietotas uz drošām telpām.

No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 000 vienību. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Tā visa varēja nebūt, ja laikus būtu piešķirti finansējums un pārvietots muzeja krājums. Jā, muzeja krājuma pārvešana ir ļoti sarežģīts process, ne visi muzeja darbinieki arī to atbalsta. To nevar salikt mašīna kā pirms dzīvokļa remonta. Tam nepieciešams rūpīgs priekšdarbs, pakošana un topogrāfijas veidošana. Ar pati pārvešana var radīt zināmu fizisku ietekmi. Tomēr tas ir ieguldījums drošībā un kultūras mantojuma saglabāšanā.

Dace Kārkla,

Liepājas muzeja direktore

25.06.2013
 
blog comments powered by Disqus