Latvian Museum Directory

Museum of Decorative Arts And Design

Skārņu iela 10/20, Rīga LV-1050

  •  67830900

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atklāj rudens sezonu’ 2016 lekciju ciklam “Klasiskās vērtības”

 

21. september – 7. december. 2016

2016. gada rudenī un ziemas sākumā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) aicina uz jaunajām lekcijām ciklā “Klasiskās vērtības”. Šoreiz nozares speciālisti piedāvās padziļinātu ieskatu 19. un 20. gadsimta mijas tendencēs mākslas izglītībā un izstāžu darbībā Latvijā un ārzemēs.

Jaunajā sezonā klausītāju uzmanībai tiek piedāvātas četras lekcijas, kuras sniegs jomas profesionāļi – mākslas un vēstures pētnieki. Aplūkojamo tēmu loks skars 20. gadsimta sākuma posmu, kas Latvijas mākslas vēstures pētniecībā ir interesants un nozīmīgs ar modernisma vēsmām. Speciālisti atzīst, ka tieši šajā periodā Latvijā tika likti pamati mūsdienu latviešu dizaina sasniegumiem.

Rudens sesiju 21. septembrī plkst. 17:00 iesāks mākslas zinātņu doktore Kristiāna Ābele, aicinot uz sarunu par mākslas izglītības lomu laikmetīgu māksliniecisko ideju izplatīšanā, kā piemēru analizējot situāciju Rīgā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Lielu interesi raisa vēstures fakti, kuri liecina par latviešu mākslinieku darbu ekspozīciju nozīmīgumu pirmajās ārpus Latvijas rīkotajās izstādēs – prestižajā Nadeždas Dobičinas mākslas salonā Petrogradā 1915. gadā un gadu vēlāk Klāras Lemersjē galerijā Maskavā. Ar sava pētījuma rezultātiem 9. novembrī plkst. 17:00 klātesošos iepazīstinās mākslas zinātniece Irēna Bužinska.

23. novembrī plkst. 16:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā viesosies lektori no Krievijas: Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja-institūta pārstāvji – mākslas vēsturniece Anna Savkina (Анна Савкина) un kultūras vēstures pētnieks Vladimirs Meļņikovs (Владимир Мельников), kuri stāstīs par ietekmīgās Štiglica Centrālās zīmēšanas skolas vēsturi, īpaši izceļot latviešu mākslinieku izglītošanos un pedagoģisko darbību tajā 19. un 20. gadsimta mijā. Lekcija notiks krievu valodā.

Cikla noslēgumā 7. decembrī plkst. 17:00 mākslas zinātņu doktore Baiba Vanaga izsekos Latvijas mākslinieču izglītošanās ceļus ārzemēs 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais cikls “Klasiskās vērtības” veidots ar domu aktualizēt jautājumu par latviešu lietišķās mākslas dārgumiem, popularizēt tos un iepazīstināt auditoriju ar izcilāko mākslinieku dzīvi un daiļradi. 2016. gada lekciju satura specifika – 20. gadsimta sākuma kultūras un mākslas notikumu izvērtējums Latvijā un ārpus tās, atsevišķu mākslinieku devuma izzināšana un izpratne nacionālās profesionālās mākslas skolas attīstības kontekstā. Lekciju vienojošā saikne ir klasisko vērtību nozīmes akcentēšana. Lekciju tēmas nav pakārtotas mākslas vēstures hronoloģijai, tām ir izvēlēts paritātes princips, kas nodrošina savstarpēju sasaisti un turpinājumu. Uzmanības fokusā – harizmātisku personību lomas izcelšana jaunu ideju iedibināšanā, kas atstāja noteiktu iespaidu uz nākamajām paaudzēm. Visas lekcijas papildina bagātīgs vizuālais materiāls.

Aicināts ikviens interesents! Vienas lekcijas cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pasākumu ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

 


LEKCIJU PROGRAMMA:

Rudens sesija

21. septembris

plkst. 17:00

  

Mākslas izglītība Rīgā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā

Stāsta mākslas zinātniece Dr. art. Kristiāna Ābele

19. gadsimta pēdējos gados Rīgas mākslas izglītības piedāvājums pieauga un dažādojās salīdzinājumā ar laiku kopš 70. gadiem, kad Elīze fon Junga-Štilinga (Elise von Jung-Stilling) nodibināja savu zīmēšanas skolu meitenēm (1873), un Rīgas Amatnieku biedrības amatniecības skola mēģināja kompensēt līdzvērtīgu iespēju trūkumu puišiem, uzsākdama brīvrokas zīmēšanas papildkursu audzēkņiem un brīvklausītājiem (1879). Jaunie pastāvīgie dalībnieki “izglītības tirgū” bija Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skola (dib. 1895) un Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības kursi (dib. 1896), kas drīz pārtapa zīmēšanas un gleznošanas skolā. Katrai no tām tolaik bija izteikti vai daļēji atšķirīga mērķauditorija un specifiski uzdevumi.

