Blogi

 
Dace Kārkla

Muzeju nozares stratēģija no pašvaldības muzeja rakursa

      Muzeju nozares stratēģija 2014.-2020. gadam ir nozīmīgs dokuments, kas iezīmē Latvijas muzeju darbības virzienus un prioritātes, atbilstoši kultūrpolitikas pamatnostādnēm "Nacionāla valsts" 2006-2015. Ar to būtu jārēķinās gan valsts, gan pašvaldību institūcijām. Lasot dokumenta projektu, rodas iespaids, ka tajā labi apzinātas šā brīža pamata problēmas, bet netiek meklēti risinājumi. Tajā runāts par muzejpedagoģiju, mūžizglītību, integrācijas lietām, kas šobrīd muzejos veiksmīgi un radoši tiek īstenotas. Toties attīstības kontekstā netiek skarta muzeju tīkla paplašināšana un daudzveidība.

Piemēram, Jūrniecības muzeja izveide Rīgā un Liepājā. Liepājā sen lolotā Jūrniecības muzeja izveide pozitīvā gultnē būtu vieglāk ievirzīt, ja pašvaldību par to pārliecinātu ne tikai vietējā muzeja darbinieki, atsevišķi jūrnieki un zvejnieki, bet arī uz to mudinātu Muzeju nozares atbildīgās personas un tas būtu iezīmēts arī muzeju nozares stratēģijā.

Lasot dokumenta projektu, šķiet, ka muzejos  viena no pamata problēmām joprojām ir resursu un finansējumu trūkums. Tas tā ir nenoliedzami. Raugoties kopumā uz muzejiem Latvijā, vērojama attīstība gan muzeju infrastruktūras sakārtošānā, gan ekspozīciju modernizācijā. Taču joprojām aktuāls ir krājuma aprīkojuma jautājums. Var jau izteikt izbrīnu par to, ka muzeji turpina piedalīties muzeja attīstības projektu konkursos ar mērķi iegūt finansējumu aprīkojumam. Tā nav nedz inovatīva, ne radoša lieta, taču šis aprīkojums  kultūras mantojuma saglabāšanā ir būtisks un maksā lielu naudu. Lielākoties aprīkojums tiek iegādāts pakāpeniski, tāpēc arī rodas sajūta, ka muzeji turpina piesaistīt naudu aprīkojumam, nevis inovatīvu un radošu projektu realizācijai, kas, protams, arī svarīga lieta muzeja attīstībā, apmeklētāju un jaunu mērķauditoriju piesaistē, kā arī muzeja piedāvājuma dažādošanā. Varbūt arī šī lieta startēģijas dokumentā būtu aplūkojama detalizētāk, aicinot valsts un pašvaldību institūcijas, kurām pakļauti muzeji, nākotnē plānveidīgi pēc regularitātes pricipa iezīmēt investīcijas muzejiem.

Šobrīd muzeji nenoliedzami ir ieguvēji, piesaistot Eiropas naudas. Taču arī tas ne vienmēr izdodas. Lūdzot naudu muzeja attīstībai no pašvaldības, liela nozīme ir personiskajam faktoram, izpratnei un spējai pārliecināt. Akreditācijas gaitā, muzeji apzina savas vajadzības un nepieciešamos ieguldījumus tuvākā nākotnē un ilgtermiņā. Iespējams, ka šis vajadzības nepieciešams apkopot, lai galvenos vilcienos tās iezīmētu Muzeju nozares stratēģijā.

Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas darbinieki ir pieredzējuši nozares attīstītāji un autoritātes, kurus pazīst ikvienā valsts muzejā, bet vai viņus pazīst pašvaldībās, kuras saskaņā ar Muzeja likumu uztur muzejus? Domāju, ka nē. Manuprāt, būtu produktīvi apmeklēt muzejus pārraudzošās iestātes ārpus galvaspilsētas, lai uzsvērtu muzeju attīstības nepieciešamību. Ar savām argumentācijas iespējām pārliecinātu pašvaldību par muzeju attīstības svarīgumu, jo muzeju sniegtie pakalpojumi nodrošina nozīmīgu atbalstu dažādām radošo industriju jomām.


Viena no problēmām un trūkumiem īpaši pašvaldības muzejos ir pētnieciskā darba kapacitāte. Trūkst saikne ar pētniecības centiem un izdevumiem, kas popularizē pētniecības rezultātus. Provinces muzeju pētnieciskais darbs bieži vien aprobežojas ar priekšmeta apraksta veidošanu, zinātniskās kartiņas aizpildīšanu un publikāciju vietējā laikrakstā. Taču to nevar uzskatīt par pilnvēgu pētniecību. Šķiet, ka stratēģija iezīmē šo problēmu, bet nesniedz redzējumu un pasākumus tās pārvarēšanai.


Ir vēl vien būtisks aspekts, kas netiek skatīts dokumenta projektā. Latvijas muzeju krājums ir Latvijas nacionālais krājums.  Muzejos glabājas nozīmīgi un vērtīgi priekšmeti, kam nepieciešama laikietilpīga un dārga restaurācija, kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai. Piemēram, Liepājas muzejā atrodas izcils manierisma laika lietišķās mākslas paraugs - Liepājas Sv. Annas baznīcas interjera priekšmeti: kancele, vācu draudzes biktsolas un latviešu draudzes biktsols. Tā konservācijai un restaurācijai nepieciešami ārkārtīgi lieli līdzekļi. Pašlaik Liepājas Sv. Annas baznīcas interjera priekšmetu restaurācija lielā mērā ir atkarīga no muzeja vadības spējas pārliecināt pašvaldību piesaistīt tam līdzekļus ilgtermiņā vai meklēt Eiropas līdzfinansējumu. Varbūt šo jautājumu ir iespējams aplūkot globālākā aspektā.  Stratēģijā līdztekus tādām nozīmīgām sadaļām kā muzeji un ekonomika, muzeji un reģionālā attīstība, muzeji un digitālā vide, muzeji un vērtību sistēma, muzeja un integrācija, muzeji un izglītība paredzēt arī sadaļu "muzeji un nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma restaurācija".

Dace Kārkla,

Liepājas muzeja direktore

21.01.2013
 
blog comments powered by Disqus