Latvian Museum Directory

Ojārs Vācietis Historic House

19 Ojāra Vācieša St., Riga, LV 1004

  •  67619905

Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests

 

30. april. 2014

30. aprīlī plkst. 18 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 notiks kārtējā tikšanās valodas vakaru ciklā „Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests” – ar dzejnieku RONALDU BRIEDI sarunāsies dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.

Nevienam, kam ir kaut neliela izpratne par to, kas notiek latviešu literatūrā, nav jāstāsta, kas ir Ronalds Briedis (1980) – dzejnieks, kritiķis, rakstnieks, dramaturgs, lektors, saņēmis Dzejas dienu balvu (2004), Literatūras gada balvu (2004), Ojāra Vācieša prēmiju (2008), dzejas krājumu „Asaru gāze” (Neputns, 2004) un „Karaoke” (Neputns, 2008) autors, viņa dzeja iekļauta dažādos kopkrājumos, tulkota angliski, ungāriski un maķedoniski. Kopš 2003. gada Ronalds Briedis vada Latvijas Rakstnieku savienības kultūras programmu „Literārā Akadēmija”.

„Var teikt, ar savu pirmo krājumu Ronalds Briedis aktualizēja kādu latviešu dzejas ievirzi, kura tās nomalē pastāvēja jau kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem – proti, gaišā paradoksa spēli, kurā vērtību hierarhija tiek nevis nojaukta, bet apliecināta. (..) Ja „Asaru gāzes” vadmotīvs bija sasmīdināt princesi, tad otrais krājums reprezentē pasaules ainu un dzejas varoņa statusu jau pēc princeses sasmīdināšanas. Antiņš-āksts ir kļuvis par karali, bet princeses – nu jau karalienes – smiekli negrib rimties. Ronalda Brieža „Karaoke” ir pārliecinoši realizēts pārejas laika krājums ar skaidri nolasāmu dzejas „es” pozīciju.” (Māris Salējs)

Ronalds Briedis un viņa vadītās „Literārās Akadēmijas” audzēkņi bieži viesojas rakstnieku muzejos – aizvadītajās Dzejas dienās Jāņa Akuratera muzejā notika dzejnieka autorvakars, kurā viņš iepazīstināja ar savu topošo dzejoļu krājumu, savukārt šī gada martā Ronalds Briedis piedalījās dzejas performancē „Pavasara uznāciens. Iededz martu!”.

Šoreiz – saruna Ojāra Vācieša muzejā. „Vācietī mani vienmēr suģestējusi viņa spēja ne tikai paļauties valodas jutekliskumam, bet arī ievirzīt to filozofiskā rakursā. Vispirms jau humānisma un empātijas jautājumu risinājumā, kas arī man ir tuvi. Tādā ziņā ar Vācieti sajūtu radniecību. Tā ir laikmetīga dzeja, īpaši tagad, kad dzejā renesansi piedzīvo sociāla tematika. No Vācieša var mācīties, kā rakstīt dzejoļus. No Ziedoņa – kā veidot krājumus.”



 Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 
blog comments powered by Disqus