Sāncensība pastiprinājās, kad Rīgas pilsēta pārņēma Jungas-Štilingas skolu un pārveidoja to par municipālu mācību iestādi, kas sāka darbu 1906. gadā ar Gerhardu fon Rozenu (Gerhard von Rosen) direktora amatā un 1909. gadā nonāca Vilhelma Purvīša vadībā, kopš šī brīža pieredzēdama strauju un mērķtiecīgu izaugsmi. Pirmais pasaules karš pārtrauca Rīgas pilsētas mākslas skolas reorganizāciju par augstākā līmeņa mācību iestādi – akadēmiju. Tomēr jau līdz tam šis uzplaukums bija mazinājis Pēterburgas latviešu mākslinieku – augstskolu studentu un absolventu – nievājošo attieksmi pret Rīgā vien skolotiem kolēģiem.

Gadsimtu mijas periodā viens no ienākumu avotiem gandrīz katram māksliniekam bija privātstundas. Daži no viņiem izveidoja studijas, kas ne tikai sniedza apmācību mākslas pamatos, bet arī kļuva par nozīmīgu faktoru aktuālu māksliniecisko ideju izplatīšanā. 20. gadsimta sākuma Rīgā šajā ziņā izcēlās Jūlija Madernieka un Jaņa Rozentāla veikums. Gan minētās skolas, gan Madernieka studija piedalījās pilsētas mākslas dzīvē, rīkojot audzēkņu darbu izstādes, kuru apraksti presē dažkārt glabā pirmās ziņas par vēlāk ievērojamu mākslinieku darbību.

9. novembris

plkst. 17:00

 

Latviešu mākslinieku izstādes Petrogradā un Maskavā

1915. un 1916. gadā

Stāsta mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska

Pirms simts gadiem pirmo reizi ārpus Latvijas – 1915. gada nogalē Petrogradā, Nadeždas Dobičinas mākslas salonā un 1916. gada sakumā Maskavā, Klāras Lemersje galerijā – tika sarīkotas latviešu mākslinieku darbu izstādes, kuras veicināja ne tikai latviešu radošās inteliģences, bet arī daudz plašākas sabiedrības nacionālās pašapziņas kāpinājumu. Abas minētās galerijas bija populāras mākslinieku vidū – sākot no akadēmiskas ievirzes māksliniekiem-reālistiem līdz radikāliem novatoriem. Turklāt abās vietās notikušas izstādes, kuras ieņēmušas nozīmīgu vietu 20. gadsimta modernisma vēsturē.

Tā Petrogradā, Dobičinas salonā 1915. gada nogalē tika eksponēts viens no pašiem pazīstamākajiem 20. gadsimta mākslas darbiem – Kazimira Maļeviča “Melnais kvadrāts”.

Lekcijā tiks dots neliels ieskats abu galeriju ēku, mākslas salonu īpašnieču un viņu vadīto galeriju darbības vēsturē. Lai labāk izprastu latviešu mākslas izstāžu nozīmi gan Latvijas, gan plašākā 20. gadsimta mākslas norišu kontekstā, lekcijā tiks izmantoti fragmenti no tā laika presē sastopamajām kritikām un laikabiedru vēstulēm.

23. novembris

plkst. 16:00

 

Štiglica Centrālās zīmēšanas skola 20. gadsimta sākumā.

Skolas vēsture un latviešu mākslinieku izglītošanās tajā

Stāsta Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja-institūta pārstāvji – mākslas vēsturniece Anna Savkina (Анна Савкина) un kultūras vēstures pētnieks Vladimirs Meļņikovs (Владимир Мельников)

Vieslektori no Krievijas iepazīstinās ar slavenās mecenāta barona Aleksandra Štiglica (1814–1884) dibinātās Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas vēsturi, kura aizsākās 1879. gadā, īpaši izceļot latviešu mākslinieku izglītošanos un pedagoģisko darbību tajā 19. un 20. gadsimta mijā.

