Kāzas muzejā
Kad iedomājos par savām kāzām, man neviļus sanāk piedomāt arī par vietu, kur tās notika. Manas kāzas bija muzejā, un ar šo rakstu vēlos pastāstīt par savu pieredzi un nedaudz atgādināt muzeju plašās iespējas privātu un korporatīvu pasākumu rīkošanā. Iespējams, kādam muzejam rodas idejas savu piedāvājumu paplašināšanai.
Kāzas notika Durbes pilī, kas atrodas gleznainās Tukuma pilsētas pievārtē. Meklējot piemērotāko vietu, abi ar vīru bijām diezgan skaidri nodefinējuši vēlamo – lai tā atrastos skaistā apkārtnē, nebūtu tradicionālo guļbaļķu viesu namu, un galvenais – lai viesiem būtu interesanti. Gribējām, lai mūsu un viesu atmiņā šī vieta vienmēr saistītos ar mūsu kāzām.
Latvijā ir vairākas pilis un muižiņas, kuras ir pielāgotas dažādu svinību un pasākumu rīkošanai. Tur veiksmīgi ir padomāts par to, lai būtu pieejamas visas nepieciešamās ērtības. Pieņemu, ka tādā vietā būtu atvieglota sagatavošanās svinībām, jo atliktu tikai vērt vaļā maku un izvēlēties no piedāvātajiem pakalpojumiem.
Tomēr mēs vēlējāmies citādāku vietu savam skaistajam notikumam. Negribējām būt kā „vieni no”, kas kādā populārā vietā svinējuši kāzas. Gribējām kaut ko īpašāku, ar pievienotu vērtību. Mēs meklējām pēc iespējas autentiskāku un vienotā stilā ieturētu svinību vietu, ko „tradicionālajās kāzu vietās” grūti atrast.
Vietas meklējumi sākās jau gadu pirms kāzām. Daudziem tas šķita krietni par agru, vairākās vietās dzirdējām – „Ak, kas par gadu vien var notikt”. Nedaudz ironiski, bet meklēšana iekrita tad, kad Latvijas muzejiem bija sākušies grūtie laiki, tādēļ ne vienā vietā vien bija nojaušama doma „ja pēc gada vēl darbosimies..”. Mums tomēr bija svarīga savlaicīga gatavošanās, jo vīrs devās studēt uz ārzemēm un vajadzēja visas galvenās kāzu lietas sagatavot pirms aizbraukšanas.
Bijām atraduši Durbes pili un vēlējāmies tur svinēt kāzas. Tā uzreiz likās ļoti piemērota, jo mums bija vajadzīga vieta banketam, kas ilgtu pāris stundas pēc oficiālās daļas Dzimtsarakstu nodaļā.
Durbes pils mūsu uzmanību piesaistīja ar lieliski veidoto ekspozīciju, kas atspoguļo man personīgi tik tīkamo 19. gadsimta dzīves telpu. Vieta burtiski pati prasījās pēc balles! Saglabājies ir vecais parks, kur koku paēnā var eleganti pastaigāties garā baltā kleitā. Pils atrodas tuvu pilsētas centram un ērti sasniedzamā attālumā no Rīgas.
Ar Durbi vienojāmies uz goda vārda, ka mums izvēlētajā datumā būs iespējams tur īrēt telpas. Dažus mēnešus pirms kāzām vēlreiz precizējām datumu un noslēdzām līgumu. Abpusēja rakstiska vienošanās, manuprāt, bija svarīga abām pusēm. Mēs varējām būt droši, ka kāzu datumā telpas būs pieejamas un mūsu plānus neizjauktu, piemēram, prezidenta vēlme apmeklēt muzeju (lai gan nezinu, kā būtu, ja šāda situācija rastos). Savukārt, muzejs varēja plānot savu darba grafiku.
Līguma noslēgšanai ir vēl kāda pozitīvā puse. Tā kā Durbes pils tomēr ir muzejs un eksponēti ir muzeja priekšmeti, man bija bail, ka viesību laikā netiek nodarīta kāda skāde. Līgumā šādus punktus iespējams atrunāt un no muzeja puses skaidri noteikt pieejamo telpu un pakalpojumu apmērus un izmantošanas noteikumus. Šo funkciju savā ziņā veic arī parakstīts Nodošanas-pieņemšanas akts.
