Latvian Museum Directory

Latvian War Museum

Smilšu 20, Rīga LV-1868

  •  67223743

Latvijas Kara muzeja gadagrāmata 02.02.2016.

 

2. february – 29. february. 2016

Latvijas Kara muzejs ir uzticīgs nu jau sešpadsmit gadus ilgajai tradīcijai un  izdod savu kārtējo zinātnisko rakstu krājumu ar nosaukumu „Latvijas Kara muzeja Gadagrāmata”.

Tāpat kā citi līdzīgi izdevumi arī šī – nu jau sešpadsmitā pasaules gaismu ieraudzījusī Latvijas Kara muzeja Gadagrāmata ir veltīta aktuāliem Latvijas un Baltijas reģiona militāri politiskās vēstures jautājumiem. Pētījumu sadaļā vairākas publikācijas ir veltītas šobrīd aktuālajai Pirmā pasaules kara simtās gadadienas atcerei.

Latvijas Kara muzeja direktore A.Fleija savā publikācijā par Pirmā pasaules kara invalīdu ikdienu Latvijā starpkaru posmā pieskaras līdz šim latviešu historiogrāfijā nepētītai tēmai – pasaules kara sekām aplūkojot šajā lielajā militārajā konfliktā ievainoto karavīru fiziskās un sociālās rehabiliācijas problēmām. Latviešu strēlnieku bataljonu veidošanas vēstures dažādus aspektus savas publikācijas aplūko Latvijas Kara muzeja vēsturnieks K.Zariņš un militārais vēsturnieks J.Hartmanis.

Mūsu ārvalstu kolēģi gadagramatai atvēlējuši savus pētījumus par citu tautu nacionālajiem militārajiem formējumiem Pirmā pasaules kara laikā: Dr.hist.J.Veselovskis – par poļu vienībām, Dr.hist.A.Rukass un Dr.hist.R.Marceņuka – par ukraiņiem, Dr.hist.T.Tannbergs –par igauņiem.

Latvijas Neatkarības kara nozīmīgai lapusei – „Bermontiādei”, savu pētījumu veltījis Latvijas Universitātes profesors Dr.hist.Ē.Jēkabsons. Latvijas Kara muzeja direktora vietnieka Dr.hist.J.Ciganova publikācija veltīta intendantūras dienestiem Latvijas armijā pēc Neatkarības kara beigām, bet igauņu vēsturnieka Dr.hist M.Ilmjerva publikācija stāsta par mūsu kaimiņvalsts jūras spēku vēsturi. Krievijas vēsturnieks S.Stepanjancs piedāvā savu rakstu par pulkvedi Voldemāru Ozolu, kas attēlo šīs pazīstamās latviešu  militārpersonas cīņu gaitas Kaukāzā Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunā rakstu krājuma sadaļā „No muzeja krājuma” publicēti muzeja vēsturnieku A.Locika, D.Poziņa un I.Krīgeres raksti par muzeja krājuma dokumentiem un priekšmetiem. Sadaļā „Bruņojuma vēsture” publicēti muzeja speciālistu E.Gelderiņa pētījums par latviešu nacionālo partizānu apbruņojumu un J.Neimaņa raksts par Pirmā pasaules kara bruņojumu vācu armijā.

Izdevumu muzejā var iegādāties par - 6.00 EUR.

 Katalogs ,, 1.pasaules kara atklātnes Latvijas Kara muzeja kolekcijā” .Latvijas Kara muzeja krājumā ir vairāk nekā 1000 atklātņu, no kurām lielākā daļa attiecas uz Pirmā pasaules kara laiku. Latvijas Kara muzeja krājumā atrodas ap 500 atklātņu jeb pastkaršu, kuras izdotas Pirmā pasaules kara laikā.

Muzeja filokartijas kolekcija sākusi veidoties jau starpkaru periodā. Tieši Pirmā pasaules kara atklātņu daudzums kolekcijā ir vislielākais.  Pirmā pasaules kara laikā atklātne bija gan saziņas līdzeklis, gan arī domu un ideju paudējas, karojošās valstis tās izmantoja savas propagandas paušanai, iedzīvotāju un karaspēka morāles paaugstināšanai.

Kaut arī lielākā daļa atklātņu aktīvi atbalsta savu valsti, pauž karojošo valstu ideoloģiju vai vismaz nav ar to pretrunā, ir arī opozicionāras atklātnes, kas nosoda karu, nemaz nerunājot par atklātnēm, izdotām pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā. Atklātnes zīmējuši pazīstami latviešu mākslinieki – Eduards Brencēns, Jānis Dreslers, Janis Rozentāls, Jānis Roberts Tilbergs, Rihards Zariņš.

Katalogs ietvertas 280 atklātnes (to aversi), kas ir tikai mazākā daļa no muzeja krājumā esošajām atklātnēm. Atklātnes atlasītas pēc principa, lai pēc iespējas plašāk atspoguļotu kolekcijā esošo atklātņu daudzveidību gan tematikas, gan valstu ziņā. Uzsvērta Latvijas teritorijā izdoto un Latvijas teritorijai veltīto atklātņu daudzveidība. Katalogā iespiestās atklātnes iedalītas pēc vairākiem kritērijiem.

Pirmais iedalījums ir pēc karojošām pusēm. Parādītas Trejsabiedrības (jeb Antantes) un tās sabiedrotajās valstīs: Krievijas impērijā, Francijā, Itālijā, Japānā, Lielbritānijā – izdotās atklātnes (šo atklātņu muzeja kolekcijā ir lielākā daļa no Pirmā pasaules kara laikā izdotajām atklātnēm) un Trejsavienības valstīs jeb Centrālvalstīs – Vācijas impērijā un Austroungārijā izdotās atklātnes (trešā savienības valsts – Itālija – 1915. gada maijā iesaistījās karā Antantes pusē).

Atklātnes sīkāk iedalītas dažādās tematiskās grupās: karojošas valstis; karavīri un karadarbība; latviešu strēlnieki; civiliedzīvotāji kara laikā; ievērojami notikumi; sabiedriski politiski idejiskās atklātnes; sadzīviskas atklātnes; karikatūras par pretinieku, neitrālām valstīm un iekšpolitisko dzīvi; citas atklātnes ar kara laika īpatnībām; Latvija Vācijas okupācijas laikā. Atsevišķa grupa ir dažādā tehnikā pašdarinātās atklātnes.

Izdevumu muzejā var iegādāties par - 13.00 EUR. Interesēties par izdevumu iegādi  - muzeja kiosks.

 

Mārtiņš Mitenbergs

 


 
blog comments powered by Disqus