Latvian Museum Directory

Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova

Elizabetes Street 57a, Apt. 26 (5th floor), Rīga LV-1050, Latvia

  •  67288800

Karikatūras tradīcijas Francijā. “Charlie Hebdo” fenomens Stāsta franču žurnālists DANĪ ROBĒRS

 

19. january. 2019

Sestdien, 2019. gada 19. janvārī, plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz tikšanos ar žurnālistu Danī Robēru (Francija / Latvija), kurš stāstīs par karikatūras tradīcijām franču kultūrā, īpaši izceļot skandalozo izdevumu “Charlie Hebdo”.

PASĀKUMS

Pastāv uzskats, ka latviešu mentalitātei nav raksturīga humora izjūta, vēl jo vārīgāk – ka karikatūrai mākslas žanru hierarhijā ir otršķirīga nozīme, pakārtota un varbūt pat nebūtiska. Latvijas valsts simtgades izstādes “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” sadaļa “Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts”, kas šobrīd skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, ir veltīta Latvijas mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados. Tikšanās ar franču žurnālistu Danī Robēru (Dany Robert) rosinās tuvāk iepazīt šī žanra tradīcijas citviet.

Francija izsenis bijusi karikatūru lielvalsts, un 19. gadsimtā tai piederēja vadošā loma humora un satīras mākslinieciskās valodas izkopšanā. Franču karikatūras stilistiku nosaka asa un precīza sociālā analīze. Lielās franču revolūcijas laikā (1789–1799) cilvēki nereti tika attēloti ar dzīvnieku galvām, tādējādi raksturojot atsevišķus personāžus. Pēc Jūlija revolūcijas 1830. gadā tika iegūta preses brīvība, radās žurnāli “La Caricature” un “Le Charivari”, kam bija tūlītēji panākumi. Tāpat jāmin “L’Esprit Gaulois”, kas izcēlās ar savdabīgu humora izjūtu.

Var teikt, ka francūžu gara tradīcija ir smieties presē par visiem, tai skaitā pašiem par sevi. To arī dara iknedēļas satīras laikraksts “Charlie Hebdo”. Tas izveidots 1970. gadā, un tajā tiek publicētas karikatūras, kas lielai daļai pasaules sabiedrības liekas šokējošas vai izaicinošas. Mūsdienās “Charlie Hebdo” lappusēs parādās karikatūras par islāma jautājumiem, bēgļu un migrantu problemātiku, citām sociālajām aktualitātēm.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja viesis Danī Robērs jau vairākus gadus dzīvo Latvijā, bet savulaik Francijā viņš ir strādājis dažādos izdevumos. Ar “Charlie Hebdo” Robērs profesionāli gan nebija saistīts, taču viņš pazina slaveno karikatūristu Žanu Kabū (Jean Cabut, 1938–2015), kurš tika nogalināts traģiskajā teroraktā “Charlie Hebdo” redakcijā Parīzē 2015. gada 7. janvārī (agrāk uzbrukums redakcijai notika 2011. gadā).

Žans Kabū bija pazīstams ar tēliem Le Grand Duduche, adjudant Kronenbourg un īpaši Mon Beauf. Pēdējais no nosauktajiem bija tik precīza karikatūra par viduvēju, rasistisku, seksistisku, vulgāru ierindas francūzi, ka vārds “beauf” (saīsinājums no “beau-frère” jeb svainis) ir kļuvis par ikdienas sarunvalodā izmantotu terminu.

2006. gada februārī uz “Charlie Hebdo” vāka parādījās Žana Kabū zīmēta karikatūra ar nosaukumu “Muhameds ir jūtu pārņemts fundamentālistu dēļ”. Tā attēloja musulmaņu pravieti Muhamedu, kurš raud un saka: “Ir grūti būt vājprātīgo mīlētam”. Karikatūra izpelnījās lielu kritiku, sevišķi tādēļ, ka tanī pašā laikā dāņu karikatūristi arī nopublicēja provokatīvus zīmējumus par musulmaņiem un Muhamedu.

Kad 2015. gadā notika uzbrukums žurnāla redakcijā, kas bija saistīts ar citu “Charlie Hebdo” karikatūru par Muhamedu, Kabū un vēl 11 cilvēki gāja bojā. Ziņa par teroraktu izplatījās ātri, un gandrīz katrs iedzīvotājs Eiropā un citur zināja par Parīzē notikušajām šausmām. Interneta vidē parādījās mirkļabirka #JeSuisCharlie jeb “Es esmu Šarlī”, kurā cilvēki izteica līdzjūtību nogalinātajiem un ievainotajiem un iestājās par preses vārda brīvību.

Tikšanās laikā Danī Robērs pastāstīs par savām izjūtām, uzzinot par “Charlie Hebdo” traģēdiju, kā arī par to, kāda ir situācija tagad – vai cilvēki pēc šiem notikumiem baidās vai nē, kāda ir auditorijas reakcija uz karikatūrām, kas izdevumā sekojušas pēc tam.

Saruna notiks franču valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Uz “Dialogu” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!

Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.

Vietu skaits ierobežots.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Izstāde būs atvērta līdz 24. februārim.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā:

http://lnmm.lv/lv/apmekle/izstades/3993-portrets-ar-smaidu.

DIALOGI

Tematisku pasākumu programma “Dialogi” papildina izstādes “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” (LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS) un “Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts” (Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā), aicinot Latvijas un Eiropas mākslas, literatūras, vēstures un mūzikas ekspertu pavadībā daudzpusīgāk un no dažādiem skatpunktiem iepazīt ekspozīcijas, tajās ietvertos simbolus, kanoniskas tradīcijas, iekodētus vai apslēptus vēstījumus.

Pasākumi pamīšus norisinās trīs projekta norises vietās. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. Vairāk informācijas www.lnmm.lv.

PASĀKUMA KOORDINATORE:

Mag. art. Elvija Pohomova, LNMM / R. Sutas un A. Beļcovas muzeja speciāliste

T: (+371) 67 288800, E: Elvija.Pohomova@lnmm.lv

ATTĒLĀ: Reklāmas plakāts programmas “Dialogi” sarunai 19.01.2019. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Māksliniece: Anete Straume

Preses materiālu sagatavoja:          Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja

Preses centra vadītāja

T: (+371) 67 357527

E: pr.service@lnmm.lv

I:  www.lnmm.lv

Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs

 
blog comments powered by Disqus