Viesu skaits mums bija diezgan liels un vajadzēja kārtīgi piedomāt, kā atvēlētajās telpās satilpināties. Ēdienu galda klāšanai bija pieejama tikai viena konkrēta telpa, kurā, ja gadījumā tiek izlieta šampanieša glāze, materiālie zaudējumi nav tik lieli. Protams, bija neliels satraukums, vai viesību laikā nenotiks kāds negadījums ar muzeja priekšmetiem. Mēs pat sarūpējām vīna glāzēm paliktnīšus, lai kaut kur netīšām nepaliktu glāžu nospiedumi. Arī kāzu ielūgumā ielikām norādi, ka viesības notiks muzejā un lūdzām ievērot vietas specifiku. Visi bija saprotoši un pat saintriģēti par gaidāmo pasākumu. Līdz mums sūdzības par kaut ko muzejā sabojātu nenonāca, tāpēc domājams, ka viesi uzvedušies pienācīgi. Katrā ziņā mums ļoti veicās ar saulainu un siltu laiku, kas ļāva lielāko daļu laika uzturēties pils pagalmā, kurā arī bija novietoti galdi.
Gatavojoties kāzām, ir jāplāno un jādomā par daudzām lietām. Tādēļ noderīgi, ja tiek sniegti visāda veida piedāvājumi, kas gatavošanos atvieglo. Mums pat prasījās pēc lielākas patirgošanās no muzeja puses, kas varēja papildus piedāvāt vēl kādus pakalpojumus, saprotams, pret samaksu. Šādos gadījumos mans ierosinājums ir pārdomāt iespējas un piedāvāt vēl papildus krēslu, galdu, trauku, galdautu u. tml. īri. Varbūt kaut kas glabājas palīgfondā, ko var piedāvāt izmantot kāzu pasākumam. Vai arī apkārtnē ir kāds vietējais mūziķis, kurš gatavs nospēlēt kāzu valsi. Vienkārši sakot - pēc iespējas vairāk notirgot. Vismaz piedāvāt, jo par dažām lietām var neaizdomāties vai arī tās tiek meklētas citur. Esmu pārliecināta, ka lielākoties tas varētu atmaksāties. Mēs no muzeja īrējām telpas un maksājām par ieejas biļetēm muzejā, kā arī par mums sagatavotu jaunlaulāto programmu.
Attiecībā uz Jaunlaulāto programmu, zinu, ka tādu piedāvā vairāki muzeji. Taču piedāvājumam jābūt labi pārdomātam un vislabāk, ja to var visās niansēs saskaņot ar jauno pāri vai vedējiem. Piemēram, man lielākās bailes bija par to, vai viesiem nebūs garlaicīgi, kamēr mēs pildām jaunlaulāto programmas uzdevumus.
Katrā ziņā mūsu kāzas izdevās lieliskas. Esam apmierināti paši un dziedējuši daudzus labus vārdus no viesiem. Turklāt sarunās vienmēr tiek pieminēta Durbes pils. Domāju, ka izdevās diezgan laba reklāma muzejam. Mūsu ciemiņi bija gan no Rīgas apkārtnes, gan no tālākiem Latvijas galiem, gan bija samērā liels ārzemju radu un draugu pulks. Mums bija viesi no Vācijas, Francijas, ASV, pat Austrālija un Japāna bija pārstāvēta. Lielākā daļa nekad arī nebija šajā muzejā bijuši, bet pēc kāzām varēja vest uz mājām stāstu par jauko vietu.
Es pati būdama muzeja darbiniece pilnīgi apzinos, ka naudas pelnīšanai ar telpu īri jābūt sekundārai darbībai un tai nevajadzētu aizstāt muzeja misiju. Tomēr gribu uzsvērt, ka arī šādā veidā iespējams sagādāt patīkamus mirkļus lielam skaitam cilvēku un popularizēt savu darbu.
