Blogi

 
Beāte Orlova

Atskats uz Rītdienas Muzeja pasākumu “Muzejs un sociālie mediji: Kā izstāstīt savu stāstu?”

9. oktobrī Talsu novada muzejā norisinājās Latvijas Muzeju biedrības pieredzes apmaiņas un profesionālās pilnveides platformas “Rītdienas Muzejs” pasākums, kas veltīts efektīvai muzeju komunikācijai sociālajos tīklos. Lekciju un praktisku darbnīcu vadīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Annija Sauka.

Lekcija un praktiskā nodarbība ļāva iepazīties ar labās prakses piemēriem un citu muzeju pieredzi gan veiksmīga sociālo tīklu profila dizaina izveidošanā, gan komunikācijas uzturēšanā.

Lekcijas ievadā Annija Sauka izvirzīja galveno tēzi, kuru vēlējās uzsvērt: Ir jāapzinās, ka muzeji ir priviliģēti, jo tie ir “stāstu glabātuves”. Muzeju rīcībā ir bagātīgi resursi – priekšmeti, atmiņu stāsti un citas liecības, kas vēsta par pagātni, personībām, notikumiem. Stāstu un ar tiem saistīto emociju nozīme veiksmīgā muzeju komunikācijā lekcijā tika uzsvērta vairākkārt. Aplūkojot muzeja profilu sociālajos tīklos, cilvēki vēlēsies ieraudzīt nevis novecojušas ziņas par jau notikušiem pasākumiem, bet stāstus, informāciju, kas ilgstoši būs aktuāla. Īpaši svarīgi katram cilvēkam ir spēt konkrēto stāstu saistīt ar personīgo pieredzi un sajūtām.

Līdzīga ir arī personīgi gūtā pieredze, piedaloties sociālo tīklu satura veidošanā Dobeles Novadpētniecības muzejam. Viens no līdz šim veiksmīgākajiem ierakstiem tapa šī gada aprīlī, vispasaules akcijas “Museum Week” ietvaros. Akcija aicina vienu nedēļu katru dienu sociālajos tīklos dalīties ar muzeja kolekciju priekšmetiem un ar tiem saistītiem stāstiem, katrai dienai nosakot konkrētu tēmu. Šogad viena no tēmām bija “bērnība”. Izvēlējos dalīties ar fotogrāfijām, kurās redzams Dobeles pilsētas bērnu rotaļu laukums 20. gs. 60. – 70. gados. Ieraksts izraisīja pat necerētu aktivitāti. Pilsētas iedzīvotāji, kas laukumu bija apmeklējuši bērnībā, ar fotogrāfijām labprāt dalījās un komentēja, stāstot par savām atmiņām.

Tika minēts, ka tikpat svarīgi ir arī reaģēt uz apkārt notiekošo, muzeja piedāvāto informāciju saistīt ar aktuāliem notikumiem valstī vai arī vietējā mērogā. Arī šeit varu pieminēt personīgo pieredzi. Šobrīd Dobeles pilsdrupās noris būvniecības un arheoloģiskās uzraudzības darbi, kas piesaistījuši iedzīvotāju uzmanību. Muzejam daloties ar arheologa publicētajiem ierakstiem Facebook, vērojams muzeja profila “sekotāju” aktivitātes pieaugums. Arī ar šiem ierakstiem, kas ļauj ieskatīties šobrīd aktuāla notikuma “aizkulisēs”, cilvēki labprāt dalās, komentē, uzdod sev interesējošus jautājumus. Ir veidojies pamats turpmākai veiksmīgai apbusējai komunikācijai starp muzeju un esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem.

Radot saturu, jāņem vērā nepieciešamība pielāgoties ātram tempam. Informācija internetā tiek pārskatīta ļoti ātri, lietotājs pāris sekunžu laikā izlemj, vai aplūkot konkrētu profilu, vai tam “sekot”, vai lasīt kādu no ierakstiem. Informācijai jāspēj piesaistīt uzmanību jau ar pirmo teikumu. Lai cik saprotama ir vēlme izstāstīt pēc iespējas vairāk, jo katram sava tēma šķiet vistuvākā un interesantākā, informatīvie teksti nedrīkst būt pārāk gari.

Tika pausti arī citi svarīgi padomi, piemēram, vienmēr paturēt prātā vizuālo noformējumu un tā vienotību visos sociālajos tīklos, tādējādi veicinot muzeja tēla atpazīstamību. Svarīga ir arī regulāra satura papildināšana.

Tika sniegta informācija arī par ērti lietojamiem bezmaksas rīkiem interneta vidē, ar kuriem iespējams izstrādāt dizaina elementus sociālo tīklu profiliem un mājaslapām. Viens no šādiem rīkiem ir Canva (canva.com), kas piedāvā izmantot jau gatavus elementus (fotogrāfijas, figūras un līnijas, ikonas, tekstu), lai izveidotu, piemēram, afišas, attēlus Facebook un Instagram profiliem. Ne vienmēr nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi, lai radītu vizuāli pievilcīgu muzeja tēlu digitālajā vidē. Izmēģināšanas vērti noteikti šķiet arī savstarpējās komunikācijas uzlabošanas rīki Slack un MeisterTask, kas ļauj efektīvi plānot darbu pie dažādiem projektiem.

Praktiskajā nodarbībā grupām bija jāizstrādā sociālo mediju plāns muzejam vienas nedēļas vai mēneša ietvaros. Jāizlemj, cik bieži un kurās dienās ievietot informāciju sociālajos tīklos, lai veiksmīgi piesaistītu apmeklētāju uzmanību muzeja aktuālākajiem pasākumiem, kā arī nodotu cita veida informāciju (piemēram, sniegtu iedvesmu, ievietojot māksliniecisku foto vai citātu). Sociālo mediju plāna sastādīšana palīdz uzturēt jau minēto regularitāti, iepriekš ieplānojot, kad un kādu informāciju nepieciešams sniegt.

Paldies pasākuma organizatoriem par praktiskajiem padomiem un pozitīvajām emocijām! Ticu, ka katrs ieguva kādu jaunu, vērtīgu atziņu un iedvesmu turpmākajam darbam.

12.10.2018
 
blog comments powered by Disqus