Pieaugot fabriku apjomam, radās nepieciešamība pēc profesionāli izglītotiem māksliniekiem, kuri spētu strādāt rūpnieciskā dizaina jomā. Skolas mērķis bija sagatavot zīmēšanas skolotājus un lietišķās mākslas pasniedzējus vidējām rūpniecības mākslas skolām. Ar laiku tā izveidojās par ievērojamāko dekoratīvās un dekoratīvi lietišķās mākslas mācību iestādi visā Krievijā. 19. gadsimta 80. gados skolu un tās mācību programmu būtiski paplašināja. Tika atvērtas dekoratīvās glezniecības, majolikas, kokgriezuma (1882), ksilogrāfijas un oforta (1885), porcelāna apgleznošanas (1886) un tekstīliju (1895), metālkaluma, puķu gleznošanas (1897), stikla apgleznošanas un vitrāžas (1895), teātra dekorāciju (1900), keramikas un ādas izstrādājumu (1904) klases.

Skolas pastāvēšanas laikā šeit mācījušies aptuveni 130 latviešu tautības audzēkņu, tostarp nacionālās profesionālās tēlniecības pamatlicēji Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns, Burkards Dzenis; latviešu scenogrāfijas pamatlicēji Eduards Brencēns, Jānis Kuga, Pēteris Kundziņš, Arturs Cimermanis; latviešu monumentāli dekoratīvās glezniecības pamatlicējs Kārlis Brencēns; latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicēji un popularizētāji Jūlijs Madernieks, Rūdolfs Pelše, Jūlijs Straume un daudzi citi pazīstami mākslinieki kā Rihards Zariņš, Ansis Cīrulis, Oto Skulme, Kārlis Kalve utt.

Arī skolas pedagogu vidū ir minami izcili vārdi – Jūlijs Jaunkalniņš, tekstiliju un puķu gleznošanas klases vadītājs (1896–1918), Jēkabs Belzēns, zīmēšanas un gleznošanas pedagogs (1905–1917), Gustavs Šķilters, plastiskās veidošanas pedagogs (1905–1918), Kārlis Brencēns, stikla apgleznošanas un vitrāžas klases vadītājs (1907–1920).

Lekcija krievu valodā.

7. decembris

plkst. 17:00

 

Latvijas mākslinieču izglītošanās ceļi ārzemēs

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā

Stāsta mākslas vēsturniece Dr. art. Baiba Vanaga

Krievijas impērijā un tās Baltijas guberņās 19. gadsimtā profesionālās mākslas izglītības pieejamība sievietēm bija apgrūtināta, un situācija šajā ziņā būtiski neatšķīrās no pārējās Eiropas. Nopietnu profesionālo studiju iespēju trūkuma dēļ Latvijas mākslu apgūt alkstošās jaunietes savu izglītošanos lielākoties uzsāka vietējo mākslinieku privātajās studijās, tālāk to turpinot ārpus Baltijas – Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā, kur pirmās mākslas skolas savas durvis sievietēm atvēra 19. gadsimta 40. gados, vai citos nozīmīgākajos Eiropas mākslas centros.

Baltijas jauno mākslinieču tālākās izglītošanās virzieni bija līdzīgi šī reģiona topošo mākslinieku vīriešu ceļiem. 19. gadsimta vidus un otrās puses mākslinieces visbiežāk studēja Drēzdenē un Minhenē, atsevišķas mākslas studentes izvēlējās arī Pēterburgu, Romu vai citas Itālijas pilsētas, bet kopš 80. gadiem aizvien populārāka kļuva Parīze. Būtiskākā profesionālās izglītošanās atšķirība starp topošajiem māksliniekiem un māksliniecēm bija tā, ka Rietumeiropā oficiālās mākslas akadēmijas sievietēm bija slēgtas līdz pat gadsimtu mijai, nozīmīgākajās Vācijas akadēmijās topošās mākslinieces pie studijām tika pielaistas tikai pēc Pirmā pasaules kara, bet Pēterburgas Mākslas akadēmija limitētu skaitu sieviešu dzimtes audzēkņu sāka uzņemt kopš 19. gadsimta 70. gadiem. Tomēr topošās mākslinieces šajā laikā nereti studēja pie tiem pašiem oficiālo mākslas akadēmiju profesoriem viņu privātajās darbnīcās. Gadsimta mijā viņas Parīzē sāka apmeklēt abiem dzimumiem pieejamās tā sauktās privātās akadēmijas, Minhenē, Berlīnē un citur mācījās specializētās sievietēm domātās mākslas skolās vai arī izglītojās mākslas amatniecības skolās.

Lekcija piedāvās ieskatu 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma no Latvijas nākušo mākslas studenšu iecienītākajās ārzemju izglītības iestādēs un studijās, izsekos atsevišķu vietējo mākslinieču izglītošanās ceļiem, piedāvājot arī plašu vizuālo materiālu.

Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, kura 2015. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gadsimta vidus līdz 1915. gadam”.


 

Agrita Pore,

LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore


 

 
blog comments powered by Disqus