Latvian Museum Directory

Museum of Occupation of Latvia

Strēlnieku laukums 1, Rīga, LV-1050, Latvija

  •  67212715
  • phone:   67229255
  • phone:  

Nākotnes Nama celtniecība jāpabeidz līdz 2016. gada 1. oktobrim

 

 

Valdība ir atkal aktualizējusi Nākotnes Nama celtniecību, 12. augustā atbalstot 7,4 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Namam un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, nosakot jaunu Nākotnes Nama celtniecības termiņu. Tāpēc lūdzām Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdi Valteru Nollendorfu un muzeja direktoru Gunāru Nāgelu pastāstīt, kā tas ir mainījis situāciju saistībā ar Nākotnes Nama celšanu.


Nollendorfa kungs, ko valdības lēmums nozīmē un kas paveikts Nākotnes Nama tapšanai līdz šim?

VN: Svarīgākais nav nauda – tā bijusi visu laiku, bet fakts, ka Nākotnes Nama (NN) celtniecības rati atkal iekustējušies. Nauda Nākotnes Nama celtniecībai tika piešķirta jau ar 2011. gada 8. jūlija valdības rīkojumu Nr. 307. Tajā paredzēts, ka valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas atbild par celtniecību, NN finansēs no saviem līdzekļiem. To valsts atmaksās kā nomas maksājumus. Tā kā starplaikā par diviem gadiem aizkavējusies tehnisko plānu izstrāde, valdībai vajadzēja sagatavot jaunu atmaksas plānu. Klāt nācis arī finansējums pie NN ceļamajam Komunisma upuru piemiņas memoriālam. Vēlreiz – svarīgākais ir fakts, ka ar šo lēmumu ir atkal iekustējušies NN plānošanas un celtniecības darbi.

Kas paveikts? Vēsturiski kopš 2001. gada ļoti daudz, bet ar šķietami mazu rezultātu. Viss tas prasījis ļoti daudz izturības, stūrgalvības un pacietības. Par to reiz varēs rakstīt grāmatu. Taču neesam ne brīdi atteikušies no mērķa, un ir skaidrs, ka valdība no solījuma NN celt un pabeigt nav atkāpusies. Bet Latvijā pat valdība nav visspēcīga, par ko liecina jau agrāk noteiktie termiņi – 2010. gads, 2013. gads, 2015. gads, tagad 2016. gads. Tagad atkal varam reālistiskāk cerēt, ka rati kustēsies tālāk, lai gan Latvijā vienmēr jābūt gataviem, ka ceļā atkal gadīsies kādi cinīši.

Patlaban man priekšā ir jauns VNĪ izstrādāts laika plāns. Tehniskā projekta izstrādāšanu paredzēts beigt līdz novembrim. Daudz kas jau bija izplānots, kad izrādījās, ka nolīgtā firma darbu nespēj pabeigt. Valdības lēmums paredz NN uzcelt līdz 2016. gada oktobrim. Mums būs nepieciešami vismaz 6 mēneši, lai iekārtotu jauno ekspozīciju.

Vai jaunā ekspozīcija, ko ievietot Nākotnes Namā, ir jau gatava?

VN: Ir un nav. Ir gandrīz pilnībā pabeigti ekspozīcijas tehniskie plāni. Tie ir saskaņoti ar arhitektūras plāniem. Citiem vārdiem – rēķinoties ar iepriekš noteiktajiem celtniecības termiņiem, esam strādājuši laikus, lai būtu gatavi. Tikko būs sākušies celtniecības darbi, sāksies arī ekspozīcijas stendu būve. Starp citu, pagaidu ekspozīcijā Raiņa bulvārī jau redzams stends: "Okupācijas varu maiņa 1941." Galdniecībā izstrādāts un gatavs arī Latviešu Fonda finansētais 1941. gada deportācijas vagons un tam aizmugurē pieguļošā staļinisma perioda stenda daļa. Katrā ziņā – ja nākamgad tik tiešām sākas NN celtniecība varēs arī sākties jaunās ekspozīcijas veidošana.

Ko praktisku muzejs tagad iesāks? Vai sadarbosies ar VAS Valsts Nekustamie īpašumi? Vai muzeja pārstāvis piedalīsies celtniecības darbu plānošanā?

