Latvian Museum Directory

Museum of Ventspils

Livonijas ordeņa pils, Jāņa ielā 17, Ventspilī, LV-3601

  • fax #63622031

Ventspils kanons, I daļa

 

8. january – 30. january. 2019

Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī līdz 30.janvārim skatāma Ventspils muzeja krājuma izstāde par Ventspils kultūras vērtībām. Izstāde savā veidā turpina Latvijas 100 gades tēmu, akcentējot kaut nelielu daļu no Ventspilij nozīmīgā kultūras mantojuma.

Viens no senākajiem priekšmetiem šajā izstādē ir sleņģene (16.gs.) – josta, kas raksturīga tikai Ventspilij un tās apkārtnei. Tā ir unikāla arī tālab, ka tā bija piederīga gan vīriešu, gan sieviešu apģērbam. Dr.hist.A.Vijups, pētot arheoloģiskās sleņģenes, atklājis līdz šim nefiksētu tradīciju - labības tīruma augu ievietošanu sleņģeņu kārbās. Iespējams, ka šī tradīcija ir saistāma ar auglības veicināšanu.

Nozīmīgu vietu Latvijas kultūras vēsturē ieņem Ventspils koktēlnieki Sefrensi, kas bija vadošās Latvijas baroka laikmeta tēlniecības darbnīcas pamatlicēji ar vairāku paaudžu tradīciju pārmantojamību. Tās aizsācēju – Nikolausu Sefrensu (Söffrens) vecāko, hercogs Jēkabs bija nolīdzis kuģubūvētavā par savu kuģu varenības un greznuma paudēju. Koktēlnieku darbnīcas veikums ir daļa no pils kapelas ekspozīcijas – altāris.

Ventspils kanonu noteikti simbolizē arī Ventspilī dzimušais pasaules pilsonis un gleznotājs Jānis Ferdinands Tīdemanis, kura gleznotā “Pilsēta naktī” tika iegādāta pērn un tiek eksponēta pirmoreiz. Latvijas 100 gades filmu klāstā ir režisores Annas Vidulejas pēc Anšlava Eglīša romāna “Homo Novus” motīviem radītā kinolente par Latvijas 20.gs, 20.-30.gadu mākslas dzīvi. Viens no izteiksmīgākajiem personāžiem filmā ir gleznotājs Salutaurs (Andris Keišs), kura prototips romānā ir ventspilnieks Jānis Ferdinands Tīdemanis.

“Ventspils kanons, I daļa”, protams, tikai ievada šādas veida izstāžu tēmas pieteikumu un Ventspils muzejs priecāsies saņemt ventspilnieku ierosinājumus nākamajām Ventspils kanona daļām.

 

Ventspils muzejs

 
blog comments powered by Disqus