VN: Esam jau visu laiku sadarbojušies ar VNĪ un projektētājiem praktiskā līmenī. Pārstāvam ne tikai savas intereses, bet arī arhitekta Gunāra Birkerta ieceres. Viņš no tiešas uzraudzības atkāpies. Tas viss turpināsies arī celtniecības darbu laikā. Mums ar vērtīgu sabiedriskā kārtā sniegtu padomu visu laiku klāt stāvējusi arhitekte Maija Sinka. Ģimenes problēmu dēļ viņa darbu nevar pilnībā turpināt, bet mūsu komandai tagad pievienojies arhitekts Edvīns Vecumnieks, arī bez atlīdzības. Grūtāk ir bijis sadarboties lēmumu pieņemšanas līmenī, kur iesaistīta VNĪ vadība, Kultūras ministrija un Finanšu ministrija. Te reizēm klibojusi lēmumu saskaņošana ar mums. Taču pirms pāris dienām bijām aicinājuši uz sarunu visas projektā iesaistītās institūcijas un nolēmām tikties arī turpmāk. Tikāmies un šķīrāmies pozitīvā gaisotnē. Protams, mums arī šai ziņā būs jāturpina būt tiem, kas savā veidā kustina valsts iestādes. Tās nav ieradušas lietas kārtot ar nevalstisku organizāciju, lai gan atzīst, ka ir Latvijas Okupācijas muzeja likums, kas valdībai jārespektē. Tā pamazām arī šai ziņā esam tikuši uz priekšu.

Nāgela kungs, vai ir kaut kas, ko varam mācīties no Nākotnes Nama līdzšinējiem kavējumiem?

GN: Jā. Jāmin, ka muzeja iekārtojums un topošā jaunā ekspozīcija ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības atbildībā, bet pati muzeja ēka pieder valstij un to apsaimnieko VNĪ. Līdz ar to, uz rekonstrukcijas projektu ir attiecināmi visi likumā uzliktie ierobežojumi par valsts iepirkumu, to skaitā norāde, ka jāpieņem lētākais piedāvājums, kas apmierina visas iepirkuma konkursa prasības.

Šī problēma nav skārusi tikai Latvijas Okupācijas muzeju. Jau ir runāts, ka likums nodrošina lētāko cenu, bieži uz kvalitātes rēķina, vai arī liek nodot darbus firmām, kuras, izrādās, nav spējīgas tos izdarīt. Saeimai būtu nopietni jāvēršas pie publisko iepirkumu likuma, lai to uzlabotu, nodrošinot ne tikai godīgu iepirkuma procesu, bet arī izdevīgāko pirkumu ilgtermiņā.

Ziedojumu vākšana Nākotnes Namam sākās jau 2005. gadā ar mērķi iegūt 1,5 miljonus latu. Kāda līdz šim ir bijusi sabiedrības atsaucība un cik daudz līdzekļu vēl nepieciešams?

VN: Kad sākām, domājām, ka NN izdosies pabeigt līdz 2010. gadam. Tas arī bija sākotnējais valdības nospraustais mērķis. Tad nāca 2009. gads un viss apstājās. Līdz tam laikam bijām NN vajadzībām saņēmuši apmēram pusi vajadzīgā. Bija arī vairāki lieli solījumi, „kad sāksies celtniecība.” Kamēr vairākus gadus valdīja finansiālā krīze un neskaidrība, līdzekļus NN aktīvi nepiesaistījām. Bija jānodrošina muzeja darbība. Protams, arī mūsu ziedotājus pašus skāra krīze. Nopietni atsākām 2012. un it sevišķi 2013. gadā, ko Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA) ar Daugavas Vanagu atbalstu izsludināja par Latvijas Okupācijas muzeja gadu. Šo gadu noslēdzot, ziedojumi NN bija sasnieguši vienu miljonu latos, gandrīz pusotra miljona eiro. Ceram, ka līdz 2016. gadam sasniegsim nosprausto mērķi. Tie, kas vēl nav paspējuši, varēs līdz pamatakmens guldīšanai savu vārdu ar ziedojumu pievienot tiem 869, kas jau iekļauti kapsulā ievietojamajā NN ziedotāju sarakstā. Ja viss izdosies, ceram guldīt pamatakmeni 2015. gada vasarā.


Attēlā: Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa skice.



Inese Krieviņa un Līga Strazda,

Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nozare

 
blog comments powered by Disqus